Tautvaldības paradokss Latvijas vienotībai - no politikas smagsvariem līdz bezdarbnieku listei. Vēlēšanas gaidot: "Vienoti Latvijai"
Pirms 11 gadiem Rēzeknē dibinātās partijas “Vienoti Latvijai” priekšvēlēšanu programma ir viena no visvairāk aprunātajām šajā priekšvēlēšanu laikā. Katrā ziņā par to uzrakstīts tūkstošiem burtu vairāk, nekā partijas līderi pacentušies ierakstīt savā “plašajā” programmatiskajā dokumentā, kas sastāv tikai no 11 burtiem – “tautvaldība”.
Savulaik Rēzeknē dibinātā partija, kura par savu nosaukumu izvēlējās Latgales Māras piemineklī iegravēto saukli un startēja vietējās pašvaldības vēlēšanās, vēlētājiem varēja šķist kā viens no daudzajiem reģionālajiem spēkiem, kurš vēlas iekļūt vietvarā. Pēc tam tajā jau apvienojās īsta politikas zvaigžņu komanda, kurā zem Māras krusta sapulcējās virkne bijušo valsts vadītāju. Tālāk jau ar katru gadu tā kļuva aizvien dīvaināka un šķidrāka, līdz nu pārvērtusies par mazzināmu ļaužu kopu, daudzus no kuriem vieno arī bezdarbs.
Izbijusī zvaigžņu komanda
Pie partijas vadības stūres savā laikā bijušas gana skandalozas personības. Piemēram, mazliet vairāk nekā divus gadus, no 2013. gada decembra līdz 2016. gada februārim, to stūrēja par oligarhu dēvētais Ainārs Šlesers, kurš ap sevi sapulcināja īstu zvaigžņu plejādi – bijušos premjerus Ivaru Godmani un Aigaru Kalvīti, eksministrus Jāni Jurkānu, Vinetu Veldri, Edgaru Zalānu un citus. Tagad jau visiem aizmirsies, ka savulaik šis politiskais spēks spēja vienot virkni politisko spīdekļu.
Pēc Šlesera partiju vadīja vēlāk uz “Saskaņu” aizbēgusī Rēzeknes pedagoģe Inese Muhamberga, bet līdz šī gada aprīlim - bijušais Baložu pilsētas (tagad - Ķekavas novadā) mērs Andis Adats, kurš ievērību izpelnījās gan ar apsūdzībām pašvaldības domes sēdes protokola viltošanā, gan ar tiesas darbiem par to, lai viņu atzītu par visas ēkas Marijas ielā 21 (tā ir māja, kurā atrodas koncertzāle “Palladium”) īpašnieku. Pēc nama denacionalizācijas daļa ēkas nonāca Adata īpašumā, bet pēc viena no ēkas līdzīpašnieka nāves Adats tiesā pierādīja, ka mirušais savu īpašuma daļu bija novēlējis tieši viņam.
Tagad bijušie partijas vadoņi vairs nav atrodami vēlēšanu listēs, bet jāpiebilst, ka pēc Uzņēmumu reģistra datiem “Vienoti Latvijai” juridiskā adrese ir turpat, kur atradās kādreiz viens no lepnākajiem Rīgas kinoteātriem - tagad koncertzāle “Palladium” jeb Adata īpašumā.
Pirms diviem gadiem “Vienoti Latvijai” sarakstā Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanās startēja arī brīnumūdens „Memory Water” ieviesējs Jānis Pļaviņš, kurš tagad uz Saeimas namu tēmē no Šlesera dibinātās partijas “Latvija pirmajā vietā”. Pēc būtības “Vienoti Latvijai” nekur tālu no “šleseristiem” nav tikusi, tā palikusi par tādu savdabīgu “Latvija pirmajā vietā” satelītpiedēkli.
Tāpat kā mainījusi savus līderus, “Vienoti Latvijai” arī transformējusies savā ideoloģiskajā izaugsmē jeb, iespējams, lejupslīdē. Nav vairs tik konkrētu atsauksmju uz “tradicionālajām kristīgajām vērtībām”.
Grēknožēlas krusts
Par partijas sākotnējo logo tika izvēlēts stilizēts Māras krusts un violeta krāsa (kristīgajā liturģijā tā apzīmē grēknožēlu), taču šis logo tikai nomainīts īsi pirms 12. Saeimas vēlēšanām. 2016. gadā tika atjaunots sākotnējais logo ar stilizētu Māras krustu, arī pazuda atsaukmes uz kristīgajām vērtībām. Tagad tā proponē it kā jau citas vērtības.
Partijas 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksta līderes Rīgā un Kurzemē ir savulaik dumpinieciskās, anitvakseru “Brīvvalsts TV” atpazīstamību ieguvušās diktores Anita Mitriķe un Madara Gobziņa. Viņām gan aiz sevis nebūs jāvada diez ko liels deputātu kandidātu pulks, jo visu piecu vēlēšanu apgabalu listēs ierakstītas tikai 28 personības. Šis ir 14. Saeimas vēlēšanās ar vismazāko deputātu kandidātu skaitu pārstāvētais saraksts. Vēlētājiem atliek vien minēt, kas notiks, ja šis saraksts vēlēšanās iegūs vairāk par 28 vietām, un ko tas aizstāvēs.
Un priekšvēlēšanu programmu jau varēja uzrakstīt izvērstāku, jo tautvaldība ir visnotaļ nekonkrēts solījums. Deputātu kandidātiem, šķiet, jau būtu bijis laika atliku likām to konkretizēt, jo astoņi no 28 deputātu kandidātiem ir bezdarbnieki. Latviešu literārās valodas vārdnīcā melns uz balta rakstīts, ka tautvaldība ir “valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi”.
Sarakstu līderes
“Vienoti Latvijai” vēlēšanu saraksti ievērojami ar to, ka visu piecu vēlēšanu apgabalos līderes ir tikai dāmas – neviens cits politiskais spēks nav atļāvies visus savus pirmos numurus atdot tikai sievietēm.
Rīgas saraksta līdere ir jau minētā kādreizējās “Brīvvalsts TV” diktore Anita Mitriķe, kura ir arī mēbeļu ražošanas SIA “Rīgas darbnīca” valdes locekle. Bet ar ceturto numuru startē “Vienoti Latvijai” valdes priekšsēdētājs Dainis Vītols, kurš vada arī nevalstisko organizāciju „Ferado”, kuras mērķi pēc Uzņēmumu reģistra ziņām ir arī: * aktualizēt padziļinātu zinātnisku izpratni par brīvās enerģijas jēdziena būtību kontekstā ar pārējiem dabas procesiem; * pilnveidot videi draudzīgu alternatīvās enerģētikas inovāciju ieviešanu; * sekmēt sabiedrības, kā neatņemamas dabas sastāvdaļas, garīgo izaugsmi; * veicināt enerģētisko neatkarību valstiskā līmenī.
Vidzemes saraksta lokomotīve ir interneta portālu darbības nodrošināšanas SIA “Izvēles iespēja” valdes priekšsēdētāja Iveta Lauciņa. Vērts pieminēt, ka tieši puse no astoņiem Vidzemes listē iekļautajiem deputātu kandidātiem ir bezdarbnieki, pie tam pašos spēka gados – no 46 līdz 48 gadiem
Latgales sarakstam partija deleģējusi tikai trīs cilvēkus. Visai dīvaini, ka savulaik Rēzeknē dibinātajai partijai šobrīd deputātu kandidātu sarakstos nav neviena latgalieša. Latgales lokomotīve ir uzņēmējdarbības vadībā biznesa augstskolā “Turība” augstāko izglītību ieguvusī Ogres novada iedzīvotāja Sandra Dzene.
Savukārt Kurzemes saraksta līdere arī ir bezdarbniece, jau minētās “Brīvvalsts TV” diktore Madara Gobziņa, bet Zemgales līdere - bērnudārza skolotāja Santa Ķempele. Zemgales saraksts gan jāuzteic par to, ka tajā nav neviena bezdarbnieka. Visi četri deputātu kandidāti strādā algotu darbu.
