No Zīgerista laikiem līdz pat Kaimiņam. Vēlēšanas gaidot: "Apvienība Latvijai"

Šajā Saeimā iekļuvušie jau izjukušās “Kaimiņa partijas” jeb KPV LV biedri nu kā truši bizenē pa zaļu pļavu un meklē kādu partiju, kurai piekortelēties, lai atkal tiktu Jēkaba ielas namā. 16 bijušie “kaimiņisti” – pašreizējie parlamentārieši - sadalījušies pa astoņām citām partijām, kurās startē uz jauno Saeimu. Ņemot vērā, ka ne jau visi šajā Saeimā iekļuvušie KPV LV deputāti atkal tēmē uz parlamentārieša krēslu, jāteic, ka viņu politiskais mugurkauls nav izturējis pēdējās četrgades triecienus. Agrāk uz vienas platformas stāvējušie politiķi nu piestātni raduši pat krasi konkurējošās partijās, sākot no “Jaunās vienotības” un beidzot ar šleseristiem. Pārītis izveidojis arī savas politiskās blices. 

Apvienošanās līkloči

Un sava blice ir ne tikai Aldim Gobzemam (“Katram un katrai”), bet arī Mārim Možvillo, kurš Saeimas deputāta krēslā ietika pēc tam, kad no mandāta atteicās Linda Liepiņa, kura nu startē Šlesera kārtējā jaunradītajā veidojumā “Latvija pirmajā vietā”.

Možvillo, kurš līdz nesenajam laikam, pēc KPV LV izjukšanas, rosījās jaunradītajā partijā “Par cilvēcīgu Latviju”, vīkšķoties uz 14. Saeimu, nodibināja partiju apvienību Latvijai, kurā viena no spēcīgākām partnera vietām bija paredzēta Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP). Tomēr sociķi šajā apvienībā pabija vien pāris mēnešu un ar savu līderi Jāni Dineviču priekšgalā aizskrēja stutēt pa vīlēm brūkošo Zaļo un zemnieku savienību, ieņemot Zaļās partijas, kura savukārt, negribēdama būt politiskā radniecībā ar Lembergu, aizbēga pie Ulda Pīlēna veidotā “Apvienotā saraksta”. Tā nu sociķiem pavērās mazliet lielākas šances tikt Saeimā, bet Možvillo apvienība palika ar garu degunu. Pats Možvillo gan drīz vien labsirdīgi teicās, ka uz sociāldemokrātiem ļaunu prātu neturot.

Bet saspringt kādreizējam Alojas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Možvillo vajadzēja gan, jo “Apvienība Latvijai” šoreiz ir viena no tām sešām Saeimas vēlēšanās startējušām partijām (19 partiju kompānijā), kurai nav izdevies saskribināt simts deputātu kandidātu – iznācis vien 73.

Bijušajam Alojas domes deputātam Možvillo, kurš savulaik vietvarā ietika no Nacionālās apvienības saraksta, tā īsti nav izdevies zem sava karoga sapulcināt visā valstī pazīstamus ļaužus. Tā kā elektorātam nāksies vien “Apvienības Latvijai” gadījumā balsot nevis par sejām, bet gan par idejām.

Sarakstu lokomotīves

Rīgas saraksta līderis ir kādreizējā Rīgas mēra Gundara Bojāra ārštata padomnieks Jānis Riņķis, kurš trīs mēnešus arī pabijis Latvijas Televīzijas sabiedrisko attiecību jomas vadībā. Viņš rosījies arī vairākās partijās – gan sociķos un konservatīvajos, gan Pirmajā jeb “mācītāju partijā”. Mācītāju partija viņam arī bija ideoloģiski piemērota, jo viņš norāda, ka ir beidzis Eiropas Kristīgo akadēmiju, kas gan nav kaut kāda ārzemju augstskola, bet gan mūsu pašu Jūrmalā bāzētā Latvijas Kristīgā akadēmija. Tā īsti pa tām studijām tā kā nav sekmējies – sācis studēt teoloģiju, bet pēc tam pārsviedies uz vadības organizāciju.

Bet ar diezgan diskutablu kristīgo pārliecību var lepoties saraksta 10. numurs - Anita Lasmane, kura plašākai publikai pazīstama kā ezotēriķe, dziedniece un psiholoģe, kura ar praktiskās maģijas palīdzību piesaista mīlestību. Viņas dziedniecības portāls mudž no viedu zinību uzskaitījuma, pietiek vien paust, ka viņa ir zinoša gan Eņģeļu medicīnā, gan darbā ar bailēm. Šādas spējas jau nebūtu nekas nosodāms, bet uzmanību piesaista viņas oficiālā darba vieta – musulmaņu konsultācijas centra “ASA” valdes locekle!

Te nu cepuri nost – drosmīga sieva. Dziedniece un pagānu rituālu speciāliste konsultē musulmaņus! Kurš katrs to nespētu. Uzņēmumu reģistru datu bāzē gan rodams ieraksts, ka “ASA” nav vis kaut kāds garīgs centrs, bet gan tulkošanas birojs.

Rīgas listē ir vēl viens cilvēks, kas rūpējas par to, lai veselā miesā būtu vesels gars (jeb otrādi) - Policistu velobiedrības vadītājs Zintis Gailis. 

Par to, ka “Apvienība Latvijai” ir politisko partiju apvienība, jāliecina tam, ka Rīgas sarakstā ir iekļauti pārītis mazzināmās partijas “Tēvzemes mantojums” vadītāji ar Kārli Krūmiņu priekšgalā. Diez vai daudzi zinās, kas tas tāds "Tēvzemes mantojums” ir; varbūt skaidrību var viest tas, ka agrāk šo politisko veidojumu sauca par partiju “Daugava – Latvija”, kuras mērķis bija mūsu likteņupes pārvēršana par vienu lielu kanālu. Bet arī Daugavas racēju komanda nav palikusi vienota. Piemēram, kādreizējais “Daugava – Latvijai” viens no līderiem Imants Burvis nu uz 14. Saeimu cierē no Kristīgi progresīvās partijas saraksta.

Vidzemes saraksta līderis ir pats Māris Možvillo. Vidzemniekus apvienoties Latvijas labā uzrunās arī seši pensionāri, no kuriem vispazīstamākais ir listes 13. numurs – bijušais Jūrmalas domes deputāts, kurš pabijis virknē sīkpartiju un sataisījis pamatīgu kukuļošanas skandālu Jūrmalā – Ilmārs Ančāns.

Latgales saraksta līderis ir SIA “Yetti group” valdes priekšsēdētājs Iļja Zļenko. Par viņa vadīto uzņēmumu daudz informācijas nav, vien zināms, ka tā darbība joma ir “mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos”. Ja ne paēduši, tad apģērbušies latgalieši gan būs, jo ceturtdaļa Latgales listes deputātu kandidātu strādā uzņēmumā “East wear”, kas pēc Daugavpils pašvaldības ziņām nodarbojas ar augstas kvalitātes darba apģērbu un sieviešu apakšveļas ražošanu. Sarakstā ir gan “East wear”  galvenais mehāniķis un audumu griezējs, gan meistars un ceha vadītājs.

Kurzemes saraksta līderis ir bijušas Rucavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Rolis. Bet Zemgalē ar pirmo numuru startē kādreizējais Joahima Zīgerista partijas Rūpju biroja vadītājs Uldis Godainis.

Tā kā “Apvienības Latvijai” deputātu darbības lauks ir visai plašs – pētnieki, skolotāji, menedžeri, šuvēji un citi. Vienīgi atliek izvēlēties. Kaut gan apvienības priekšvēlēšanu kampaņā tādu īstu konkrētu solījumu nav, tie visai miglainos vārdos ietērpti:

“nav pieļaujams atbalsts Eiropas Savienības virzībai uz unitāru valsti un līdz ar to Latvijas kā nacionālas valsts likvidāciju”, “rekomendāciju politika – valsts neiejaucas tieši, valsts rekomendē”, “bērnu interešu un spēju izzināšana”, “samazināt atkritumu nokļūšanu dabā”, “likumu kvalitātes uzlabošana pēc likumu audita”, “politiskās un ierēdnieciskās korupcijas apkarošana”. Nekas nav rakstīts par to, kas un ar kādiem mehānismiem tiks panākts. Kaut gan tie tā īsti arī nav noformulēti kā solījumi – tikai kā vēlējumi: būtu labi, ja tā būtu.