Noskaidrots, kur vislabāk pārdot savu preci: visizdevīgāk - Ludzā, visneizdevīgāk - Bauskā
Tirgotājiem un amatniekiem par savu preču tirdzniecību un ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu vasaras svētku, festivālu un dažādu citu pasākumu laikā pašvaldībai jāatskaita “dienas nauda” jeb tirdzniecības nodeva par tirgošanos pasākuma dienā. Daudzi ievērojuši, ka vienviet no piedāvājuma vai galdi lūst, bet kaimiņpagastā tāda paša pasākuma laikā tirgus placis ir pustukšs. Tas nav atkarīgs no tirgotāju kūtruma, bet gan pašvaldību kāres iekasēt tirdzniecības naudu, kas var atšķirties pat padsmitiem reižu.
Līdz ar to pārdevējiem tirgoties vienā vietā ir izdevīgi, bet citā vietā tas pat var radīt zaudējumus. Ja arī mēneša maksa par ielu tirdzniecību vairumā Latvijas pašvaldību ir daudzmaz līdzīga, tad nodevā par vienas dienas ielas tirdzniecību ir milzīga atšķirība.
Laikraksts “Bauskas Dzīve”, izpētot vairāku vietvaru cenrāžus, secinājis, ka Bauskā tirgošanās ir viena no vissālītākajām. Līdz ar to tur ne tikai precei var uzlikt lielāku uzcenojumu, bet arī tirgotāju skaits var būt niecīgāks. Piemēram, kāpēc man braukt savu preci tirgot uz Iecavu Bauskas novadā, ja turpat netālu esošajā Ķekavā tirdzniecības nodeva ir 15 reizes zemāka?
Nodevu takses dažādās pašvaldībās atsevišķās pozīcijās var atšķirties 15 un pat vairāk reizes. Piemēram, ja Ludzā vai Ķekavā amatniekam dienas tirdzniecības takse (nodeva) ir viens eiro, tad Bauskā - 15 eiro, pat Rīgā ir vairāk nekā divas reizes lētāk – tikai septiņi eiro. Toties ēdināšanas pakalpojumi tikai divos novados sasniedz 40 eiro dienā (bez Bauskas vēl Ādažos), bet vislētāk, divi eiro, ir Olainē.
Arī pārtikas produktu tirdzniecības “dienas nauda” Bauskā ir sakāpusi debesīs. Tik liela, 25 eiro, tā vēl ir tikai Valmierā, tai pašā laikā Pierīgā - Mārupē tā ir tikai 1,40, bet Ķekavā - 1,50 eiro.
Izpētot “Bauskas Dzīves” publicēto datu tabulu, var nojaust, kāpēc vienviet pasākumos, festivālos vai gadatirgos no piedāvājuma nevar ne atkauties, bet citviet pa tirgotāju galdiem lēkā peles.
Kādam tirdzniecības nodevas apmērs var šķist it kā niecīgs, bet jāņem vērā, ka tirgotājam ir jāatpelna ne tikai ražošanā ieguldītais, bet arī jāmaksā alga sev un darbiniekiem, par nokļūšanu līdz pasākuma vietai un tirdzniecības vietas iekārtošanu un noformēšanu. Ņemot vērā visus šos apstākļus, katrs eiro ir zelta vērtē.
Daudzas pašvaldības, uzliekot augstākas tirdzniecības nodevas, vēlas pelnīt, kas reizēm var dot pretēju efektu. Bauskas puse izcēlusies arī to, ka tur pilsēta nav nodalīta no lauku pagastiem – tirdzniecības nodeva visiem vienāda. Neatkarīgi no tā, vai tu gribi tirgoties pilsētas svētkos vai pagasta bērnu sporta sacensībās, nodevas apmērs nemainās. Piemēram, Jūrmalas un Siguldas pilsētas gan savu teritoriju ir sadalījušas vairākos rajonos – ja tu gribi tirgoties uz dzīvas tūristu ielas, maksā vairāk, nekā, ja savu preci piedāvā kaut kur priekšpilsētā. Jāņem vērā, ka daudzas pašvaldības piedāvā arī zināmas atlaides, piemēram, noteiktu preču ražotājiem, invalīdiem, pensionāriem un tamlīdzīgi. Tā kā vienoto taksi precīzi nevar nosaukt, bet viens gan ir skaidrs – tirgotājiem ir “izdevīgās” un ir “neizdevīgās” pašvaldības. Pēc tirdzniecības nodevu cenrāžiem var izspriest, ka visizdevīgāk tirgoties varētu būt Ludzā. Pie tam tas it nemaz nav atkarīgs no tā, cik tālu no galvaspilsētas dzīvo potenciālais pircējs, jo arī Pierīgā, piemēram, Olainē un Ķekavā, šīs nodevas ir zemas.
Lūk, daži cipari par to, cik liela ir ielu tirdzniecības nodeva dienā publiska pasākuma laikā (pilsētas svētkos vai festivāla laikā) dažādās Latvijas vietās:
Pašražotās produkcijas tirdzniecība: Bauskas novads, Valmieras pilsēta – 15 eiro; Siguldas novads – 10 eiro; Saldus un Ādažu novads, Rīga, Jelgava – 7 eiro; Tukuma, Limbažu un Gulbenes novads – 5 eiro; Olaines un Krāslavas novads – 2 eiro; Ķekavas un Ludzas novads – 1 eiro.
Kultūras un mākslas priekšmetu tirdzniecība: Bauskas novads – 15 eiro; Siguldas novads – 10 eiro; Rīga, Saldus novads – 7 eiro; Ādažu un Gulbenes novads – 5 eiro; Olaines un Krāslavas novads, Valmiera – 2 eiro; Ķekavas un Ludzas novads – 1 eiro.
Amatniecības ražojumu tirdzniecība: Bauskas novads – 15 eiro; Siguldas novads – 10 eiro; Ādažu, Limbažu, Gulbenes un Tukuma novads – 5 eiro; Valmiera, Olaines un Krāslavas novads – 2 eiro; Ķekavas un Ludzas novads – 1 eiro.
“Apskatot tirdzniecības nodevas sabiedriskos pasākumos, sešās no deviņām salīdzināmajām pozīcijām Bauskas novada tirdzniecības nodevas ir pašas lielākās, un arī pārējās trīs tuvojas maksimālajai vērtībai. Savukārt nodevas tieši pašu ražotajai produkcijai amatniekiem un māksliniekiem ir divas līdz 15 reizes augstākas nekā citu pašvaldību teritorijās.
Sanāk, ka Bauskas novadā ielu tirdzniecības nodevas sabiedriskajos pasākumos ir pielīdzinātas Jūrmalas pilsētas centram, Siguldas un Valmieras pilsētām, kur tomēr novada vadība ir pieņēmusi dalījumu nodevu maksājumos starp pilsētu un pārējiem novada pagastiem vai starp pilsētas teritorijām,” raksta “Bauskas Dzīve”.
Latvijas ražotāju, dizaineru un amatnieku tirgus Vērmanes dārzā
Par spīti tam, ka saistībā ar pandēmiju ieviestie ierobežojumi pēdējos mēnešos vien ņēmušies spēkā, galvaspilsētā adventes sākums iezīmēts ar pietiekami ...
Meistaru un amatnieku tirgus Brīvdabas muzejā
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiek gadskārtējais latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus