Andrejs Ēķis digitālās televīzijas projektu dēvē par novatorisku (nevis noziedzīgu)

Savu runu Ēķis sāka ar atkāpi, ka viņš nav jurists, nav advokāts un nemāk juridisko valodu, bet skaidroja, ka vakar skatījās filmu "Takers un viņa sapnis", norādot, ka tajā galvenais varonis grib izgudrot mašīnu, kādas vēl nav. Varonim sākot ražot tādu mašīnu, sākas tiesvedība.

Pēc Ēķa atstāsta, filmā aktieris saka pēdējo vārdu, un tajā ietvertā jēga ir tāda, ka ASV ir lielā iespēju zeme un varoņa sapnis ir uzbūvēt labāko mašīnu pasaulē. Ēķis uzskata, ka šai filmai ir paralēles ar šo lietu, atgādinot, ka tajā laikā digitālā televīzija nebija izplatīta arī Eiropā, tā bija pilnīgs jauninājums, bet rezultāts tomēr patlaban ir redzams.

Tiesnesis Juris Stukāns pēc pēdējā vārda noklausīšanās gan norādīja, ka filma nu nekādi neattiecas uz izskatāmo lietu un apsūdzētajam savā pēdējā vārdā nav jāstāsta par saviem pārdzīvojumiem.

Tiesas sastāvs ar Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Pērn nu jau pensionētais prokurors Edvīns Piliksers noslēdza savu tiesas debašu runas daļu, visbargākos sodus prasot apsūdzētajam polittehnologam Jurģim Liepniekam, kā arī finanšu konsultantam Harijam Krongornam un Andrejam Zabeckim. Atšķirībā no sava kolēģa Monvīda Zelča Piliksers Liepnieku prasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu jeb 54 400 eiro apmērā.

Savukārt prokurors Zelčs lūdza tiesai Liepnieku sodīt ar naudas sodu 128 000 eiro jeb 400 minimālo mēnešalgu apmērā.

Tiesas debašu noslēgumā Zelčs norādīja uz tālāko rīcību ar atsevišķiem lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, kas izņemti kratīšanās. Lielākoties dokumenti, portatīvie datori un citi datu nesēji atdodami to īpašniekiem vai iznīcināmi, uzskata prokurors.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA