Par algu labāk nerunāsim! Vēlēšanas gaidot: "Jaunā vienotība"

Pēdējā nedēļā dažādu socioloģisko aptauju kompāniju veiktie sabiedrības noskaņojuma mērījumi liecina, ka partiju reitinga priekšgalā pārliecinoši ir „Jaunā vienotība” (JV). Tikai ar ļoti krasi atšķirīgiem rādījumiem. 8. augustā „Factum” aptaujā ar 21%, bet 3. augustā SKDS ar 8,8% vēlētāju atbalstu. Tomēr pat ar tik atšķirīgiem cipariem JV ir reitingu pirmajā vietā.

Par algām un pensijām vairs nekas konkrēts

Lasot JV programmu pirms četriem gadiem un tagad, jāsecina, ka tā neko dižu savā kursā mainīt negrasās. Tikai piezemētāka tā gan ir kļuvusi, kaut gan sarakstu galvgalī ir tie paši pie varas esošie vīri un sievas.

Tā, piemēram, Rīgas saraksta 2. vietā ir šajā Saeimā vispelnošākā deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura no 2018. gada oktobrim līdz 2022. gada maijam nopelnījusi 140 249 eiro (tas ir - vairāk nekā 3100 eiro mēnesī). Vēl pirmajā visvairāk pelnījušo parlamentāriešu pieciniekā ir divi vienotībnieki - Andrejs Judins un Ainars Latkovskis, kuri pelnījuši tikai mazliet mazāk par Lībiņu-Egneri. Arī šie abi vīri tagad mērķē uz Saeimu – Judins ir trešais Rīgas, bet Latkovskis - trešais Vidzemes listē.

Par algām gan vienotībnieki vairs tik skaļi nerunā, kā pirms četriem gadiem. Startējot uz 13. Saeimu, JV programmas sākumteikums solīja „radīt apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro”. Tomēr šī gada sākumā tā pirms nodokļu nomaksas pat neaizvilka līdz 1300 eiro, apstājās pie 1297 eiro cipara. Ja pirms četriem gadiem JV programmā varēja atrast teikumus par algām ("palielināt neapliekamo minimumu pensijām, pārrēķināt pabalstus, pensijas cilvēkiem ar invaliditāti”, „nodokļu samazināšana zemajām algām”, „atalgojums atbilstoši darba rezultātiem”), tad tagad vairs ne.

Šoreiz programmā par algām konkrēti nekas nav minēts. Tomēr galvenie uzstādījumi paliek tie paši iepriekšējie – JV „veido Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni”. Pirms četriem gadiem bija tikai mazliet atšķirīgs vārdu savirknējums: „veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti, celt tautas labklājību.”

Sarakstu stiprina pārbēdzēji un novadu mēri

Tai pašā laikā JV sevi ir spēcinājusi gan ar pārbēdzējiem no citām partijām, gan ar esošajiem un bijušajiem pašvaldību vadītājiem. JV sarakstos tagad iekļauti kādreizējie partijas KPV LV deputāti, bijusī veselības ministre un vairāki reģionālo domju priekšsēdētāji.

Atis Zakatistovs, kurš 13. Saeimā iekļuvis no KPV LV, tagad JV Latgales listē ir ar astoto kārtas numuru, savukārt viņa politiskā līdzgaitniece Iveta Benhena-Bēkena arī ir JV saraksta astotajā vietā, tikai Rīgas listē.

Toties bijusī veselības ministre Anda Čakša, kura 13.Saeimā iekļuva no zaļzemniekiem, nu ir JV Zemgales sarakstā ar otro numuru.

Uz 14. Saeimu vienotībnieki savus sarakstus veido kopā ar vairākām reģionālajām partijām – „“Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, Jēkabpils reģionālo partiju un Latgales partiju, kuru pārstāvji kopā ar citiem vienotībnieku „novadniekiem” nu startē uz Saeimu: Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ir Vidzemes saraksta 4. numurs, kādreizējais Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs – Zemgales saraksta 3. numurs, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa – Kurzemes saraksta 2. numurs.

Nav aizmirsts arī par jauno paaudzi jeb atvasēm. Bijušā kultūras ministra, tagad finanšu ministra padomnieka, klarnetista Inta Dāldera dēls, „Swedbank” biznesa analītiķis Emīls Dālderis ir Rīgas saraksta 33. numurs.

Sarakstu lokomotīves

JV sarakstu pirmie numuri ir labi pazīstami politiķi, starp kuriem varam atrast arī pāris labi pazīstamus kultūras cilvēkus.

Rīgas saraksta pirmais numurs ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aiz viņa seko Saeimas deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Andrejs Judins un Kārlis Šadurskis, kā arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Vidzemes saraksta līderis ir ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Aiz viņa seko ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, Saeimas deputāts Ainars Latkovskis, Salaspils novada mērs Raimonds Čudars un Valmieras novada domes deputāts Jānis Skrastiņš. Ar septīto numuru startē finanšu ministra padomnieks, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis. 

27. vietā ir šo vēlēšanu visvecākais kandidāts – 92 gadus vecais Ilmārs Reinholds Drēziņš, kurš joprojām strādā savā profesijā par būvinženieri. Jāteic, ka pirms gada viņš no JV startēja arī Ādažu novada pašvaldības vēlēšanās, bet netapa ievēlēts. Aiz viņa seko Publiskās atmiņas centra vēsturnieks Didzis Šēnbergs, kurš pēdējos mēnešos ieguvis atpazīstamību pašvaldībām visā Latvijā pieprasot ielu nosaukumus atbrīvot no „padomju mantojuma” un rusicismiem. Vidzemes sarakstu ar 29. numuru noslēdz pazīstamais gastroenterologs Hosams Abu Meri.

Latgales saraksta līderis ir Saeimas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs, pēc pirmās augstākās izglītības sporta skolotājs Rihards Kozlovskis. Aiz viņa seko pazīstamā latgaliešu dzejniece, Rēzeknes novada mājaslapas redaktore Anna Rancāne . Tālāk sarakstā ir Saeimas deputāte Alīna Gendele, bijusī Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un Dagdas kultūras centra pasākumu organizators Dainis Platacis.

Kurzemē JV uz Saeimu vadīs parlamentārietis Arvils Ašeradens, kuram seko vissievišķīgākās Latvijas pašvaldības vadītāja – Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, aiz kuras šlāgeru cienītājiem par prieku seko dzejnieks, izdevniecības „MicRec” vadītājs Guntars Račs. Tālāk – bijušais aizsardzības ministrs, Ventspils opozicionārs Ģirts Valdis Kristovskis un bijusī veselības ministre Ingrīda Circene. Sarakstu noslēdz pārbēdzēja no Reģionu apvienības, bijusī Skrundas novada domes priekšsēdētāja un Saeimas deputāte, tagad Saldus medicīnas centra vadītāja Nellija Kleinberga.

Zemgales saraksta lokomotīve ir finanšu ministrs Jānis Reirs; aiz viņa bijusī veselības ministre Anda Čakša un bijušais Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs.