“Varbūt nebūs mīļākā sieriņa vai desas.” Rudenī pārtikas preču sortiments veikalos varētu mainīties
Patlaban situācija pārtikas ražošanas nozarē ir vēl traģiskāka, nekā tā bija Covid-19 pandēmijas laikā. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā portālam Jauns.lv prognozēja, ka pārtikas preces turpinās sadārdzināties, bet pieauguma apjoms būs atkarīgs no konkrētā uzņēmuma, nozares un valsts atbalsta.
“Skaidrs, ka pārtika būs pieejama. Latvija ir tā laimīgā zeme, kurai pietiek savas produkcijas primārajai pārtikai. Mums pietiek labības, graudaugu, augļu, dārzeņu. Bez šaubām arī zivju, piena, gaļas pārstrāde viennozīmīgi var nodrošināt Latvijas iedzīvotāju patēriņu. Mēs arī ejam ārpus robežām.
Bet jautājums ir par pārtikas preču cenām. Pārtikas pieejamība viennozīmīgi būs. Domāju, ka ļoti daudz tirgotāju un ražotāju tagad koncentrējas uz šaurāka sortimenta blokiem.”
Varbūt kādam vairs nebūs mīļākā sieriņa
Ir arī “premium” produkti, bet grūtos laikos uz tiem nav lielākais uzsvars. “Visādā ziņā uzņēmumi vairāk orientējas uz to, kas ir nepieciešams cilvēkiem kā primārie un pirmās nepieciešamības produkti bez “ekstra fīčām”.”
Arī “premium” produktu segmentā notiek izvērtēšana, cik daudz un ko pircēji visvairāk pērk. Redzams, ka lielākais pieprasījums ir pēc akciju precēm. “Viennozīmīgi tiek vērtēta pirktspēja, jo nevar ražot to, ko nepērk.”
Saistībā ar to gaidāms sortimenta sašaurinājums. “Varbūt nebūs kādam mīļākā sieriņa vai desas, bet jebkurā variantā pārtika viennozīmīgi pietiks.”
Kuriem produktiem cenas varētu kāpt visstraujāk?
Jautāta par produktu grupām, kam cenu kāpums varētu būt straujāks, Šure atzina, ka tas ir ļoti individuāli. “Zinām, ka “Balticovo” ļoti daudz olu eksportē un arī pārdod vietējā tirgū. Tāpat arī putnu gaļa, jo barības vielas veido, piemēram, 70% no kopējām izmaksām. Ja graudu cena ir dubultojusies, tad skaidrs, ka ietekme ir vislielākā.
Tādā ziņā maizes cepējiem ir ļoti grūti ar energoresursu ietekmi. Es dažreiz domāju, kā būs, ja maizīte maksās 2 eiro par kukulīti. Tas būs [cenas] kāpums. Bet tas ir arī atkarīgs no ražas.
Piena pārstrādē visu diktē tirgus cenas, jo daudz piena mēs izvedam ārpus Latvijas kā izejvielu, tāpēc arī kopējās iepirkumu cenas kāpj. Arī galaproduktu cenas kāpj proporcionāli.”
Kopumā var teikt, ka vislielākā cenu ietekme būs uz putnkopības nozares ražojumiem un gaļas pārstrādes uzņēmumu produkciju.
Astronomiska cena par minerālmēsliem
“Visiem vajadzīga lopbarība un minerālmēsli, kas ir astronomiskās cenās.” Tie lauksaimnieki, kuri minerālmēslus iepirka agrāk par zemāku cenu, varēja ilgāku laiku izdzīvot, nepērkot dārgos minerālmēslus un līdz ar to būt konkurētspējīgāki. “Bet tagad rezerves būs izsmeltas un visi būs vienādos tirgus apstākļos.”
Arī tāpēc gaidāms pārtikas preču kāpums. Daļai uzņēmēju produkcija varētu vairāk sadārdzināties līdz ar izejvielu cenu kāpumu, bet citiem saistībā ar energoresursu tarifu pieaugumu. “Tas ir ļoti individuāli. Piemēram, maizes cepšanai vajag ļoti daudz energoresursu.”
Mezgls, kas jāpārcērt
Šure norādīja, ka “te ir mezgls, kas jāpārcērt”. “Vai to vispār var pārcirst, ja tirgotāji veic pēcapmaksu ražotājam? Piemēram, uzņēmumam X pēc mēneša samaksā par galaproduktu, ko tas piegādājis. Bet par izejvielām tam jāveic priekšapmaksa, jo citādāk tagad vispār nestrādā. Pa vidu ir bedre, kura jāaizpilda. Vissvarīgākais ir apgrozāmie līdzekļi, kuri ir vitāli nepieciešami.”
Runāts, ka valsts atbalstam jābūt ne tik daudz grantu un subsīdiju veidā, bet vissvarīgākie izdzīvošanā ir apgrozāmie līdzekļi. “Bankas ļoti rezervēti skatās, procenti kāpj uz augšu. Valsts atbalsts caur “Altum” varētu būt vienkāršots un maksimāli atbalstīt vietējos ražotājus. Viņiem, lai izdzīvotu, vajag apgrozāmos līdzekļus. Tas ir primāri.”
Vissvarīgākā patlaban ir naudas pieejamība
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas kopsapulcē tika pieņemta rezolūcija, ka vissvarīgākā patlaban ir naudas pieejamība: lai uzņēmēji varētu aizņemties, bet nemaksātu par to astronomiskus procentus, tādējādi izdzīvojot šo grūto laiku.
“Tas ir primārais, ko mēs vēlētos: apgrozāmo līdzekļu pieejamību.” Uzņēmējiem būtu svarīgi, lai tie būtu pieejami bez lielas birokrātijas.
Vai rudenī būs kādi lēti pārtikas produkti?
Šure atturējās komentēt, vai rudenī veikalos būs kādi pārtikas produkti vai to grupas, kuriem cena būs kāpusi minimāli vai pat nemaz. Viņa norādīja, ka cenu kāpums lielā mērā būs atkarīgs no konkrētajiem uzņēmumiem.
“Tas ir ļoti individuāli. Ja cukura cenas kāpj, tad konditorejas izstrādājumi sadārdzinās.”
Pašlaik situācija ir vēl traģiskāka
Viņa norādīja, ka vairums pircēju orientējas uz dažādu akciju preču cenām. “Cik ilgi ražotājs tās varēs izturēt? Ceru, ka arī tirgotājs akcijas veic.”
Jāatceras, ka jau Covid-19 pandēmijā daļa uzņēmumu strādāja ar zaudējumiem. Neviens nesedza papildus izmaksas par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem. “Noturējāmies. Bet pašlaik situācija ir vēl traģiskāka.”
Daži uzņēmumi jau beiguši pastāvēt
Šajā situācijā nav brīnums, ka daži pārtikas uzņēmumi jau beiguši pastāvēt. “Jau atstājuši tirgu. Tāpēc jau atbalsts pašlaik ir, jo, ja aptur uzņēmuma darbību, tad atpakaļ atnākt ir daudz grūtāk, nekā samazināt ražošanu un tomēr turēties virs ūdens.”
Atbalsta mehānisms varētu palīdzēt neapstādināt ražošanu, bet samazināt vai optimizēt to. “Pašlaik ir optimizēts viss, ko var optimizēt.”
Jāizvērtē jebkura iespēja, kā izdzīvot
Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja pauda cerību, ka vairums uzņēmumu izdzīvos. Šajos laikos ir svarīgi, lai uzņēmēji būtu radoši. Viņiem jāizvērtē jebkura iespēja, kādā veidā izdzīvot.
Visticamāk, turpmāk neizdzīvot varētu daļa mazo un vidējo uzņēmēju, jo viņi ir orientēti uz mazākām tirgus nišām. “Daļa daudz eksportē, un tas palīdz tiem noturēties.”
