Nekas neliecināja, ka Liepājā varētu notikt tāda traģēdija
Ezerkrasta mikrorajonā Liepājā vairs nekas neliecina par 12. jūlija traģisko vakaru. Tikai nobradāts zāliens, nolauzts ceriņkrūms, klusums. Šeit, Mirdzas Ķempes ielā 14, glābjoties no varmācīga vīra, Nacionālo bruņoto spēku karavīra, pa trešā stāva logu izlēca sieviete. Viņa mēģināja bēgt, taču lodes bija ātrākas...
Ilze no piektā stāva stāsta, ka todien ap pulksten 19–19.30 pie kaimiņiem trešajā stāvā skanējusi ļoti skaļa mūzika: “Jaunā sieviete sāka skraidīt pa dzīvokli, mūsu mājā viss ļoti skan. Bija arī dzirdami skaļi spiedzieni, tā mūsmājā bieži mēdz notikt, bijām jau pieraduši. Pēc tam viņa sāka skaļi kliegt, un es nodomāju, ka notiek kaut kāds strīds.”
Kliedza un centās aizbēgt
Ap pulksten 20 sieviete jau ļoti skaļā balsī sāka saukt palīgā, pat pārcilvēciskā balsī. “Bija dzirdami soļi, pliukšķi, gan nesapratu, no kurienes nāca skaņas. Viņa bungāja āra koridora durvis, jo tās acīmredzot bija kāds aizslēdzis. Es skrēju lejā, arī lejasstāva kaimiņš tāpat darīja. Trepēs patiešām gāja ņigu ņegu.”
Sieviete galu galā ievilkta atpakaļ dzīvoklī. “Kaimiņš klapēja ar dūrēm pa dzīvokļa durvīm, sauca, lai tūlīt ver vaļā, jo jau izsaukta policija,” stāsta Ilze. Vienu brīdi iestājies klusums, tad atkal atskanēja šāvienu sērija un atkal klusums.
“Man šķita, ka policija ļoti ilgi brauc, bet – nē, ļoti ātri bija klāt. Tikai pēc tam kāds no kaimiņiem pateica, ka sieviete guļ pie mājas zālienā. Viņa no sava dzīvokļa trešajā stāvā izlēkusi tieši ceriņu krūmā, kurš tāpēc nolauzts. Zinu, ka vīrietis šāvis, sieviete lēkusi ārā pa logu, bet šāviens bijis vēl no mugurpuses. Policisti zālē pēc tam vēl meklēja čaulītes,” domā kaimiņiene.
Pēc dabas bija klusa un solīda
Ļoti operatīvi ieradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, taču cietušās dzīvība izdzisa slimnīcā. Tikmēr policisti ar spēku izgāza dzīvokļa durvis, taču slepkavu vairs aizturēt neizdevās, viņš izdarīja pašnāvību. “Zinu, ka dzīvoklī nupat bija veikts eiroremonts un ieliktas arī jaunas dzelzs durvis, bet speciālisti tās ļoti ātri uzlauza,” piebilst Ilze.
Nelaiķe šajā mājā dzīvojusi īsu laiku. “Bija klusa un mierīga, no viņas dzīvokļa nekad neskanēja skaļa mūzika, nebija arī ciemiņu. Priekšstats – ļoti normāla, solīda sieviete.”
Ģimenē bija divi mazi bērni, kas ik pa laikam skraidījuši pa dzīvokli un smējušies. Viņi traģēdijas laikā mājās neatradās un tagad ir pie radiniekiem. Ilzei šķitis, ka māte dzīvojusi viena ar bērniem, bet ik pa laikam ciemos ieradies kāds vīrietis, pēc skata ļoti solīds.
Kas tāds Ezerkrastā vēl nav pieredzēts, kaut arī mēdz būt ķīviņi, ārā bieži pulcējas iedzērāju kompānijas, bet tad ierodas policija, kura nekārtību cēlējus savāc vai brīdina.
