Tiesai nodod krimināllietu pret vairākiem "ABLV Bank" vadošiem darbiniekiem

Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā, informēja prokuratūrā.

Pirmstiesas kriminālprocesā noskaidrots, ka organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010. gada 1.maija līdz 2018. gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263 538 182 eiro un 1 948 641 578,65 ASV dolāru apmērā (1 912 737 857 eiro).

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis.

Pāže 15 gadus ieņēma bankas valdes locekļa amatu, bet 2018.gadā 22.februārī no amata atkāpās.

Lieta nodota Ekonomisko lietu tiesai.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Ernests Bernis: apsūdzības ir nesaprotamas

Notikušo portālam Jauns.lv komentējis arī pats Bernis.

"Pēc ABLV bankas iesnieguma uzsāktais kriminālprocess ir pabeigts, un lieta beidzot nodota Ekonomisko lietu tiesai. Esam sadarbojušies ar prokuratūru no pirmās dienas, snieguši visu nepieciešamo informāciju un tagad esam gatavi sevi aizstāvēt taisnīgā tiesā. Grūti izskaidrot, kāpēc bija nepieciešams tik ilgs laiks - vairāk nekā 4 gadi, lai izmeklētu šo lietu, tomēr esam gandarīti, ka tas ir noticis," viņš norāda.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra. Esam daudzkārt uzsvēruši, ka banka darbojās atbilstoši visiem tolaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Virkni no klientiem, kas minēti lietā, pārbaudīja FKTK un ļāva bankai ar tiem sadarboties. Tam apliecinājumus esam snieguši prokuratūrai, šo informāciju tagad vētīs tiesa. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka, jo ABLV bija viena no lielākajām kredītiestādēm Latvijā."

Bernis pauž, ka gatavs atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. "Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tai skaitā Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," norāda kādreizējais bankas līdzīpašnieks.