Papluinītā “Saskaņa”: no nacionālā varoņa līdz Latvijas ļaunumam
Pamatīgi sapluinīta 14. Saeimas vēlēšanas sagaida “Saskaņa”, jo daudzi no bijušiem saskaņiešiem ir ne tikai aizbēguši pie viņu sīvākajiem konkurentiem (“Stabilitātei” “Latvija pirmajā vietā”, “Attīstība/Par!”, Progresīvajiem un citiem), bet arī tās iekšienē varētu nebūt tik liela vienprātība, kā par to būtu jāliecina šīs sociāldemokrātiskās (tā vismaz sevi pozicionē saskaņieši) partijas skanīgais nosaukums.
Partijas rindās ir gan cilvēks, kuru vēl pavisam nesen Latvija nēsāja uz rokām un uzskatīja par visas Latvijas spēcīgāko “godu un sirdsapziņu”, gan sieviete, kuru pirms deviņiem gadiem Drošības policija atzina par vienu no redzamākajiem Latvijas ļaunumiem. Vienlaikus partiju uz pusēm plēš Ukrainas karš. Un arī kādreizējā partijas izkārtne Nils Ušakovs jau vairākus gadus uz visiem noraugās no Briseles augstumiem.
“Saskaņas” reitings manāmi sarucis
Vieni saskaņieši nosoda Krievijas rašistu agresīvo režīmu, citi vēl joprojām sēro, ka pirms pieciem gadiem “Saskaņa” lauza 2009. gadā noslēgto sadarbības līgumu ar Putina “Vienoto Krieviju”, kāds stostās, ka ir “pret karu”, bet nekādīgi nevar pārspļaut pār lūpām nosodījumu tā izraisītājiem.
Tai pašā laikā starp “Saskaņas” atbalstītājiem ir (vai bija) cilvēki ar ukraiņu saknēm, kuriem droši vien kremt, ka “Saskaņas” priekšvēlēšanu programma sirdīgi iestājas par cilvēkiem, kuru dzimtā ir krievu valoda, aizmirstot, ka tūkstošiem Latvijas cilvēku dzimtā ir ukraiņu valoda.
Un rodas jautājums, kur palikusi baltkrievu identitāte? Varbūt tā izgaisusi tāpēc, ka jāaizstāv tie, kas dzīvo “sovjetu” apmātībā. Un taisni padomju okupācijas režīms bija tas, kurš lielā mērā iznīcināja Latvijas baltkrievu identitāti. Salīdzinājums zināmā mērā nav korekts, bet jāatgādina, ka pat nacistu okupācijas laikā Latvijā pastāvēja baltkrievu skolas un Rīgā pat izdeva ilustrētu žurnālu baltkrievu valodā (protams, ar pārsātinātu trešā Reiha propagandu, lielā mērā ar rakstiem, kas bija tulkoti no latviešu “Laikmeta”, kas savukārt iedvesmu smēlās Berlīnes izdevumos). Bet tomēr…
Visu šo kolīziju rezultātā “Saskaņa” dažus mēnešus pirms vēlēšanām savas pozīcijas ir zaudējusi, kaut gan ne tik lielā mērā, lai netiktu Saeimās. Ja pirms iepriekšējo Saeimu vēlēšanām, tā partiju reitingos bija stabili pirmajā trijniekā, bieži vien pat ieņemot pirmo vietu, tad tagad kompānijas “Factum” reitingā tā ir jau ceturtajā vietā. Par saskaņiešiem gatavi balsot 10,3% vēlētāju. Un tā jau vairs nav nekāda piektdaļa, kā pirms četriem gadiem, bet uz pusi mazāk. Un arī vēlēšanu listes ir visnotaļ raibas, kaut gan to galvgaļi atdoti jau zināmajiem “vecajiem vēžiem” – no 18 līdzšinējās Saeimas “Saskaņas” deputātiem atkārtoti grib tikt ievēlēti gandrīz visi, tikai divi vairs nav saskaņiešu sarakstā.
Nacionālais varonis stostās
Galvaspilsētā pirmās divas vietas ieņem pašreizējie līderi – politikas smagsvars, 13. Saeimas “Saskaņas” frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs un Andrejs Klementjevs.
Trešajā rindiņā ir “lielais pārsteigums” – bokseris Mairis Briedis, kurš vēl nesen boksa ringā vicinājās ar Latvijas karogu un kuru visi uzskatīja par nacionālo lepnumu, viņu pat apbalvojot ar Triju Zvaigžņu ordeni. Nu viņš kļuvis daudziem kā spitālīgais, kurš sabradājis neatkarības karogu.
Daudzus arī sadusmojusi Brieža stostīšanās par karu Ukrainā. Viņš, lūk, neesot, ne krievu, ne ukraiņu pusē: “Neprasiet man viedokli, kuru līdz galam nepārzinu. Esmu viennozīmīgi pret karu”. Bet kuras Latvijas pusē? Latvija taču sevi oficiāli nostādījusi Ukrainas pusē! Jautājums arī, kā uz parlamenta deputāta krēslu jeb politiķa godu var pretendēt cilvēks, kurš “nepārzin” jautājumu, kurš tagad ir visu rangu un pārliecību politiķu pats galvenais jautājums? Briedis pauž, ka iesaistīšanās politikā ir, iespējams, nozīmīgākais un sarežģītākais lēmums viņa dzīvē. Un sarežģīti viņam ir arī atbildēt uz elementāriem jautājumiem.
Aiz viņa Rīgas listē atkal seko virkne Saeimas deputātu – Boriss Cilevičs, Latvijas PSR kompartijas pēdējā līdera Alfrēda Rubika dēls Artūrs (viņa brālis Raimonds startē Latgalē), kādreizējais pasaules čempions kanoe airēšanā Ivans Klementjevs un kaismīgais krievu skolu aizstāvis Igors Pimenovs.
Latvijas ļaunums
Vidzemes saraksta līderis ir bijušais Latvijas ekonomikas ministra Aināra Šlesera padomnieks, “Saskaņas” premjera amata kandidāts Ivars Zariņš, kurš pirms pieciem gadiem kļuva slavens ar savu apgalvojumu, ka latviešiem “Saskaņas” sadarbības līgums ar Krievijas valdošo partiju “Vienotā Krievija” esot “pats svarīgākais pēc līguma ar NATO”, jo pateicoties tam izdevies savākt visus krievvalodīgos “Saskaņas” paspārnē un bez šī līguma tie atkal sākšot demonstrēt savu radikālismu.
Sēšanās iepriekšējo Saeimu deputāta krēslā viņam sagādāja vienu otru problēmu. Piemēram, nododot deputāta zvērestu, viņam to nācās vairākas reizes atkārtot pieļauto kļūdu dēļ. Viņa ievēlēšana 12. Saeimā tika publiski apšaubīta, jo pēc īrētu autobusu sabraukšanas Stalbes pagastā tika konstatēts neparasts atbalsts “Saskaņai” un personiski Zariņam, kuram iecirknī no 60 partijas biļeteniem bija salikti 45 plusi, kamēr citiem “Saskaņas” pārstāvjiem neviena. Drošības policija šo lietu sāka izmeklēt, bet nekādu balsu pirkšanas faktu neatklāja.
Aiz viņa seko bijušais Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolvs, kurš savulaik nesaskaņu dēļ ar Tautas saskaņas partijas (TSP) vadītāju, bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu tika izslēgts no TSP. 2004. gadā viņš nodibināja pats savu partiju “Jaunais centrs”, kura vēlāk iekļāvās tagadējā “Saskaņā”. Savulaik visnotaļ redzams politiķis, kuru “Saskaņa” 2015. gadā pat nominēja Valsts prezidenta amatam.
Trešajā vietā ir vēl viena samērā skandaloza personība – juriste Elizabete Krivcova, kura paspējusi vadīt arī Latvijas krievu kopienu un Nepilsoņu komiteju. Nav lieki atgādināt, ka Drošības policija savā 2013. gada darbības pārskatā viņu starp tādiem personāžiem kā Vladimirs Lindermans, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens, Illarions Girss un citiem ierindoja to aktīvāko Krievijas tautiešu politikas pārstāvju Latvijā vidū, kas rada apdraudējumu mūsu valstij.
Jānis Urbanovičs, bet ne tas
Latgales saskaņiešu listes pirmajā vietā ir PSRS flotes virsnieka Jāņa Ločmeļa meita un biedrības “Zolitūde 21.11” vadītāja, pašreizējās Saeimas deputāte Regīna Ločmele. Pieredze publiskajā telpā viņai ir varena. Piemēram, 2007. gadā viņa Krievijas kūrortpilsētā Sočos piedalījās ne tikai pasaules precēto sieviešu konkursā “Mrs. World”, bet arī pabijusi Čečenijas prezidenta, kvēlā Putina kaujinieka Ramzana Kadirova rezidencē Gudermesā.
Aiz viņas seko vēl divi Saeimas deputāti - bijušais Rēzeknes domes deputāts Jānis Krišāns, kurš 2021. gada maijā bija viens no tiem Saeimas deputātiem, kurš strādājot attālināti, saņēmis ievērojamu transporta un/vai mājokļa kompensāciju, un vēl viens bijušais Rēzeknes domnieks Ivans Ribakobs, kurš savulaik pilsētas domē tika ievēlēts no Tatjanas Ždanokas vadītās Krievu savienības “pirmsākuma” – “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL).
Vēl sarakstā ir Rīgas domes deputāts, Alfrēda Rubika dēls Raimonds Rubiks. Savukārt sarakstu noslēdz vēl viens slavena politiķa dēls - Jānis Urbanovičs, kurš nav vis pašreizējais “Saskaņas” līderis, bet gan stažieris Eiropas Parlamentā un vienlaikus arī sava tēva Jāņa Urbanoviča dēls. Viņš sava tēva vadītās partijas sarakstā kandidēja arī pērn notikušajās Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Pie tam viņš no listes piektās vietas ar ievilktajām mīnus zīmēm nokrita uz devīto vietu. Tā kā uzvārds nepalīdzēja, kā tas noteikti par labu ir nācis Rubika dēliem.
Vējainie saskaņieši
Kurzemes “Saskaņas listi saraksta galvgali var uzskatīt par Latvijas vējainākās pilsētas sarakstu – vieni vienīgi liepājnieki.
Pirmajā vietā pašreizējais Saeimas deputāts Valērijs Agešins, kuram seko Liepājas domniece Helēna Geriloviča, Liepājas Jūrniecības koledžas instruktors Pāvels Sereda un Liepājas 3. pamatskolas direktore Gaļina Skorobogatova.
Listē var atrast arī vēl vienu otru liepājnieku, piemēram, SIA “Aromāts” valdes locekli Jekaterinu Žeiguri. Ja pēc vārda, iespējams, daudzi viņu nepazīst, tad iestādījums, kuru pārvalda viņas uzņēmums, gan ir labi pazīstams. Tā ir vēl no padomju laikiem labi pazīstamā kafejnīca Liepājas vecpilsētas gājēju ielā – “Aromāts”, kurā jau gadu desmitiem apmeklē ne tikai liepājnieki, bet arī notaļģiski noskaņoti Liepājas viesi.
Jurists - pārbēdzējs
Zemgales saraksta līderis, atšķirībā no citu vēlēšanu apgabalu listēm, nav pieredzes bagāts saskaņiešu politiķis, bet gan zvērinātu advokātu biroja “A. Kazačkovs un partneri” vadītājs Aleksandrs Kazačkovs, kurš partijā ir jaunpienācējs. Savu karjeru politikā viņš uzsāka pērn, kad kopā ar no KPV LV ievēlēto kādreizējo iekšlietu ministru Sandiju Ģirģenu nodibināja partiju “Republika”, kurā iestājās arī nu jau bijušie, pie “Attīstība/Par!” pārbēgušie saskaņieši Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule. Ģirģens palika ar garu degunu, arī saskaņieši pazaudēja vienu otru deputātu, bet kā “kompensāciju” nu saņēmuši Kazačkovu.
Tālākajās divās vietās gan ir pašreizējie Saeimas deputāti – bijušais Ždanokas līdzskrējējs un ne visai veiksmīgais aptieku tīkla veidotājs Vitālijs Orlovs, kuru “Saskaņa” savulaik nominēja veselības ministra amatam un juriste Zenta Tretjaka, kura vada arī Jelgavas baltkrievu biedrību „Zlata”.
* * *
Katrā ziņā vismaz teorētiski par “Saskaņas” piedāvājumu Latvijas vēlētāji ir informēti vislabāk. Tā vismaz liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija. No 4. jūnija līdz 15. jūlijam “Saskaņa” saviem priekšvēlēšanu izdevumiem tērējusi visvairāk – 179 164, 82 eiro, kas sanāk apmēram 8,6 eirocenti uz katru no mazliet vairāk nekā pusotra miljona Latvijas vēlētāju. Vai šī nauda būs nākusi tai par labu, parādīs vēlēšanas.
