Par stabilu Latviju bez Eiropas Savienības. Saeimas vēlēšanas gaidot: dīvainais "Stabilitātei" piedāvājums
14. Saeimas vēlēšanas var nest negaidītus pavērsienus un radīt iespējas, lai mūsu parlamentā iekļūtu visnotaļ marginālas radikālās partijas, kuras atbalsta tā dēvētie krievvalodīgie vēlētāji un kuras ir ne visai atpazīstamas latviešu elektorāta vidū. Viena no tādām ir savulaik no “Saskaņas” aizbēgušā, bijušā Rīgas domnieka Alekseja Rosļikova vadītā “Stabilitātei”, kura sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS partiju reitingā jau ieguvusi 4,8% lielu atbalstu.
Tas nozīme, ka “Stabilitātei” visai pārliecinoši soļo Saeimas nama virzienā. Tāpat jāņem vērā, ka karš Ukrainā ir sašķēlis krievvalodīgo elektorātu un visnotaļ grūti prognozēt, par ko tas beigu galos atdos savu balsi, bet viens no šiem politiskajiem spēkiem būs “Stabilitātei”.
Lai arī partija sevi pozicionē kā spēku, kas neatbalsta ne ukraiņus, ne krievus, skaidri nolasāms vēstījums, ka tā nostājusies putinistu pusē. Savu radikālisma slavu tā ieguvusi gan ar skaļajiem antivakseru protestiem, gan kareivīgiem paziņojumiem, ka tā neatbalsta ne pašreizējo pozīciju, ne opozīciju. Iespējams, ka šī atkal varētu būt viena no partijām, kura ātri uzplaiksnī un tikpat pēkšņi izgaist, kā, piemēram, tas bija ar kādreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibināto “No sirds Latvijai”, ar kuras pārpaliekām “Stabilitātei” ir vismaz ģeogrāfiska saistība.
Jauns.lv, sākot iepazīstināt ar uz 14. Saeimu startējošajām partijām un to deputātu kandidātiem, pirmo stāstu velta “Stabilitātei”.
Ziedi 9. maijam
“Stabilitātei” savā programmā, neskatoties uz rožainiem solījumiem, piesauc arī gluži vai biblisku vēstījumu - “miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts”, vēlēšanu listēs iekļaujot arī pa kādam svētajam vīram – gan luterāņu mācītāju, gan Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes padomes locekli. Lai būtu stabila paritāte, līdzās bauslības sludinātājiem var atrast arī kādu daiļavu, kuras vārds saistās ar intīmpakalpojumu biznesu. Bet tā “pa lielam” valstī superpazīstamu cilvēku šajā sarakstā nav.
Pazīstamākais no viņiem, protams, ir Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības viceprezidents Aleksejs Rosļikovs, kurš parosījies arī “saistītās” arodbiedrībās, bijis gan Latvijas Apsardzes nozares darbinieku, gan Apsardzes darbinieku arodbiedrības vadībā.
Vairāk viņu gan asociējam kā kādreizējo Rīgas domes deputātu, par kuru viņu 2017. gadā ievēlēja no “Saskaņas”, gan kā par “taisnības” cīnītāju – kaislīgu antivakseri un 9. maija svinētāju. Piemēram, šogad 9. maijā, kad okupācijas stabs Pārdaugavā bija nožogots, viņš izcēlās ar aicinājumiem neievērot likumu un ar ziediem lauzties pie tā pakājes: “Viņi mums grib aizliegt nolikt šeit ziedus? Domāju, ka tā nenotiks, un tāpat visiem, kas vēlas, jānāk un ziedi jānoliek kaut vai pie sētas, un jāizveido ziedu paklājs.”
Rosļikovs publiski paudis arī sašutumu par skolās izdalītajām skolēnu aptaujas anketām, kurās bija jautājumi par nostāju pret karu Ukrainā, to interpretējot kā totalitāras valsts pazīmi.
Viņš vērsās pie Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka:
“Kad manam bērnam skolā liek uzņemt sevī kara šausmas un slepkavības, es noklusēju. Kad manam bērnam piespieda pīt maskēšanās tīklus, es arī neko neteicu. Bet tagad skolā izplata anketas, kurās manam bērnam ir jāparāda sava lojalitāte karam Ukrainā un valsts režīmam, es vairs klusēt nevaru. Tas nav zemākais punkts, tā ir elle, kuru nepieciešams apturēt.”
Te nu policijas priekšniekam nācās izplatīt “skaidrojumu”, ka arodbiedrību, kurā par šefu uzmeties Rosļikovs, nu nekādīgi nevajadzētu asociēt ar policiju.
Šur tur presē var izlasīt kādu secinājumu, ka par “Stabilitātei” balsošot tie vēlētāji, kuri nav ne par Krieviju, ne par Ukrainu. Tomēr tā apgalvot būtu gauži aplam, jo šī partija sevi pozicionējusi kā putinisma piekritēju.
Antivakserisms
Vēl Rosļikovs slavens ar saviem antivakserisma izgājieniem, kuru kulminācija bija pērn decembrī pie Brīvības pieminekļa notikušais saiets pret sejas aizsargmasku nēsāšanu un epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem. Uz šo pasākumu bija saradušies lērums marginālu un populistisku politiķu un aktīvistu, ieskaitot arī bēdīgi slaveno Aldi Gobzemu. Viens no Rosļikova priekšvēlēšanu uzsaukumiem skan: “Ja mēs 1. oktobrī vēlēšanās nenogāzīsim valdošo režīmu, tad vakcinēšanās, maskas un visi ierobežojumi būs atpakaļ.”
Viņa aktivitātes ne reizi vien piesaistījušas likumsargu uzmanību. Piemēram, 2019. gadā Rosļikova darba kabinetā Rīgas domē Valsts drošības dienests veica kratīšanu kriminālprocesā par nacionālā, rasu un etniskā naida kurināšanu.
Rosļikovs “Stabilitātei” nodibināja pērnā gada sākumā kopā ar bijušo Rīgas domes deputātu, arī no “Saskaņas” ievēlēto Valēriju Petrovu. Rīgas domē viņš jau bija visai redzamā amatā – Attīstības komisijas vadītājs. Bet, pēc visa spriežot, ne jau kaismīgā cīņa par taisnību viņu mudināja dibināt kārtējo sīkpartiju, bet gan nerealizētās ambīcijas.
Viņš uzskatāmi kopēja bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova stilu, un daudzi viņu pat piesauca kā iespējamo nākamo “Saskaņas” līderi. Tomēr pēc Ušakova ievēlēšanas Eiroparlamentā Rosļikovs un vēl trīs Saskaņas deputāti atšķēlās no partijas un izveidoja savu frakciju, kā mēļo, tādēļ, ka netika tuvāk iecerētajiem amatiem. Tad nu izjuka “Saskaņas” vadītā koalīcija, un “Stabilitātei” sāka kritizēt visus pēc kārtas – gan pozīciju, gan opozīciju.
“Stabilitātei” atbalstītāju pulkam pievienojās arī organizācija “Tautas kalpi”, kuras redzamākie pārstāvji ir kādreizējais Aglonas pagasta padomes deputāts Aivars Smans un starptautiskā skaistumkonkursa “Miss & Mrs. Top of the World” rīkotāja Kristīne Lindenblate – vieni no sīvākajiem antivakseru kustības pārstāvjiem. “Tautas kalpi”, kuras programma īpaši ne ar ko no “stabilizētājiem” neatšķiras, nu gan prāto 14. Saeimas vēlēšanās startēt ar savu sarakstu.
Pret tautas iznīcību!
“Stabilitātei” mājaslapa iesākas ar visai kareivīgu Rosļikova lozungu: “Pret tautas iznīcību, par spēju būt vienotiem! Man bija izaicinājums nokomplektēt cienījamu komandu, un tagad es to jums varu prezentēt! Ar spēku un pārliecību par uzvaru!”
Savā priekšvēlēšanu programmā “Stabilitātei” sola “atvērt jaunu lappusi politikā” un “atgūt mūsu brīvību no režīma”. Un to var izdarīt, izstājoties no “žņaudzošās” Eiropas Savienības, veidojot neatkarīgas attiecības ar kaimiņvalstīm, atsakoties maksāt “ES parādus”, atceļot izglītības reformu un katram nodrošinot skolas viņu dzimtajā valodā.
Ir jau vairāki vēlētajiem patīkami solījumi – uz pusi samazināt ne tikai degvielas akcīzes nodokli, bet arī Saeimas deputātu skaitu, pārtraukt Valsts ieņēmumu dienesta teroru, paaugstināt bērna kopšanas pabalstu, atļaut nepilsoņiem vēlēt un viņiem piešķirt Latvijas pilsonību. Te nu jāteic, ka programmas sastādītājiem gadījies kaut kāds fēlers. No vienas puses viņi visiem nepilsoņiem sola piešķirt pilsonību, bet no otras puses sola viņus pielaist pie vēlēšanu urnām.
Arī valsts politikā “stabilizētāji” sola vērienīgas pārmaiņas: tautas vēlētu prezidentu un ministriju optimizāciju (apvienot Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kā arī Kultūras ministriju iekļaut Izglītības ministrijas sastāvā).
Intīmā putinisma blogere
Visu to sola arī attiecīgās aprindās slavu ieguvusī “TikTok” blogere Glorija Grevcova, kurai ir Latvijā visnotaļ eksotiska profesija: kokzāģētavas padomniece, oficiāli viņa skaitās SIA “Dolo” padomniece, bet interneta izziņas materiālos varam atrast, kā šī SIA ir kokzāģētava Latgales pusē.
Grevcova ir samērā aktīva “TikTok” videoblogere, kas savulaik izpelnījās ievērību ar Latvijas valsts gānīšanu Kremļa propagandistiem raksturīgā manierē. Taču atklājies, ka “tiktokere” ir labi zināma un tiek apspriesta arī dažās citāda veida interneta platformās, tostarp – kādā intīmo pakalpojumu apmaiņas portālā.
Kamēr lielākā daļa Latvijas sabiedrības koncentrējās uz visdažādākā veida atbalsta sniegšanu ukraiņu tautai, Glorija Grevcova savos sociālajos tīklos runāja par to, cik “liela būs viņas samaksātā cena par solidaritāti Ukrainai”, pieaugot energoresursu cenām un attiecīgi komunālajiem rēķiniem. Cita starpā Grevcova, ieturot līniju, kritizēja arī Saeimā un Rīgas domē pieņemtos lēmumus, kas paredz nojaukt gan Pārdaugavā esošo sarkanarmiešu pieminekli, gan citus, kuri slavē Krievijas pašreizējo bruņoto spēku priekšteci – sarkano armiju.
Te nu bez Grevcovas sociālo tīklu satura, kura dēļ (kā videoblogere saviem sekotājiem atklāj) bijis jāskaidrojas pat pie drošības dienestiem, atklājusies cita informācija, no cita interneta nostūra – ēnainās un puslīdz anonīmās intīmo pakalpojumu sfēras forumiem.
Jauns.lv telefoniski sazinājās arī ar pašu Gloriju Grevcovu, lai vaicātu, vai “Stabilitātei!” pārstāvei ir zināms, ka viņas fotoattēls tiek izmantots diskusijā, kurā tiek apspriestas sievietes intīmo pakalpojumu kontekstā. Saprotot jautājuma raksturu, Grevcova sākotnēji pauda izbrīnu:
“Par ko lūdzu?! [...] ja jūs man atsūtīsiet kādu linku, es labprāt vērsīšos policijā ar šo informāciju. Man būtu ļoti interesanti – es esmu precējusies sieviete, 12 gadus, man ir divi bērni un patiesībā man tas nešķiet nemaz tik smieklīgi vairs,” telefoniski uz lūgumu skaidrot šādu publisku diskusiju atbildēja Grevcova.
Savukārt Grevcovas sūrošanās par skarbo dzīvi Latvijā izpelnījās pat atrādīšanu Kremļa propagandista Vladimira Solovjova šovā.
Sarakstu līderi
Partijas Rīgas saraksta līderis, protams, ir pats Aleksejs Rosļikovs, kurš arī nominēts par premjera amata kandidātu.
Vidzemē Gloriju Grevcovu “ieskauj” divi Latvijas azerbaidžāņu kopienas pārstāvji – nacionālās biedrības “Azeri” jaunatnes kopu vadītāji Amils Saļimovs un Nellija Kmita
Latgalē 1. numurs ir SIA “Energy Resources CHP” (kokapstrāde) darba aizsardzības speciāliste Viktorija Pleškāne.
Kurzemē ar 1. numuru startē SIA “Sofija-S” (mazumtirdzniecība) projektu vadītāja Sanita Petere, bet 3. vietā ierindojies Landzes, Piltenes un Užavas luterāņu draudžu mācītājs Jānis Gaisiņš.
Zemgalē 1. numurs ir SIA “Projecton” (konsultēšana uzņēmējdarbība) klientu apkalpošanas vadītājai Naomi Farberei, bet 2. vietā – ir kristiešu pārstāvis, Rīgas Grebenščikovas vecticībnieku draudzes padomes loceklis Dmitrijs Kovaļenko.
Partijas listēs startē vairāku uzņēmumu valdes locekļi, advokāts, nodokļu inspektore un citu profesiju pārstāvji, bet viņi paši vai viņu pārstāvētie uzņēmumi plašāku ievērību nav guvuši.
Zīmīgi, ka “Stabilitātei” adrese ir Rūpniecības iela 52, kur starp ķīmisko vielu vairumtirdzniecības bāzi, kafijas un tēju tirgotavu, frizētavu un fotosalonu atrodams arī partijas “Atmoda Latvijai” kantoris jeb “paliekas” no 2014. gadā dibinātas bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātas partijas “No sirds Latvijai”.
