Vai Vējoņa virzīšana nozīmē, ka Lembergs zaudē ietekmi?

ZZS valdes sēdē bija jāizšķiras starp Vējoni un Liepājas partijas virzīto vēju pilsētas mēru Uldi Sesku. Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks vēl pirms tam intervijā Rietumu Radio, slavēdams Vējoni, atzina, ka sākotnēji viņš kritizēts, taču tagad visi kritizētāji apklusuši.

“Aivars Lembergs ir viens cilvēks, un viņš jau nav vienīgais, kuram nepatīk Vējonis. Ir jau vēl tādi viedokļi, arī Krievijai,” paudis Silenieks. “Tas mūs tikai stiprina un mūs priecē, ka ir arī atšķirīgi viedokļi, kas ne vienmēr sakrīt ar valsts politiku.”

Silenieks uzskata, ka Lemberga kritika ir pierādījums tam, ka Vējoni nav tik viegli ietekmēt. Lembergs uz to atbildējis ar sev raksturīgo ironiju: “Es uzreiz gribu pateikt, ka man patīk sievietes un man nepatīk neviens vīrietis, tā kā arī Vējonis ir arī starp tiem, jo es vīriešus neuztveru pēc principa – patīk vai nepatīk. Es viņus uztveru daudz savādāk – vai viņi ir lietišķi, vai viņi ir zinoši, vai viņi māk organizēt, vai viņi prot darīt darbu.”

Lembergs arī piebildis: “Ne valdības deklarācijā, ne Zaļās partijas programmā, ne ZZS vēlēšanu programmā nav ierakstīts programmatisks uzstādījums, ka visiem ir jāpatīk Vējonis un ka tad, ja kādam nepatīk Vējonis, tad tā ir pretvalstiska politika.”

Pēc Lemberga domām, Silenieka izteikumi saistāmi ar viņa personisko attieksmi – viņš esot ļoti apvainojies, ka vairs nav Rīgas brīvostas valdē un nevada tās iepirkumu komisiju. “Es saprotu viņa naidu pret mani, bet neuzskatu, ka viņam tur būtu jābūt,” saka Lembergs.

Lai nu kā, rodas jautājums – vai ZZS lēmums prezidentam amatam pieteikt Vējoni nozīmē, ka Lemberga ietekme uz zaļzemniekiem ir krietni samazinājusies?

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzīst: “Diezgan provokatīvs jautājums – uz šādu jautājumu neviena atbilde nav laba... Lemberga kunga ietekme partijā ir tāda pati kā visiem, katram atbilstoši savai pozīcijai. Kā jau dzirdējāt ZZS paziņojumā, Lemberga kungs publiski Vējoņa kandidatūrai neiebilda, gluži pretēji, izskanēja tikai pozitīvais, un neviens jau ar varu viņam uzspiest viedokli nevar. Viņš ir pietiekami spēcīga personība.”

Viesturs Silenieks šoreiz atturas spriest par Lemberga ietekmi: “Nezinu. Lēmums tika pieņemts ļoti ierasti – kopā savācās ZZS un diskusiju gaitā tika izvirzīts prezidenta amata kandidāts. Lemberga kunga viedokli dzirdējāt paši.”

“Vienotība” atsakās no savējiem

Atbalstu Vējonim paust varētu arī “Vienotība”, kas savu prezidenta kandidātu noteiks iekšējā balsojumā. Šai partijai bijis raksturīgi kritizēt oligarhus, tostarp Lembergu, kaut arī valdības veidošanā bez zaļzemniekiem nav varējuši iztikt.

Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns par ZZS iekšpolitiku tikai izsakās, ka “grūti saprast, kas šobrīd viņu partijā notiek”. Vienotība Vējoni vērtējusi pēc viņa kompetences un pieredzes, bet Lemberga ietekmi uz ZZS Smiltēns atturas komentēt. “Nākotnē redzēsim, kā attīstīsies, mainīsies ZZS nostāja, un, domāju, pēc tā tad arī varēs spriest par šo jautājumu,” piebilst Smiltēns.

Lembergs NATO salīdzina ar okupantiem

Lembergs ne reizi vien asi un nicīgi izteicies pret NATO un ASV karavīru klātbūtni Latvijā, un šajā ziņā ir teicams rupors, ko citēt un intervēt gan vietējai krievu presei, gan Krievijas televīzijām.

Pērn viņš NATO karaspēka ievešanu mūsu valstī salīdzināja ar okupāciju, kas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās un drošības intereses.

Pirms gada Ventspilī notika vairāki incidenti, kuros cieta starptautiskajā mīnu meklēšanas operācijā “Open Spirit” iesaistītie jūrnieki. Kādu 21 gadu vecu nīderlandieti bezsamaņā, ar smagu galvas traumu, sejas kaulu lūzumiem un smadzeņu tūsku nogādāja slimnīcas reanimācijas nodaļā. Viņu vēlāk pārveda uz dzimteni. Trim citiem jūrniekiem uzbruka laupītāji, piekāva un atņēma mantas, bārā Andreja ielā piekāva jūrnieku no Latvijas.

Neko labu par kriminālo situāciju Ventspilī tas neliecina. Tikmēr Lembergs neizrādīja nekādu līdzjūtību par viņa vadītajā pilsētā smagi piekauto jūrnieku, kurš pirms tam bija palīdzējis attīrīt jūru no kara laika spridzekļiem. Toties mērs nekavējās nosūtīt vēstuli NATO ģenerālsekretāram, pieprasot atvainoties visai Latvijai un Ventspilij.

Lemberga vēstule bija adresēta arī Vējonim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, domes vārdā paužot bažas, vai NATO karakuģu vizītes ir drošas sabiedrībai.

Vējonis paziņoja, ka Lemberga rīcība rada draudus valsts drošībai. ZZS izdevās domstarpības notušēt, paziņojot, ka gan zaļzemnieki, gan viņu sadarbības partneri, tostarp Lemberga partija Latvijai un Ventspilij atbalsta dalību NATO. No Lemberga tajās dienās gan dzirdēts kas cits: “Tiek izdarīts totāls politisks spiediens uz mani, lai man aizbāztu muti un neļautu runāt par faktiem.”

Jāpiebilst, ka Valsts prezidentam ir ne tikai reprezentācijas nozīme – viņš var apžēlot notiesātos. Ja ieilgusī tiesas prāva Lembergam negaidot beidzas ar cietumsodu, ir svarīgi, kas ir prezidents.