SPKC aicina peldētājus izvēlēties drošas peldvietas

Latvijā ir 58 oficiālās peldvietas. Kā skaidro eksperti, oficiālā peldvieta ir labiekārtota - tā ir sakopta, nav aizaugusi, taču bērnu laukumiņi un pārģērbšanās kabīnes negarantē drošību. Turklāt ne visās oficiālajās peldvietās darbojas glābēji vai ir pieejami glābšanas riņķi, līdz ar to vienīgais, kas nodrošina drošu peldēšanu, ir katra paša atbildība un izpratne par atpūtai pie un uz ūdens piemērotiem apstākļiem.

Biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze norāda, ka droša peldēšanās sākas jau mājās, ģimenes un draugu starpā vienojoties par noteikumiem - neiet ūdenī vienam, nepeldēt dziļāk par krūtīm un pie pirmā noguruma doties krastā. Tāpat pirms iešanas ūdenī ir būtiski izvērtēt visus apstākļus - peldvietu, ūdenstilpi, laikapstākļus, kā arī katra peldētāja peldētprasmi.

Izvēloties drošu peldvietu, ir jāpievērš uzmanība, vai krasts ir lēzens un ar cietu pamatni, kā arī, vai peldvieta nav aizaugusi, tā ir viegli pieejama un tajā peldas arī citi cilvēki.

Tikpat būtiski ir pievērst uzmanību, vai ūdens peldvietā ir stāvošs vai ar minimālu straumi, kā arī tai tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.

Atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes, tā vispirms ir jāizstaigā. Svarīgi saprast, kāda ir gultne, kur mainās dziļums, kādas ir straumes. Arī iepriekšējā vasarā iepazīta peldvieta vienmēr jāizpēta no jauna.

SPKC norāda, ka drošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās - vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas un labiekārtotas, kā arī tajās, kurās dežurē glābēji.

Oficiālajās peldvietās aktīvās peldsezonas laikā, no 15. maija līdz 15.septembrim, Veselības inspekcija (VI) reizi mēnesī veic peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu un dod atzinumu, vai konkrētajā vietā peldēt ir atļauts, nav ieteicams vai ir aizliegts. Arī daļa no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības, tostarp tiek arī organizētas ūdens kvalitātes pārbaudes.

VI Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidro, ka inspekcijas speciālisti oficiālās peldvietas uzrauga gan vizuāli, gan laboratoriski. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji: fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E. coli) un zarnu enterokoki, savukārt vizuāli ūdens paraugu ņemšanas laikā tiek novērtēta ūdens krāsa, pievērsta īpaša uzmanība peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī un zilaļģu savairošanās procesam.

Viņš uzsver, ka gadījumos, kad peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst prasībām, inspekcija nosaka peldēšanās ierobežojumus - ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties -, un attiecīgā informācija tiek izvietota konkrētās peldvietas informatīvajā stendā. Ieteikums nepeldēties būtu jāievēro maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kuru imūnā sistēma ir novājināta.

Vienlaikus eksperti uzsver, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēki atpūšas oficiālā vai neoficiālā peldvietā, bērni ir jāpieskata nepārtraukti, jo noslīkšanai pietiek vien ar dažām sekundēm.