Vai māte var izlikt uz ielas pieaugušu dēlu
“Vēlos pārdot savu privātmāju, kas ir manā īpašumā, un par iegūto naudu nopirkt sev dzīvokli, kurā turpmāk vēlos dzīvot viena. Bet problēma ir tāda, ka mājā ir deklarēts arī mans pilngadīgais dēls. Pēc likuma man par viņu vairs nav jāgādā, jo viņš skolas pabeidzis, ir pilngadīgs un ir darbspējas vecumā (kaut gan pašlaik ne ar vienu nav darba attiecībās). Es viņu nevēlos deklarēt savā jaunajā dzīvoklī, ko plānoju iegādāties. Vai es savu māju varu tā vienkārši pārdot “nerēķinoties” ar to, kur pēc tam un kā tiks deklarēts mans dēls?” žurnālam “Likums un Taisnība” jautā Astrīda.
Astrīdas kundzei mājas uzturēšana izmaksā pārāk dārgi un tādēļ viņa vēlas to pārdot un sev iegādāties mazāku dzīvokli. Tai pašā laikā viņai apgrūtinājums ir nu jau vairāk kā 20 gadus vecais dēls, kurš nekur nestrādā un dzīvo uz mātes rēķina, bet ir deklarēts viņas mājā. Tādēļ māte no dēla vēlas “atkratīties”.
“Likums un Taisnība” Rīgas domes Īres valdei jautāja, vai māte tā vienkārši var pārdot savu māju un “atrakstīties” no dīkdieņa dēla. Pašvaldības Komunikācijas pārvalde atbildēja:
“Dzīvesvietas deklarēšana pati par sevi nerada civiltiesiskas sekas un nevar radīt apgrūtinājumus īpašuma atsavināšanai. Tomēr praksē mēdz būt pircēji, kas lūdz uzrādīt Fizisko personu reģistra ziņas par adresē aktuālajām dzīvesvietas deklarācijām, jo deklarētā dzīvesvieta saistīta ar atsevišķu pakalpojumu apmaksu (atkritumu izvešana, lifts un tā tālāk). Un iegādājoties īpašumu, kurā deklarētas svešas personas, var veidoties situācija, kad jāmaksā par personām, kas tur nedzīvo. Tāpat var būt nepatīkamas situācijas, kad deklarētās personas adresē meklē tiesībsargājošās iestādes, parādu piedzinēji un citi.
Jautājumus par personu deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu Rīgas pilsētā izskata Rīgas domes Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisija.
Personai jāiesniedz iesniegums, kurā ietverts motivēts lūgums pārbaudīt ziņas par deklarēto dzīvesvietu. Šādu iesniegumu ir tiesības iesniegt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašniekam vai citai ieinteresētai personai (piemēram, īrniekam).
Iesniegumu iespējams iesniegt: pa pastu, elektroniski, parakstoties ar elektronisko parakstu vai izmantojot internetbankas autorizāciju (mājas lapa: www.latvija.lv). Iesniegumu un dokumentus klātienē šobrīd iespējams iesniegt Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centros (AIC) vai Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53.
Iesniegumu var sastādīt brīvā formā, savukārt iesnieguma veidlapas pieejamas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā www.mvd.riga.lv, sadaļā “Pakalpojumi” - “Veidlapas”. AIC teritoriālajās apkalpošanas vietas Rīgā atrodas: Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Gobas ielā 6A un Ieriķu ielā 43A; kontakttālrunis: 80000800.
Iesniegumi tiek izskatīti viena mēneša laikā. Gadījumos, kad jautājuma objektīvai izvērtēšanai nepieciešamas papildus ziņas un nav iespējams ievērot viena mēneša termiņu, termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz četriem mēnešiem, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu.
Deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšana tiek atteikta, ja nepastāv Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. panta pirmās daļas nosacījumi. Tie ir gadījumi, kad personai, kurai lūdz anulēt deklarēto dzīvesvietu, ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesības, tas ir - personai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.”
Tātad Astrīdas kundze var mierīgi pārdot savu privātmāju un viņai vairs nav jārūpējas par dzīvesvietas nodrošināšanu savam pilngadīgajam dēlam, ja vien māte ar viņu nav noslēgusi īres līgumu vai kādu šīs mājas daļa nav norakstīta uz viņa vārda (piemēram, kā mantojums). Lai viss būtu korekti, mātei kā nekustamā īpašuma īpašniecei būtu vēlams vērsties pašvaldībā, lai dēlu izdeklarē no viņas īpašuma, jo tas atvieglos mājas pārdošanas procesu. Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu (Ģimenes tiesības) bērns vecāku aizgādībā ir tikai līdz pilngadības sasniegšanai, tas ir, vecākiem līdz 18 gadu vecumam ir jārūpējas, lai viņam būtu kur dzīvot. Pēc tam tas vairs nav vecāku pienākums.
Zvērināta notāre Irēna Ziringa piebilst: “Jums ir tiesības brīvi rīkoties ar savu, uz īpašuma tiesību pamata piederošo nekustamo īpašumu, tai skaitā to pārdot.
Pārdodot nekustamo īpašumu, jums būs pienākums īpašumu nodot pircējam, to atbrīvot un anulēt deklarēto dzīvesvietas adresi šajā īpašumā visām personām. Anulējot dzīvesvietas adresi sev, jūs anulēsiet dzīvesvietas adresi arī saviem ģimenes locekļiem (tai skaitā dēlam), jo jums un viņiem pēc īpašuma pārdošanas vairs nebūs tiesiska pamata dzīvot šajā deklarētajā dzīvesvietā.
Pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu nosaka “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”, līdz ar ko jūsu dēlam pašam ir pienākums paziņot par savu jaunu dzīvesvietu attiecīgajai pašvaldībai vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Gadījumā, ja jūsu dēlam bija cits likumiskais vai līgumiskais pamats būt deklarētām šajā īpašumā, tad jautājums par viņa dzīvesvietas anulēšanu tiks risināts atkarīgi no tā, uz kāda pamata norādītā dzīvesvieta viņam bija deklarēta”.
