Vai atbalstāt obligātā militārā dienesta ieviešanu Latvijā? Atbild cilvēki ielās
Plašu rezonansi publiskajā telpā raisījusi iecere no nākamā gada Latvijā pakāpeniski ieviest obligāto valsts aizsardzības dienestu. Kāds ir iedzīvotāju viedoklis par Aizsardzības ministrijas rosinātajām izmaiņām? To Jauns.lv skaidroja, aptaujājot gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.
Visi aptaujātie šo ziņu bija dzirdējuši vai ar līdzīgu aizsardzības sistēmu saskārušies savā valstī. Obligātā aizsardzības dienesta ieviešanas iemeslus izprot visi aptaujātie, taču ne visi gatavi mesties jaunajā pienākumā.
Piemēram, Vladimirs uzskata, ka progesīvās Eiropas valstīs tādam dienestam nevajadzētu būt. Vēl kāds negribētu piedalīties militāros procesos, jo tas nav pieņemams viņa miermīlīgajai dabai.
Turpretī Oskars uzskata, ka nedrīkst palikt vienaldzīgs un, ja pats būtu “iesaucamajā” vecumā, dienestam visdrīzāk nepretotos. Bet Gvido un viņa draugi jau vairākus gadus iesaistījušies Jaunsardzes kustībā un, vēl nesasnieguši pilngadību, zina, ka savu dzīvi saistīs ar militāro dienestu.
Ko domā cilvēki par obligātā militārā dienesta ieviešanu Latvijā skaties pievienotajā video.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks 5. jūlijā paziņoja, ka, sākot no nākamā gada, Latvijā pakāpeniski tiks ieviests obligātais valsts aizsardzības dienests. Paredzēts, ka pirmos piecus gadus dienests būs brīvprātīgs, bet pēc pārejas perioda tas būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
Aizsardzības ministrijā skaidro, ka būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu. Plānots, ka dienestā uzņemtu tikai Latvijas pilsoņus un personām būtu jāatbilst veselības prasībām, kas ir analogas Zemessardzes noteiktajām. Iesaukti tiks arī ārvalstīs dzīvojoši Latvijas pilsoņi. Ja finansējums ļaus, arī sievietēm dienests varētu būt obligāts.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas, ikmēneša kompensācija līdz 400 eiro, bezmaksas ēdināšana un dzīvošana kazarmās, kā arī pieejama sporta infrastruktūra.
