FOTO: kā šobrīd izskatās leģendārajā Sarkandaugavas rūpnīcā "Provodņik", kur top radošais kvartāls?
Rīga 19. un 20. gadsimta mijā bija izveidojusies par lielu rūpniecības centru, taču viens uzņēmums pārējo vidū īpaši izcēlās ar savu vērienu. Rūpnīca "Provodņik" bija Eiropas mēroga uzņēmums, kam bija reāls potenciāls riepu ražošanā kļūt par pasaulē tikpat pazīstamu zīmolu, kā tagad ir "Michelin" vai "Good Year". Taču visu izjauca Pirmais pasaules karš. Tuvākā nākotnē šo vietu iecerēts reanimēt, kā radošo kvartālu.
Rūpnīcas pirmsākumi datējami ar 1888. gada vasaru, kad Rīgā tika nodibināts franču un krievu kopuzņēmums "Provodņik", kas specializējās gumijas izstrādājumu ražošanā.
Nosaukums bija ņemts no krievu valodas ar domu, ka simbolizē pavadoni, kas palīdz doties uz priekšu.
Visā Krievijas impērijā tolaik darbojās tikai vēl viens uzņēmums, kas arī strādāja ar gumiju, – tas bija Sanktpēterburgā esošais "Treugoļņik". Taču "Provodņik" vairāk orientējās uz valsts rietumu daļas tirgu un ārzemēm.
Kā šobrīd izskatās leģendārajā Sarkandaugavas rūpnīcā "Provodņik"
Rīga 19. un 20. gadsimta mijā bija izveidojusies par lielu rūpniecības centru, taču viens uzņēmums pārējo vidū īpaši izcēlās ar ...
19. gadsimta beigās "Provodņik" jau bija ievērojamu izmēru rūpnīca, par spīti 1890. gadā notikušajam ugunsgrēkam, kas jūtami piebremzēja uzņēmuma attīstību.
Būtībā "Provodņik" bija nevis viena rūpnīca, bet vairāku fabriku komplekss, kas atradās Ganību dambī.
Ražoja tur visdažādākās preces: gan dažādus gumijas tehniskos izstrādājumus, gan gumijas rotaļlietas un galantēriju, gan medicīnas piederumus, gan ebonīta detaļas, gan kabeļus, azbestu un pat linoleju.
Tomēr galvenā eksportprece, kas "Provodņik" vārdu padarīja pazīstamu Eiropā, bija… galošas.
Tās ražoja dažādu modeļu un izmēru, turklāt lielā daudzumā – apmēram 30 000 pāru dienā.
Pārsteidzoši, taču tieši gumijas galošas bija viena no galvenajām rūpnieciski ražotajām precēm, ko Krievija eksportēja uz daudzām pasaules valstīm, ieskaitot pat tik eksotiskas kā Ķīna un Indija
Riepas un reklāma
20. gadsimta sākumā uzņēmuma produkcijas sortimentu papildināja jauns ieraksts – automobiļu un velosipēdu riepas.
Jaunās tirgus nišas apgūšanai uzņēmuma vadība pievērsās ļoti nopietni un pat iegādājās vairākus automobiļus riepu testu veikšanai.
Rezultāti nelika ilgi gaidīt, un drīz vien Provodņik bija kļuvis par vienu no vadošajiem riepu ražotājiem Eiropā.
O. Šapovalova grāmatā "Romāns ar "Provodņik"" apgalvots, ka viens no lielākajiem Rīgā ražoto riepu lietotājiem bijis Londonas autobusu parks.
Slavenākais riepu modelis bija "Kolumb", ko eksportēja uz ārzemēm. "Provodņik" riepas no citu ražotāju produkcijas varēja viegli atšķirt īpatnējā eglītes veida protektora raksta dēļ.
Uzņēmuma riepas tika izmantotas vairākās prestižās Eiropas autosacīkstēs, turklāt "Provodņik" vadība gluži labi apzinājās šādu pasākumu reklāmas potenciālu un labprāt apmaksāja sacensību dalībniekiem (tiem, kuri brauca ar "Provodņik" riepām) dzīvošanu labākajās viesnīcās sacensību laikā.
1913. gadā "Provodņik" bija kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Eiropā un jau plānoja būvēt jaunus ražošanas korpusus, taču šos nodomus izjauca Pirmais pasaules karš.
Kad fronte tuvojās Rīgai, 1915. gadā "Provodņik" ražošanas iekārtas evakuēja, aizbrauca arī liela daļa strādnieku. Evakuācija norisinājās diezgan haotiski, tādēļ iekārtas nonāca vairākās Krievijas pilsētām, līdz beidzot tika nolemts būvēt jaunu rūpnīcu Maskavā.
Taču arī no tā nekas prātīgs neiznāca, jo drīz vien pie varas nāca boļševiki, kuri "Provodņik" īpašumus vienkārši nacionalizēja.
Nekas labāks nebija arī Rīgā, kur bija saglabājušās "Provodņik" ēkas. Divdesmito gadu sākumā bija mēģinājumi atjaunot paju sabiedrību "Provodņik", taču tos pavadīja strīdi par īpašumtiesībām, bet ražošanu uzreiz nevarēja atsākt tādēļ, ka iekārtas atradās Padomju Krievijā, un boļševiki tās pat nedomāja atdot.
Neko daudz nevarēja līdzēt arī jaunās Latvijas Republikas valdība, kas gan vārdos atbalstīja ideju par ražošanas atjaunošanu, tomēr atbrīvot topošo uzņēmumu – vismaz sākumā – no nodokļiem īsti gatava nebija.
Turklāt arī muitas politikas dēļ gumijas izstrādājumu ražošana Latvijā nebija izdevīga izejvielu augstās ievedmuitas dēļ.
Un tā kādreizējā rūpniecības giganta rūpnīcu korpusos ievācās lērums mazu firmu, kas nodarbojās ar kokapstrādi, parketa ražošanu, kartonāžas izstrādājumiem un tamlīdzīgiem sīkumiem.
Divas reizes "Provodņik" teritorijā izcēlās lieli ugunsgrēki, pēc kuriem dažas cietušās ēkas nācās nojaukt. Padomju varas gados bijušajos "Provodņik" korpusos tika izvietota Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca jeb RER, kuras zināmākā produkcija bija veļasmašīnas.
Uzņēmums ar šādu pat nosaukumu darbojas vēl tagad, specializējoties detaļu ražošanā vilcieniem.
Taču par kādreizējo "Provodņik" vērienu tagad varam vien sapņot…
Šobrīd ir iecere atdzīvināt šo teritoriju, izveidojot šeit mūsdienīgu radošo kvartālu.
Pašlaik attīstītāji piedāvā ekskursijas, kuru ietvaros ikviens var aplūkot "Provodņik" leģendārās telpas un iepazīt šīs rūpnīcas vēsturi.
