Latvijai gāzes krātuve līdz novembrim būs jāuzpilda līdz 35%

Līdz ar to Gāzes uzglabāšanas regulā ir noteikts izņēmums, kas Latvijas gadījumā ir 35% no valsts patēriņa. Proti, mērķis nodrošināt 80% un vēlāk 90% no krātuves piepildījuma paliek, taču pienākums tām dalībvalstīm, kuru teritorijā atrodas krātuve, ir ierobežots ar 35% no gada gāzes patēriņa, pārējo apmēru nodrošinot citām dalībvalstīm, kas izmanto krātuvi.

Līdz ar to EM atbalsta precizēto piepildījuma mērķi un atbalsta arī Gāzes uzglabāšanas regulā noteikto sloga sadales mehānismu, kas paredz, ka par krātuves piepildījumu solidāri atbild visas dalībvalstis, kas šo krātuvi izmanto. 

Pretējā gadījumā, skaidro EM pārstāvji, atbilstoši Gāzes uzglabāšanas regulas sākotnējai redakcijai, obligātais piepildījuma mērķrādītājs 80% un vēlāk 90% no krātuves pieejamās jaudas faktiski slēgtu reģionālo gāzes tirgu Baltijā un radītu milzīgu, nekontrolējamu finansiālu slogu Latvijai, ja valsts paliktu atbildīga par starpības kompensāciju starp gāzes cenu piepildījuma brīdī un brīdī, kad gāze nonāk pie patērētāja. Regulas sākotnējo redakciju EM neatbalstīja.

Ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu un Krievijas agresijas Ukrainā ietekmi uz enerģētisko drošību Eiropā un pasaulē, EM atbalsta nepieciešamību izveidot regulējumu, kas ES līmenī regulētu gāzes krātuvju aizpildījumu un gāzes rezervju izveidi ES dalībvalstīs. Līdz ar to EM pozitīvi vērtē Gāzes uzglabāšanas regulas ieviešanu.

Jau ziņots, ka ES dalībvalstīm gāzes krātuves līdz novembrim būs jāuzpilda līdz 80% no ietilpības, bet turpmākajos gados - līdz 90%.

EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvji norāda, ka pirmdien, 27. jūnijā, pieņemtais jaunais regulējums stiprinās ES gāzes piegādes drošību, ņemot vērā gaidāmo un turpmākās ziemas. Ņemot vērā piegādes traucējumu draudus no Krievijas puses, ES Gāzes uzglabāšanas regula noteic, ka Eiropas gāzes rezerves līdz ziemai ir jāuzpilda un to pārvaldība jāaizsargā pret ārēju iejaukšanos.

Saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā noteikumi pieņemti rekordīsā laikā.

Enerģētikas komisāre Kadri Simsone min, ka Eiropas Parlamenta un Padomes pozitīvā un konstruktīvā pieeja attiecībā uz šo priekšlikumu ir svarīgs paziņojums par ES vienotību, apņēmību un rīcības ātrumu, saskaroties ar Kremļa centieniem gāzes eksportu izmantot par ieroci.

"Tagad ir ļoti svarīgi, lai mēs censtos izpildīt jaunos glabāšanas mērķrādītājus un būtu labāk sagatavoti gadījumam, ja situācija vēl vairāk pasliktināsies," uzsvēra Simsone.

Atbilstoši veiktajām izmaiņām regulējumā 18 dalībvalstīm, kurās ir pazemes gāzes krātuves, līdz 1. novembrim jāaizpilda 80% no to krātuvju ietilpības, taču tās tiks mudinātas censties panākt 85% piepildījumu. Turpmākajos gados mērķrādītājs būs 90%.

Dalībvalstīm, kurās nav glabāšanas infrastruktūras, jāvienojas par divpusējām norunām par pietiekamiem daudzumiem, kas solidaritātes garā tiktu glabāti izmantošanai kaimiņvalstīs. Gāzes krātuves tagad tiks uzskatītas par kritisku infrastruktūru, un visiem glabāšanas operatoriem ES būs jāsertificējas no jauna, mazinot ārējas iejaukšanās risku.

EK 23. martā iesniedza priekšlikumu par minimālajām gāzes uzglabāšanas saistībām, kuru nolūks ir nākamajā un turpmākajās ziemās par samērīgām cenām nodrošināt piegāžu drošību. Jaunā regula bija reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un uz Versaļas deklarācijā pausto ES vadītāju aicinājumu ar koordinētas uzpildes starpniecību panākt, lai glabātie gāzes krājumi būtu ziemai pietiekamā līmeni.

Eiropadome 24. un 25. martā uzdeva Padomei izskatīt Komisijas priekšlikumus, atzīstot, ka visā ES būtu iespējami drīz jāsāk uzpildīt gāzes krātuves. Eiropas Parlaments 5.aprīlī nobalsoja noteikumus sākt pieņemt paātrinātā procedūrā.