Zadzis ir, bet par vēlu pieķerts? Tiesas spriedums Cinkmaņa plaģiāta lietā liek uzdot jautājumus
Jauns.lv jau vairakkārt ir rakstījis par Ģenerālprokuratūras prokuroru Uldi Cinkmani, kuru pieķēra plaša apjoma plaģiātismā bakalaura darbā un tikai par mata tiesu pietrūka, lai tas pats tiktu konstatēts arī maģistra darbā. Latvijas Universitāte (LU) viņam bakalaura diplomu anulēja, taču viņš vērsās tiesā un nupat tapis arī spriedums, kas liek uzdot zināmus jautājumus.
Zadzis ir, bet par vēlu pieķerts
Vēršoties Administratīvajā rajona tiesā, Uldis Cinkmanis apstrīdēja LU lēmumu par bakalaura diploma anulēšanu, uzskatot, ka kopš paša plaģiāta un tā konstatēšanas fakta ir pagājis pārāk ilgs laiks. Šo 13 gadu laikā viņš ir apzinīgi strādājis un viņam iestājusies arī tiesiskā paļāvība un apziņa, ka viss ir kārtībā. Cinkmanis arī iesniegumā tiesā apšaubīja pašu faktu, ka augstskolai ir iesniegti materiāli tieši par plaģiātismu tieši viņa bakalaura darbā, jo oriģināls vairs nekur neesot pieejams.
Izvērtējot šos apstākļus, Administratīvā rajona tiesa ar šī gada 21. jūnija spriedumu atcēla LU 2021. gada 13. maija lēmumu par prasības pieteicējam izsniegtā diploma anulēšanu. Vienlaikus tiesa bija spiesta atzīt, ka Cinkmaņa bakalaura darbā pamatoti ir konstatēts plaģiātisms – citas personas izteiktu vai uzrakstītu domu uzdošanu par savējām, nenorādot atsauci uz patieso autoru.
Administratīvās rajona tiesas paziņojumā presē ir teikts: “Vērtējot termiņa saprātīgumu, tiesa ņēma vērā pārsūdzētā lēmuma mērķi nodrošināt akadēmisko godīgumu un sabiedrības uzticēšanos akadēmiskā grāda iegūšanas tiesiskumam, kā arī preventīvo nozīmi atturēt citus studējošos no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas. Tiesa apsvēra, ka bakalaura grāds pieteicējam tika anulēts 13 gadus pēc tā iegūšanas, pieteicēja bakalaura darba ietekme uz zinātnes attīstību nevar tikt uzskatīta par vērā ņemamu, pārsūdzētā lēmuma pieņemšana nav ietekmējusi pieteicējam piešķirto maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, LU kopumā spēj nodrošināt akadēmiskā godīguma izmantošanu, turklāt būtiska nozīme ir pašam plaģiāta konstatēšanas faktam. Apkopojot minēto, tiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums nav pieņemts saprātīgā termiņā, tāpēc ir atceļams.”
Vairāki Jauns.lv aptaujātie juristi gan atzina, ka šis tiesas spriedums var radīt zināmu precedentu līdzīgi anulētu diplomu gadījumu jaunai pārsūdzēšanai – ja reiz 13 gadi ir minēti kā nesaprātīgs termiņš, tad kāpēc citā gadījumā tie nevarētu būt arī, piemēram, trīs gadi. Būtībā tiesa ir pateikusi – jā, mēs atzīstam, ka prokurors ir piesavinājies citas personas intelektuālo īpašumu, taču viņš par vēlu tika pieķerts un tādēļ var turpināt strādāt par prokuroru.
Tiesa gan, šis spriedums automātiski vēl nenodrošina Cinkmaņa bakalaura diploma reabilitāciju, jo gadījumā, ja LU šo tiesas lēmumu pārsūdzēs, jautājums tiks atrisināts tikai reizē ar pēdējās tiesu instances lēmuma spēka stāšanos.
Zīmīgi, ka pats Cinkmanis, visticamāk, šādu tiesas lēmumu pat nebija gaidījis. Jauns.lv rīcībā ir informācija, ka prokurors jau šajā ziemā ir iestājies Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātņu fakultātes trešajā kursā, lai tiktu pie iespējas izstrādāt jaunu bakalaura darbu.
Kā par plaģiātu kļuva zināms? Kas to izvērtēja?
Cik zināms, tad materiālus par iespējamu plaģiātu Cinkmaņa bakalaura darbā LU iesniedzis bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kura lieta saistībā mantiska rakstura pārkāpumiem šobrīd tiek skatīta tiesā. Cinkmanis bija šīs lietas prokurors, taču pēc tiesas lēmuma par vairākiem būtiskiem pārkāpumiem no lietas tālākas skatīšanas tika atstatīts un izpelnījas rājienu no ģenerālprokurora. Jauns.lv ir arī zināms, ka vairāki dokumenti no šīs lietas nonāca arī konkrētu politiķu rīcībā un sagrozītā veidā tika izmantoti politisko konkurentu kompromitēšanai.
Pēc materiālu iesniegšanas LU vispirms tika pārbaudīti augstskolas Akadēmiskās ētikas komisijā, bet pēc apstiprinoša slēdziena Cinkmaņa bakalaura darbu vērtēja LU Juridiskās fakultātes bakalaura un maģistra gala pārbaudījumu komisija 10 akadēmisko mācībspēku sastāvā – tās sastāvā bija 8 tiesību zinātņu doktori, no kuriem 3 ir profesori. Šī komisija tad arī atzina, ka bakalaura darbs ir pilnīgs plaģiāts. Tika vērtēts arī Cinkmaņa maģistra darbs, kurā tika atzīmēti ļoti daudzi trūkumi, taču ne plaģiāts. Šīs komisijas vadītāja, tagadēja Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede gan publiski ir atzinusi, ka maģistra darba izvērtēšanā visi iesniegtie materiāli nav izskatīti, jo tie iesniegti par vēlu.
Slēdzienā bija teikts: “Ņemot vērā bakalaura darba teksta sakritības ar citiem avotiem bez atbilstošu atsauču norādīšanas, secināms, ka U.Cinkmanis, izstrādājot bakalaura darbu, būtiski ir pārkāpis akadēmiskā godīguma principus, un viņa darbs satur plaģiātu. Komisijai nešķita ticams U. Cinkmaņa skaidrojums, ka teksta sakritība, ieskaitot gramatiskas kļūdas ir tikai nejaušība (tātad prokurors ir melojis arī komisijai). Vienlaikus komisijai neradās šaubas par to, ka U. Cinkmaņa bakalaura darbu būtu rakstījusi kāda cita persona. Attiecībā uz maģistra darbu komisija secināja, ka ir vērojamas atsevišķas kļūdas, kuras var atzīt par nevēlamu praksi, tomēr plaģiāts vai akadēmiskā godīguma pārkāpums maģistra darba nav konstatējams”.
Savukārt pēc šīs komisijas lēmuma, par Cinkmaņa bakalaura diploma anulēšanu sprieda LU Juridiskās fakultātes domes 29 pārstāvji – viņu vidū ir 16 tiesību zinātņu doktori, no kuriem 9 ir profesori un asociētie profesori. Lēmums par bakalaura darba atzīšanu par plaģiātu tika pieņemts vienbalsīgi. Jāatzīmē, ka viss šis process vilkās ilgāk par gadu un tādēļ uzskatāms par visai rūpīgi izsvērtu.
Sazvanīts dažas dienas pēc šī sprieduma, LU rektors Indriķis Muižnieks Jauns.lv apstiprināja, ka notiks konsultācijas ar juristiem un, visticamāk, šis Administratīvas tiesas spriedums tiks pārsūdzēts. “Tiesa nav ņēmusi vērā ļoti būtisku aspektu – gan pēc starptautiskajiem, gan universitātes akadēmiskās izglītības kanoniem, tāda veida pārkāpumam, kā plaģiāts, nav noilguma. Līdz ar to nevar būt noilguma arī sekām, kas rodas pēc šāda pārkāpuma konstatēšanas.” tā Muižnieks.
Visai ironiski savā sociālā tīkla “Tvitter” kontā uz šo faktu ir noreaģējis arī LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens, ievietojot ierakstu: “Vācu tiesa nepieļauj noilgumu plaģiātismam arī pēc 30 gadiem.”
Šāda situācija savulaik notika ar bijušās ar valdošās Kritīgo demokrātu partijas pārstāves, izglītības ministres Anetes Švānas 1980. gadā aizstāvēto doktora disertāciju. 2013. gadā ar Disseldorfas tiesas lēmumu šī disertācija tika atzīta par plaģiātu un viņai ministres amats bija jāatstāj.
Atgādināsim arī, ka savulaik Cinkmanis ir izcēlies arī ar prokurora necienīgu uzvedību publiskā vietā, pamatīgā alkohola reibumā rupji lamājoties apmeklētāju klātbūtnē, koncertzāles “Gors” kafejnīcā.
