Vecais Kollijs sācis vēl vienu neparastu aizraušanos, ko var dēvēt par “pilnīgu ārprātu”
“Es priecājos par to, ka esmu dzīvs un varu nodarboties ar to, kas man patīk,” tas ir viens no teikumiem, kas raksturo Veco Kolliju. Viņš ir labi pazīstams to cilvēku vidū, kuriem patīk dzīvnieki. Vīrietis izveidojis “Laimīgo kolliju zemi”, nodarbojas ar dzīvnieku filmēšanu, bet pēdējā laikā aizraujas ar veļas mašīnu "Rīga" kolekcionēšanu. Viņš intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, kā aizsākās viņa darbošanās ar veļas mašīnām un kā to plānots attīstīt.
“Es visu mūžu darbojos ar kolliju šķirnes suņiem. Pirms 22 gadiem esmu izveidojis pirmo, vienīgo un vecāko mājas lapu par kollijiem, tā joprojām darbojas un ir milzīgs resurss. Bērnībā man bija sapnis par kolliju šķirnes suni Lesiju. 70. gadu vidū skatījos filmu par viņu, cerēju un sapņoju, ka man kādreiz būs tāds gudrs un skaists suns, kāda bija Lesija.”
Pirmais seriāls par Lesiju būtiski ietekmēja vīrieša turpmāko dzīvi un nodarbošanos. “Man ir izdevies sasniegt savus sapņus, pirms daudziem gadiem ir izveidota “Laimīgo kolliju zeme” un speciāla ferma, kas tapusi, pateicoties tieši kollijiem. Mēs gribējām atgriezt viņiem to, kas viņiem bija dabīgi un tika nolaupīts laika gaitā – aitu ganīšanu un dzīvi fermā, jo kolliji ir fermas, darba suņi.”
Ne tikai kolliji, bet arī aitas un āži
“Bez saimniekošanas fermā mēs nodarbojamies ar dažādām interesantām lietām, strādājam ar kino dzīvniekiem: ne tikai kollijiem, bet arī ar aitām un āžiem. Viņi prot darīt dažādas lietas: gan spēlē interaktīvas rotaļlietas - īpašas prāta spēles, gan veic dažādas fiziskas aktivitātes un piedalās sacensībās. Kādreiz mēs ļoti ilgus gadus veidojām ļoti lielas sacensības kolliju īpašniekiem.”
Saimniecības vadītāji nodarbojas arī ar dzīvnieku filmēšanu, tostarp veidojot savu seriālu par dzīvniekiem “Fermas kolliju piedzīvojumi”.
Jauna aizraušanās – veļas mašīnas “Rīga”
Bet salīdzinoši nesen Vecais Kollijs sāka arī kolekcionēt veļas mašīnas "Rīga”. Pavasara beigās viņš vērsās pie saviem draugiem un sekotājiem ar šādu aicinājumu: “Dažiem no mums piemīt dīvainības, un es, piemēram, kolekcionēju veļas mašīnas "Rīga".
Esmu izpētījis un aprakstījis to vēsturi, un tagad ļoti vēlos izveidot šo aparātu muzeju/ ekspozīciju, tādēļ vēršos pie jums ar lūgumu ziedot mums vairs nevajadzīgās veļas mašīnas "Rīga", centrifūgas "Centa" un "Vija".”
Viss sākās ar jautru dienu pļavā
Intervijā portālam Jauns.lv viņš atzina, ka darbošanos ar vecajām veļas mašīnām var dēvēt par “pilnīgu ārprātu”. “Tas ir vāks vispār.”
“Viss sākās ļoti vienkārši. Pirms pieciem gadiem šķirstīju meitas grāmatu “Pifa piedzīvojumi” (tā kādreiz bija arī mana grāmata) un tur pamanīju ainiņu, kurā krustmāte Agate ir izmazgājusi veļu, izžāvusi to uz striķa pagalmā un piekodinājusi Pifam, lai viņš sargā veļu un ar to nekas slikts nenotiktu. Tad atnāca kaķis Herkuless kopā ar saviem draugiem, norāva visu veļu un tā mētājās pa zemi.
Es parasti vizuāli iedomājos visādas lietas. Tā kā toreiz rīkojām sacensības "Rančo kollijs”, izdomāju, ka būtu interesanti organizēt tās pļavā, kurā ir it kā izžauta veļa, veļas stiķi. Saimnieki ar suņiem varētu doties pa šķēršļu joslu, lēkt un skriet cauri palagiem. Vienkārši tā būtu jautra diena pļavā. Tas ir viens no mūsu saukļiem, moto.
Sacensības starp izžautu veļu un veļas mašīnu
Parasti, veidojot filmas, sacensības, lauku sporta un izklaides pasākumus, cenšos piestrādāt pie vizualizācijas. Es uzreiz iztēlojos, kā tas varētu izskatīties. Lai varētu vizualizēt un padarīt filmas un pasākumus krāšņākus un interesantākus, vajadzīgi rekvizīti. Mēs ar rekvizītu vākšanu kino vajadzībām nodarbojamies ļoti sen. Man ir liels siena šķūnis ar visdažādākajiem sadzīves priekšmetiem, rekvizītiem, tostarp veļas mašīnām.
Iedomājos: ja sacensībās ir izžauta veļa, vajadzētu būt arī veļas mašīnām. Uzreiz ienāca prātā mūsu veļas mašīna “Rīga”. Padomju laikā tā bija viena no Latvijas firmas zīmēm. Tas bija viens no atpazīstamākajiem produktiem visā Padomju Savienībā. Šī veļas mašīna īstenībā ir ļoti smuka, kompakta, salīdzinot ar ļoti daudzām Krievijā ražotām milzīgām, neveiklām, smagām kastēm. Tad dabūju pirmo veļas mašīnu “Rīga”.
Kaziņas pļavā mazgā veļu
Bijām uzņēmuši filmu “Brokastis”, kur tika inscenēts, kā kazu bars izlaužas no kūts un izdemolē galdu, kuru saimnieki uzklājuši brokastīm. Viņas izēd un izārda visu. Tad man ienāca prātā, kā būtu, ja šo tēmu paturpinātu un izveidotu parodiju, joku, kā pļavā ar veļas mašīnām “Rīga” kaziņas mazgā veļu un rauj veļu no striķiem nost. Gribēju attīstīt šo domu. Šim pasākumam man vajadzēja 5-6 veļas mašīnas. Sāku tās vākt.
Paralēli sāku interesēties par šo veļas mašīnu vēsturi, meklēt materiālus arhīvos, rakstīt, apkopot. Man cilvēki teica: “Ko tu darīsi ar tik daudz veļas mašīnām? Nofilmēsi savu filmu, bet kur pēc tam liksi 5-6 veļas mašīnas?”
Bet veļas mašīnas ļoti organiski sāka dzīvot un piedalīties ļoti daudzās mūsu īsfilmās. Pēc tam uzņēmām vairākas filmas.” Ziemā, kad notika šī gada olimpiskās spēles, izdevās izveidot arī interesantu parodiju par to, kā veļas mašīnas slēpo, kad tām apnīk mazgāt drēbes.
Sāk kolekcionēt veļas mašīnas
“Man patīk visādi joki, parodijas un humors, tāpēc ienāca prātā doma: kāpēc es nevarētu kolekcionēt veļas mašīnas? Viens pazīstams cilvēks kolekcionē vecus radio aparātus, cits – lenšu magnetafonus, bet vēl cits – vecus telefona aparātus. Kāpēc es nevarētu kolekcionēt vecas veļas mašīnas? Tad es noteikti būtu tāds vienīgais. Neviens Latvijā nekolekcionē veļas mašīnas. Sāku meklēt tās vēl un vēl.
Veidojām arī sacensības “Lielā veļas diena”, kur piedalījās dažādu šķirņu suņi. Sacensībās tika izmantotas jau 28 veļas mašīnas. Beigu beigās mums ir izveidojies vesels veļas mašīnu ganāmpulks. Mums ir ne tikai kazu, aitu un zirgu ganāmpulks, bet arī savs veļas mašīnu ganāmpulks.
Dzima doma par veļas mašīnu muzeju
Tad man radās doma: ja jau mēs tik tālu esam to visu izdarījuši, kādēļ patiešām nesavākt visus iespējamos veļas mašīnu modeļus, izlaiduma gadus un neuztaisīt ekspozīciju, muzeju vai kaut ko tādu, kur varētu pastāstīt un parādīt to visu? Ļoti daudz no veļas mašīnām, kas ir manā rīcībā, patiešām vēl reāli strādā. Tās ir darbināmas.”
Šobrīd Vecā Kollija šķūnī stāv jau 40 veļas mašīnas “Rīga”. Viņam nav sapnis par konkrētu sakrājamo veļas mašīnu skaitu. “Visi iedomājas, ka veļas mašīna “Rīga” ir viena, bet īstenībai tai ir vairāki modeļi. Konstruktīvi tie atšķiras ļoti nebūtiski, bet ir savādāka dizaina rokturi, savādāk izvietoti slēdži utt.
Kādreiz šīs siles ar motoru bija ļoti populāras
“Rīgas elektromehāniskā rūpnīca” 1950.gadā pirmā Padomju Savienībā sāka ražot veļas mašīnas. Šīs mašīnas ar laiku kļuva Padomju Savienībā vispopulārākās un tika ražotas ļoti lielā skaitā, sasniedzot pat 600 tūkstošus saražoto mašīnu gadā.
Tāda veļas mašīna “Rīga”, kā mēs to tagad pazīstam ar ierasto dizainu, tika izgatavota 1955.gadā. Toreiz šos gada skaitļus izmantoja arī veļas mašīnas nosaukumā - “Rīga 55”. Lai gan tā tika nodēvēta par sili ar motoru, tomēr bija vispopulārākā Padomju Savienībā.
Ideja zagta no Zviedrijas
Vienīgi žēl, ka, interesējoties par vēsturi, atklājās, ka veļas mašīnas “Rīga” ideja zagta no ārzemēm un kopēta 1:1. Tā bija ļoti daudzām lietām Padomju Savienībā. Veļas mašīnas “Rīga” dizains nav latviešu izdomāts. Tā ir pilnīga zviedru veļas mašīnas “Husqvarna” kopija 1955.gadā.”
Padomju laikā veļas mašīnas “Rīga” eksportēja ne tikai uz savienības republikām, bet arī daudzām citām valstīm. Tur tās dēvēja par “Soviet Elite Washing Machine “Riga””. “Tās skaitījās elitāras veļas mašīnas. Tagad tas skan diezgan smieklīgi, protams.”
Darīt kaut ko tādu, ko nedara citi
Vecais Kollijs ļoti daudz zina par vecajām veļas mašīnām, piemēram, kādi bija iecienītākie modeļi un krāsas un kad tās pārtrauca ražot. Interesanti, ka bija mēģinājums ražot arī kantainas veļas mašīnas, bet diemžēl tās neiepatikās tautai un neguva atsaucību.
Kas viņu tik ļoti piesaista vecajām veļas mašīnām? Vai viņš gribēja darīt kaut ko tādu, ar ko nenodarbojas neviens cits? “Ja, tas ir viens no nosacījumiem, bet ne galvenais.” Kaut kā organiski veļas mašīnas ienāca saimniecības dzīvē un ieinteresēja. Tagad viņi nolēmuši savākt savā īpašumā visus iespējamos vecās veļas mašīnas “Rīga” modeļus un izveidot ekspozīciju vai muzeju, lai varētu tās parādīt un nodemonstrēt interesentiem.
“Cilvēki, kas ir jaunāki par 30 gadiem, šīs lietas uztver kā ļoti lielus brīnumus, kad kādreiz ierauga. Ir cilvēki, kas pat prasa, kas tas tāds ir.”
Visa pamatā ir daudz darba
Klausoties Vecā Kollijā teiktajā, nāk prātā senais teiciens: “Dari to, kas tev patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā”. Liekas, ka viņš ir atradis nodarbošanos, kas ļoti patīk. Taču viņš iebilst, ka tā tikai daļēji ir patiesība, jo laukos, lai visu izdarītu, ir jāstrādā ļoti daudz.
Daudz darba jāiegulda, lai uzturētu fermu, darbotos ar dzīvniekiem. “Šobrīd lietus gāž, gulbji bļauj, zirgi skrien, visi gaida brokastis. Visi jāapkalpo un jāpabaro,” viņš sacīja sarunas noslēgumā. Lai varētu rīkot dažādus pasākumus un filmēt filmas, vajadzīgs nepārtraukts ikdienas darbs.
Neko nedara tikai nakts laikā
“Tas ir dzīvesveids ar fermu, kino, dzīvniekiem. Darbs ir visu laiku. Pārkāpjot pāri mājas slieksnim un izejot pagalmā, esmu darbā. Pārkāpjot pāri slieksnim atpakaļ, esmu mājās. Bet darbs ir visu laiku. Mēs nedarām neko tikai tad, kad guļam. Pārējā laikā mēs visu laiku ar kaut ko nodarbojamies. Strādājam ar dzīvniekiem.
Filmēšana ir tikai pats gala process. Nofilmēt var tikai to, kas ir izdarīts.” Lai izveidotu labu filmu, vajadzīgs dažāds inventārs, palīglīdzekļi un aparāti, no kuriem daļa ir paša Vecā Kollija radīti, jo viņam patīk darboties ar elektroniku.
