Daugavpils varētu tiesā apstrīdēt likumu par totalitāros režīmus slavinošo pieminekļu demontāžu
Daugavpils neizslēdz iespēju Satversmes tiesā apstrīdēt likumu par totalitāros režīmus slavinošo pieminekļu demontāžu, jo valsts tam neesot paredzējusi pašvaldībām līdzekļus, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).
Viņaprāt, Saeima vakar esot pieņēmusi ļoti neprofesionālu likumu, jo likumā "Par pašvaldībām" ir noteikts - ja valsts uzliek pienākumu pašvaldībām veikt kādu funkciju, tad tam jāparedz, bet šajā gadījumā tā neesot, attiecīgi tiekot pārkāpts Satversmes 1. un 101.pants.
Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 101.pants - ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Elksniņš uzskata, ka parlaments pārkāpj pašvaldību autonomiju. "Mums budžetā nav iekļauti šādi tēriņi, bet parlaments nemaz par to neinteresējas," sūkstījās Elksniņš, apgalvojot, ka jautājums esot tieši par vietvaru finanšu resursiem.
Pašlaik pašvaldība no Ministru kabineta gaida to pieminekļu sarakstu, kurus būs nepieciešams nojaukt. Arī pati vietvara izvērtēšot, kuri objekti atbilst likuma nosacījumiem.
"Neizslēdzu, ka varētu sākt diskusiju Satversmes tiesā, jo apstrīdams ir likums kopumā," uzskata Elksniņš.
Policisti Uzvaras parkā uzrauga un aiztur aktīvistus, kas plānoja doties gājienā pret padomju pieminekļa nojaukšanu
Daži cilvēki Uzvaras parkā pulcējas uz tiesas aizliegto Latvijas Krievu savienības plānoto protesta gājienu pret padomju pieminekļa Pārdaugavā iespējamo nojaukšanu
"Saskaņas" politiķis klāstīja, ka par lietderīgāku uzskata līdzekļu novirzīšanu tam, "lai palīdzētu daugavpiliešiem, kuriem būs jāizdzīvo visgrūtākajā apkures sezonā, nevis iemest to valdošās koalīcijas partiju ārprātīgās priekšvēlēšanu kampaņas krāsnī".
Jau ziņots, ka Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti Latvijā būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.
Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Likumā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta un zemes, uz kuras tas atrodas, piederības.
Sabiedrībā pazīstami cilvēki gājienā par atbrīvošanos no padomju mantojumu
Sabiedrībā pazīstami cilvēki gājienā par atbrīvošanos no padomju mantojumu 2022.gada 20.maijā.
Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar māksliniecisko vērtību, arhitektonisko kvalitāti vai kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi iekļaus Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus Latvijas Okupācijas muzejs varēs nodot glabāšanā valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
"Atbrīvošanās no padomju mantojuma" gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
Pasākums tika atklāts, nodziedot Latvijas himnu. Uz gājienu pulcējušies pārsvarā vidēja vecuma ļaudis, ir redzami arī jaunieši un bērni. Daudziem ...
