Koalīcijas politiķi akcentē valdības lomu jauna kandidāta atrašanai FID vadītāja amatam

Saeima šodien noraidīja iepriekš konkursā izraudzīto un valdības virzīto Ilzes Znotiņas kandidatūru FID priekšnieces amatam.

Vaicāts par to, ka daļa no "Konservatīvo" Saeimas frakcijas deputātiem balsoja pret Znotiņas apstiprināšanu, frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans skaidroja, ka pretendentes izredzes saņemt visas frakcijas atbalstu samazinājās pēc Znotiņas uzklausīšanas partijas sanāksmē.

Politiķis nekomentēja FID līdzšinējās vadītājas sniegtās atbildes, bet norādīja, ka partijas biedri uzdevuši nopietnus jautājumus saistībā ar finanšu jomas uzraudzību, piemēram, par kādu lietu atšķirībām starp Lietuvu un Latviju.

Politiķis arī norādīja, ka šajā jautājumā būtu sagaidījis valdības aktīvu komunicēšanu ar Saeimu, nevis tikai kandidatūras iesniegšanu. Feldmans, kurš pats balsoja par Znotiņu, norādīja, ka frakcijas deputāti lēmumu pieņēmuši atbilstoši labākajai apziņai, kā teikts parlamentāriešu zvērestā.

"Konservatīvo" frakcijas vadītājs uzskata, ka tagad būtu jārīko jauns, pēc iespējas atklātāks konkurss uz FID vadītāja amatu.

Apvienības "Attīstībai/Par!" (AP), kuras deputāti savukārt balsoja par Znotiņas kandidatūru, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vita Anda Tērauda līdzīgi norādīja, ka no izpildvaras puses netika organizēta iepazīstināšana ar kandidāti un mēģinājumi vienoties par atbalstu Znotiņai. AP pati organizējusi tikšanos ar Znotiņu, pēc kuras nolēmuši viņu atbalstīt.

Tērauda pieļauj, ka pašreizējā situācijā būtu jārīko jauns konkurss, taču lēmums, kā tieši rīkoties, būs jāpieņem valdībā.

Tāpat kā AP, arī "Jaunās Vienotības" (JV) deputāti balsoja par Znotiņas kandidatūru. JV frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis arī pauda, ka šajā situācijā jārīko jauns konkurss. 

Vaicāts par to, ka daļa "Konservatīvo" un daļa Nacionālās apvienības (NA) deputātu balsoja pret vai atturējās balsojumā, politiķis atbildēja, ka tajā saskata zināmu neuzticību atsevišķās partijās starp viņu pārstāvjiem izpildvarā no vienas puses un deputātiem no otras puses.

Kā ziņots, "pret" Znotiņas kandidatūru balsoja 41 deputāts, atturējās četri, "par" bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem.

"Pret" Znotiņas kandidatūru balsoja daļa "Konservatīvo", daži NA deputāti un "Saskaņas", kā arī daļa citu opozīcijas parlamentāriešu. Balsojumā atturējās vai nepiedalījās daži NA, kā arī pāris opozīcijas deputāti.

Savukārt Znotiņu balsojumā atbalstīja un balsoja "par" JV, AP, Zaļo un zemnieku savienības, daļa "Konservatīvo" un pāris NA deputāti.

Saeimas debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš balsojumā atbalstīja Znotiņas apstiprināšanu amatā, pauda, ka piekrīt kolēģiem, ka ir "stulbi", ka par 30 eiro maksājumu tiek iesaldēts bankas konts. Reizē Valainis norādīja, ka ir panākti uzlabojumi finanšu tirgus darbībā.

Vienīgi, ko varētu pārmest, ka valdība, FID un Latvijas Banka nerosina likumdošanas iniciatīvas, kas palīdzētu novērst sistēmā konstatētos absurdus, sacīja Valainis. Tajā pašā laikā viņš vērsa uzmanību, ka Saeima ir tā, kas ir uzlikusi pienākumu atbildīgajām institūcijām rīkoties pārspīlēti.

Ar mērķi veidot ciešākas sadarbības ar mūsu stratēģiskajiem partneriem ASV, kas rosināja finanšu sistēmas "kapitālo remontu", deputāts aicināja atbalstīt Znotiņas apstiprināšanu amatā.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) pauda atbalstu kandidātei, norādot, ka tādā veidā arī tiks balsots, lai netīrā nauda neietu caur Latviju. "Tikpat labi arī tā nauda varēja nonākt Krievijas militārā rūpniecības kompleksā. Un vai jūs gribat uzņemties atbildību, ka mēs ar saviem Saeimas balsojumiem palīdzam krievu okupantiem Ukrainā nogalināt cilvēkus?" pauda politiķis.

Deputāts Didzis Šmits (LZP), kurš balsoja pret Znotiņas kandidatūru, atsaucās uz kādu uzņēmēju, kuram finanšu sistēmā tiek prasīts pamatot darījumus ar "Aldi" un "Lidl" tīkliem, kā arī darījumus ar Valsts kasi.

Politiķis piekrīt, ka tas, ka finanšu jomas attīrīšanā esam nonākuši "otrā grāvī", nav vienas iestādes atbildībā. Taču šajā procesā iesaistītie nav atzinuši pieļautās kļūdas, sacīja Šmits, uzskaitot vairākas problēmas ar finanšu jomas uzraudzības pieeju.

Znotiņa šajā amatā tika virzīta uz otro pilnvaru termiņu.

Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.

FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš noslēdzās maija izskaņā.

Znotiņa pirms pievienošanās FID kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Znotiņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanu un "balto apkaklīšu" noziegumus, atzīmēts viņas CV.

Znotiņa ir bijusī zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere. Viņa veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes vairākos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kur vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu.

Neilgi pirms iecelšanas FID priekšnieces amatā Znotiņa vadīja Latvijas nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risku izvērtējuma sagatavošanu, kā arī vairāku atsevišķu nozaru izvērtējumus.

Znotiņai ir Rīgas Juridiskajā augstskolā iegūts maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās un Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds tiesību zinātnē.