Ģirts Valdis Kristovskis par Igoru Rajevu: “Man nav pamata, lai es šo kungu kaut kā īpaši paslavētu”

Kristovskis bija viens no Latvijas aizsardzības ministriem laikā, kad Rajevs kāpa pa militārās karjeras kāpnēm un mūsu valsts bija ceļā uz NATO. Bijušais aizsardzības ministrs atsevišķas Rajeva darbības tolaik vērtē par “virsnieka necienīgām”. Un, iespējams, ka pielaides valsts noslēpumam atņemšana viņam nav bez pamata.

Jauns.lv jau rakstīja par bijušā Latvijas Sauszemes spēku komandiera, nu par televīzijas zvaigzni kļuvušā militārā eksperta, kurš katru vakaru televīzijas ekrānā komentē notikumus Ukrainas frontē, Igora Rajeva “tumšo pagātni”. Tagad viņš kādam politiskajam spēkam varētu būt Dieva dota ēsma vēlētāju pievilināšanai.

Tomēr viņa personība ne vienmēr bijusi tik pievilcīga. Kas zināms par bijušā “Kremļa kursanta” gaitām padomju armijas rindās līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai? Savukārt pēc stāšanās Latvijas armijas dienestā līdz nebūt ne pagodinošai viņa atstādināšanai jeb aizsūtīšanai pensijā Rajevs iekūlies vairākos skaļos skandālos – viņš tika vainots gan ieroču kontrabandas piesegšanā, gan tajā, ka nav spējīgs glabāt valsts noslēpumu un pat spiegošanā krievu labā. Tāpat viņa dēļ amatu esot nācies zaudēt vienam otram mūsu slepeno dienestu vadītājam (piemēram, Satversmes aizsardzības biroja direktora vietniekam Uldim Dzenītim), kurš pārāk uzticējies Rajevam, par kura godprātību neesot bijuši pārliecināti Latvijas partneri NATO.

“Pašapzinīgs, ignorē subordināciju un uzdevumus”

- Šī gadsimta pirmās desmitgades otrajā pusē izvērtās vairāki skandāli, kas bija saistīti ar NBS rezerves pulkvedi, tagad militāro analītiķi Rajevu. Viņš zaudēja NBS Sauszemes spēku komandiera amatu par nespēju nodrošināt pilnvērtīgu misijas karavīru apgādi. Vēlāk viņam tika atteikta pielaide augstākās pakāpes valsts noslēpumam. Kā tos vērtējat?

- Par 2005.-2010. gados Latvijā izvērtušamies vairākiem skaļiem skandāliem nevarēšu atbildēt, jo šos gadus pavadīju ārpus Latvijas, būdams Eiropas Parlamenta deputāts. Taču tas mani neizbrīna, jo Rajevs bija pietiekami pašapzinīgs, arī iepriekš (tas ir, laikā, kad biju aizsardzības ministrs - 1998.-2004. gadā) dažkārt ignorēja dienesta subordināciju, viņam dotās augstākstāvošo personu un ministra dotos uzdevumus un norādes, pavēles un tā tālāk.
  
Tas, ka NBS tolaik bija izaugsmes procesā un apgādes problēmas bija NBS štāba salīdzinoši regulāra parādība arī ir fakts. Tomēr jāatzīmē, ka iespēju robežās bija arī daudz veiksmīgu nodrošinājuma pasākumu. Tomēr, ja bija kādas neveiksmes, pašreiz nevaru izvērtēt, vai tieši Rajeva profesionālā darbība bija apgādes Afganistānā neveiksmju cēlonis. Manā aizsardzības ministra darbības laikā viņš sākotnēji bija Sužu Izlūkdesanta bataljona  komandieris, kā arī vēlāk NBS štāba attīstības virsnieks.

Kāpēc viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam, nevaru nokomentēt, jo tas notika laikā, kad jau nebiju ministrs un nebiju Latvijā. Taču fakts, ka viņam pielaidi atņēma, pats par sevi par kaut ko liecina. Skaidrs ir tas, ka pielaidi tāda ranga virsniekam tāpat vien, bez iemesla neatņem. Domāju, ka Rajevs noteikti spētu ar tiesiskām metodēm pacīnīties ar tiem, kas pielaidi atņēma, spētu aizstāvēt savu uzticamību valstij, ja pierādījumi nebūtu pietiekami pārliecinoši. Taču, cik zinu, viņš par to publiski nekur nav izteicies.

Uzsvēra Krievijas militārā pārspēka varenību

-  Kā vērtējat viņa iespējas kļūt par redzamu Latvijas politiķi, un viņa spējas uz to?

- Domāju, ka Igors Rajevs ir pietiekami spējīgs un pieredzējis, viņš ir analītiski domājošs un ir labs runātājs. Viņš spēj atstāt iespaidu, lai vēlētāji viņu pamanītu, kā arī lai, saņemot vēlētāju atbalstu un iegūstot Saeimas deputāta tiesības, esot pietiekami uzņēmīgam cilvēkam, spētu sevi apliecināt kā deputāts. 

Tiesības kandidēt viņam piemīt, kā jebkuram Latvijas pilsonim. Par viņa personības noderīgumu Saeimas darbā, iespējams, katram ir savi individuāli vērtējumi. Man kā aizsardzības ministram, kura vadībā šī procesa noslēdzošo un izšķirošo piecu ar pusi gadu laikā Latvija tika sagatavota dalībai NATO, ir savs pietiekami argumentēts viedoklis par Rajeva kungu.

Savukārt TV skatītājiem, potenciālajiem vēlētājiem, kuri viņu iepazinuši pēdējo mēnešu laikā uz Krievijas iebrukuma Ukrainā kara darbības fona, noteikti ir izveidojies cits, tas ir, savs viedoklis, kura pamatā ir viņa jaunais ampluā TV komentētāja krēslā. Vēlētājs, skatoties un vērtējot viņa komentētāja, analītiķa spējas, droši vien pats ir nonācis pie saviem secinājumiem.

- Kā vērtējat viņa analīzes par situāciju Ukrainā televīzijas ēterā?

- Viņa analīzes  ir pietiekami profesionālas. Par to nav jābrīnās, jo viņš savas militārās karjeras laikā bijis gan kā bataljona līmeņa, gan arī NBS Štāba virsnieks. Daudz bijis saziņā ar politisko līmeni Aizsardzības ministrijā, kā arī dažāda starptautiska līmeņa militāri-politiskās vides pasākumos. Tāpēc viņš ir tiešām pieredzējis un profesionāli zinošs, tāds kurš spēj vērtēt situāciju.
 
Tīri subjektīvi, skatoties Rajeva komentārus, kopš Krievijas militārās agresijas uzsākšanas, redzu, ka viņš ir mainījis savu retoriku. Sākotnēji mani kaitināja, ka viņš pilnībā nesaredzēja un nedeva nekādas izredzes Ukrainas pusei. Tas nozīmē, ka viņš nenovērtēja vai pat noniecināja vismaz trīs, četrus būtiskus aspektus, kuros slēpjas Ukrainas spēks. Tie ir Ukrainas bruņoto spēku un nācijas motivācija cīņā par savu zemi, ASV un vairākuma NATO valstu atbalsta noturība, kā arī Krievijas armijas vadības talanta trūkums, nolaidīgā pašpārliecība un nesagatavotība, ļaunprātīgie uzbrukumi Ukrainas civilajiem mērķiem un sabiedrībai.

Pirms un Krievijas kaunpilnā iebrukuma Ukrainā pirmajās dienās, Rajevs bija nepārprotami atvēlējis Ukrainai ātru galu Krievijas iebrukuma procesā. Tas, protams, nav pārmetums. Un tomēr būtu gribējies, ka Rajeva kungs jau Krievijas izraisītā kara sākumā meklētu kādas ir Ukrainas valsts, sabiedrības un militāro spēju stiprās puses, nevis uzsvēris Krievijas militārā pārspēka varenību. To varēja redzēt ar neapbruņotu aci. 

Redzot Rajevu atkal un atkal telekomentētāja lomā, man, protams, bija jautājums, kāpēc tieši Rajevs ir izvēlēts par situācijas Ukrainā TV24 ēterā analizētāju? Diemžēl, tad kad uzzināju, ka tā ir politiskas kampaņas, visticamāk, plānota un apmaksāta priekšvēlēšanu kampaņas daļa, tad viņa komentēšana jau šķiet vērtējama daudz zemāk. 

Virsnieka necienīga darbība

- Kāds, pēc jūsu domām, ir viņa "uzticības reitings"?     

- Tas ir ļoti individuāls rādītājs. Ņemot vērā, ka viņš vairrākkārt Latvijas iestāšanās NATO procesā parādīja manis kā ministra nosprausto un ar pavēlēm ar NBS vadību saskaņoto NBS jaunās struktūras sabotāžu starptautiski, turklāt par šādām Rajeva darbībām, nācās saņemt vairāku NATO valstu neizpratni un kritiku, tad to es pietiekami labi atceros un uzskatu par viņa kā Latvijas pilnvarota virsnieka necienīgu darbību.

Turklāt tie bija notikumi tieši pēdējā gada-pusgada, mēnešu laikā pirms Latvijas iestāšanās NATO. Par šīm problēmām, atsaucoties uz konkrētiem notikumiem un dokumentāriem apliecinājumiem, esmu rakstījis savā 2017. gadā izdotajā grāmatā “Ielauzties NATO”. Tādejādi mani vērtējumi ir faktos balstīti. Tāpēc man nav īpaša pamata, lai es tagad šo kungu kaut kā īpaši paslavētu. 

Rajevs par darbošanos Maskavas labā: "Tas ir totālais idiotisms"

Par savu iespējamo kandidēšanu 14. Saeimas vēlēšanās pats Rajevs Jauns.lv jau izteicies:

"Simtprocentīgi varu pateikt vienu, ka es neiestāšos nevienā politiskajā partijā. Pirmām kārtām es to negribu pats. Nezinu, kāpēc un kurš mani spiež iet uz vēlēšanām. Saprotu, kāpēc partijas mani mēģina lenkt, bet jāsaprot, ka jābūt divpusējai mīlestībai: jābūt, ko es iegūstu un ko partija iegūst no manis. Pagaidām es tādas lietas neredzu. Gribētu darboties un darīt kaut kādas lietas, bet pagaidām es tādas iespējas nesaskatu. Ja tāda iespēja pavērsies, tad, iespējams, to izmantošu."

Jautāts, kāpēc viņam pirms 12 gadiem tika atņemta pielaide valsts augstākajam noslēpumam, Rajevs saka: "Nezinu. Neesmu par tām lietām interesējies. Un, ja arī būtu interesējies, tad nevarētu par to jums stāstīt, jo tā ir klasificēta informācija. Man toreiz noņēma augstāko pielaidi valsts noslēpumam, bet nenoņēma pielaidi kā tādu vispār, bet tas man liedza iespēju atrasties augstākos amatos."

2010. gada augustā Rajevam ierobežo piekļuvi valsts noslēpumiem:

"Un priekšvēlēšanu laikā šis jautājums noteikti pacelsies, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nedegu ar vēlmi piedalīties vēlēšanās. Jo, ja šī lieta nav atrisināta, tad attiecīgi arī nevarēšu darboties pilnā jaudā un darīt to, ko uzskatu par nepieciešamu."

To, ka iemesls pielaides noņemšanai varētu būt saistīts ar viņa mācībām Maskavas karaskolā un dienestu padomju armijā, Rajevs sauc par "totālu idiotismu": "Pašreizējais NBS komandieris ir bijušais padomju armijas virsnieks, kurš mācījās padomju karaskolā. Un tādu mūsu armijā ir ļoti daudz. Tāpēc tāda aizdoma ir absolūtās muļķības."

Rajevs pastāstīja, ka pēc Maskavas Augstākās vispārējās karaspēka komandieru karaskolas beigšanas kā virsleitnants – rotas komandieris dienēja Krievijā, Sverdlovskas (tagad – Jekaterinburgas) pilsētā.