Kā Latvijā izdzīvot no pensijas: ko domā iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem

Platformas "Threads" lietotāja Līga Brūvere uzdeva mazliet satraucošu jautājumu: "Ko tu tagad dari, lai pensijas vecumā nebūtu jādzīvo jo valsts pensijas?" Īpaši uzrunājot cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, kuri, pēc viņas teiktā, jau sākuši apzināties, ka dzīve nebūt nav no gumijas. Pašai Līgai esot vairāki nekustamie īpašumi, pensiju 3. līmenis, bet viņai tomēr šķiet, ka ar to nepietiek, lai labi dzīvotu. Komentāri ierakstā ātri vien pārvērtās atklātā sarunā par naudu, bailēm un plāniem vecumdienām.

Vents: "Pēc mēneša man būs 59 gadi, līdz pensijai - 6 gadi. Dažādi pensiju kalkulatori man pensiju aprēķina ap 2300 eiro bruto, 1900 uz rokas. Domāju, ka man vienam pietiks. Darba stāžs - 40 gadi."

Baiba: "Strādāju, īpaši nav ko krāt, nekustamajiem īpašumiem arī nevar nopelnīt. Kredītu nav. Droši vien pēc gadiem 15 dzīvošu zem tilta. Nezinu, kur jāstrādā, lai sanāk uzkrāt 3. līmenim."

Sarmīte: "Audzēju peonijas - būšu vecmāmiņa, kas tirgo ziedus un saknītes. Adu un mācu adīt."

Līga: "Jebkurā gadījumā ogas, dārzeņi un lauku veltes mums būs arī pēc 20 gadiem."

Velta: "Man pāri 60. Strādāju pie darba devēja, bet jau gadus 10 arī reģistrēta kā pašnodarbinātā Valsts ieņēmumu dienestā. Protu šūt un adīt! Pārdodu adītas cepures un zeķes, piedalos tirdziņos. Miljonus nepelnu, bet vismaz kaut kas būs. Mana radiniece ir pensionāre, dzīvo laukos, audzē gurķus, tomātus un pārdod. Vasarā lasa un pārdod mellenes, rudenī - sēnes, reizi gadā atpūšas ne Latvijā."

Liene: "Manai paziņai pensiju 3. līmenis īsi pirms pensionēšanās aizgāja mīnusā, tā ka uzkrājumi samazinājās. Ļoti atkarīgs no tā, kā veiksies. Tā ka 3. līmenis nav vienmēr izdevīgs veids, kā sakrāt pensijai."

Mārtiņš: "Iespējams, tika nepareizi izvēlēta investīciju stratēģija. 3. līmenim parasti ir dažādi ieguldījumu varianti, un, ja līdz pensijai paliek mazāk par 5 gadiem, jāizvēlas tie, kas investē obligācijās un vērtspapīros. Ienākumi pēc tiem ir nelieli - 3-4%, bet stabili. Akcijas dod vairāk, bet risks ir augstāks, jo to cena svārstās. Ja līdz pensijai ir tālu, akcijas parasti ar laiku atgūstas un ienes vairāk."

Dace: "Veicu uzkrājumus 3. līmenī, kas, visticamāk, nav prātīgi. Plānoju atrast bagātu atraitni, vēlams Itālijā."

Diāna: "Ir zeme, stādu ogu krūmus, gatavojos tam, ka pārdošu izaudzēto - augļus, ogas, dārzeņus, ziedus, gan nogrieztus, gan dēstus. Tagad es tam lieku pamatu.""

Madara: "Pensiju 3. līmenis - nu, simboliski, teiksim tā... ir īpašums - pirmo reizi mūžā nedzīvojam nomātā, jau veselu mēnesi. Ir viens mazs dzīvoklītis, kuru izīrēju. Kredīti beigsies tieši pie pensijas. Maksāju nodokļus. Pensiju sistēmai ticu. Nav jau tā, ka nodrošinās man zelta dzīvi, bet nodzīvot noteikti izdosies. Bērni izaugs, kredīts tiks atmaksāts."

Anita: "Tikai 3. līmenis, un sāku nesen - pat ar diviem darbiem īsti neiznāk atlikt. Pamazām sāk piezagties panika. Ceru, ka bērni neļaus nomirt badā."

Armands: "Ja paskatās uz vidējo mūža ilgumu, no pensijas īpaši nav bail - tikai četrus gadus nabadzībā padzīvot."

Dženārs: "Es dzīvoju strauji, lai nomirtu 70 gadu vecumā."

Līga: "Agrāk man bija tāds plāns - nodzīvot līdz 45 un viss, bet tagad, skatoties uz radiem ilgdzīvotājiem, saprotu - var neizdoties."

Zane: "Šobrīd man ir darbs par asistenti un aprūpētāju bērnam. Sen vēlos strādāt papildus, bet atrast darbu uz pusslodzi nav iespējams. Līdz pensijai 22 gadi. Dēls nekļūs vesels, un iespēja, ka pēc viņa astoņpadsmit gadiem pēkšņi viss mainīsies un varēšu strādāt pilnu dienu, šķiet utopija. Baidos tikai par to, lai dēls spētu dzīvot pilnvērtīgi un nenonāktu uz ielas."

Artūrs: "Līdz 50 vēl ir laiks, bet tēma ir aktuāla. Investēju - biznesā, tehnikā, lietās, kas nezaudē vērtību. Variantu ir daudz, bet būtība ir viena - uz pensiju vispār neceru."

Dainis: "Kad tiem, kam tagad pāri 50, pienāks laiks doties pensijā - pensiju vairs nebūs. Tie pāris gadi līdz mūžībai kaut kā novilks."