Kultūras mantojuma sargi atsakās braukt uz Krieviju. Kuldīga paliek neziņā

Pagājušā gada janvārī kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kuldīgas novada vadība un Latvijas kultūras mantojuma organizāciju pārstāvji parakstīja nominācijas iesniegumu, lai Kuldīgu virzītu uz pasaules mantojuma sarakstu, kurā no Latvijas līdz šim ir iekļautas divas vērtības - Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks. Darbs pie Kuldīgas iekļaušanas UNESCO kultūras mantojuma sarakstā sākās jau 2001. gadā un šogad vajadzēja izkristalizēties tam, vai Kuldīga var pretendēt uz šo godu.

Kultūras mantojuma sargi atsakās braukt uz Krieviju

Kuldīga UNESCO Latvijas Nacionālajā sarakstā ir kopš 2004. gada, bet, lai to būtu iespējams pieteikt Pasaules mantojuma sarakstam, bija nepieciešams sakārtot pilsētas vēsturisko centru, izstrādāt apsaimniekošanas un attīstības plānus, apzināt Kuldīgas pilsētas vērtības, tās saglabāt un mērķtiecīgi atjaunot.

Kuldīgas novada domes priekšsēde, tiekoties ar Rumbas pagasta iedzīvotājiem, pastāstīja, kā jautājums virzās uz priekšu, raksta Kuldīgas laikraksts “Kurzemnieks”.

“Ukrainā ir karš, un process aizkavējies. Bijām domājuši aprīļa beigās saņemt ekspertu lēmumu. Bija paredzēts, ka 10. jūnijā Krievijā, Kazaņā, sanāks politiskā padome, kurā ir 21 valsts. Vairākas pateica, ka uz Krieviju nebrauks, jo tā ir agresorvalsts, arī politiskās padomes vadītājs ir Krievijas pārstāvis. Pret to protestē daudzas valstis, kas ir UNESCO. Sēde Kazaņā atcelta, un mēs gaidām. Ekspertu komisijas atzinums jādod sešas-astoņas nedēļas pirms Politiskās padomes sēdes. Bet, ja nav noteikts, kad padome sanāks, netiek dots arī ekspertu atzinums,” Bērziņas teikto citē “Kurzemnieks”.

Pieprasa Krieviju izslēgt no UNESCO

Pēc šīs Politiskās padomes sēdes bija paredzēts, ka Kazaņā no 19. līdz 30. jūnijam jānotiek paplašinātajai UNESCO sesijai Krievijas pastāvīgā pārstāvja UNESCO Aleksandra Kuzņecova vadībā, bet jau martā Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis kara Ukrainā dēļ aicina atsaukt UNESCO sēdi Krievijā. Pēc tam desmitiem valstu viena pēc otra paziņoja, ka atsakās piedalīties šajā sēdē, starp šīm valstīm bija arī Latvija.

Krievija iznīcina Ukrainas kultūras mantojumu:

Vēl gada sākumā tika prognozēts, ka uz šo sesiju gaidām ierodamies ap 4000 delegātu no 194 valstīm. Šī būtu jubilejas sesija, veltīta 50. gadadienai kopš 1972. gadā pieņēma starptautisko Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Pasākuma galvenā tēma tika iecerēta “Starpkultūru dialogs kā obligātais pasaules mantojuma saglabāšanas nosacījums”. Bet rezultātā UNESCO paziņoja, ka organizācijas lielais saiets Kazaņā nenotiks un pašlaik nav vēl izziņota ne nākamā saieta vieta, ne datums. Tā kā Kuldīgai vēl būs labs laiciņš jāpagaida, lai uzzinātu par savu piemērotību Pasaules mantojuma statusam.

Tikmēr vairākas valstis pieprasījušas izslēgt Krieviju no UNESCO. Organizācijas preses dienests 31. maijā gan paziņojis, ka tas nav iespējams tikmēr, kamēr Krievija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Krievija būtu jāizslēdz no UNESCO tiek minēts tas, ka Krievija sabombardējusi un iznīcinājusi desmitu desmitiem kultūras, vēstures un dabas pieminekļu Ukrainā.