Šķūnīšu kari Staļģenē: iedzīvotāji sašutuši par rīkojumu nojaukt malkas šķūnīšus
Vairāki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes daudzdzīvokļu mājas Niedru ielā 1 iedzīvotāji vērsās žurnāla “Likums un Taisnība” redakcijā, lai izteiktu neapmierinātību ar publisko aktīvu pārvaldītāju “Possessor” (agrāk - valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”), kas viņiem neierāda vietu, kur celt malkas šķūnīšus. Viņi sašutuši par to, ka nu nāksies ziemā salt un nebūs, ar ko kurināt krāsnis.
Staļģenieši, kā īsti saimnieki, malku gatavo vasarā, bet zemes valdītājs “Possessor” grasoties viņus šoziem nosaldēt: iedzīvotāji stāsta, ka viņiem vienkārši liek nojaukt šķūnīšus, bet neierādot citu vietu malkas kaudzēm.
Tomēr viss nav tik viennozīmīgi. “Possessor” apgalvo, ka nevienu šķūnīti nepieprasa likvidēt, bet pašvaldība teic, ka šķūnīšus varēs celt no jauna - tikai mazliet citā vietā. Katrā ziņā pēc “Likuma un Taisnības” iejaukšanās staļģenieši varētu justies mazliet mierīgāk. Un arī pēc likuma burta viņus bez malkas šķūnīšiem atstāt nevar, jo tie ir “dzīvojamās mājas funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras elementi”.
“Mani grib nosaldēt!”
Kāda ēkas Niedru ielā 1 iedzīvotāja “Likumam un Taisnība” pastāstīja: “Kad vēl padomju - kolhoza laikā man te piešķīra dzīvokli, klāt nāca arī kūtiņa un malkas šķūnītis. Tagad zeme, uz kuras atrodas šķūnītis un kūtiņa, ir privātīpašumā. Zemes īpašnieks lūdz atbrīvot šķūnīti, lai to varētu nojaukt.
Man un citiem mājas iedzīvotājiem šķūnītī vēl ir daudz malkas. Mūsu mājas iedzīvotājiem nav kur likt malku, jo zeme ap māju piederot “Possessoram”. Vai mani var piespiest atbrīvot šķūnīti, ja nav ierādīta vieta jauna šķūnīša būvēšanai?”
Pēc būtības bez siltuma ziemā staļģenieti, pēc viņas vārdiem, grib atstāt Latvijas valsts, jo “Possessor” īpašnieks ir Latvijas Republika.
Šķūnīšus sola saglābt
“Possessor” Korporatīvās attīstības vadītāja Anda Grants “Likumu un Taisnību” informēja:
“Dzīvojamā māja Niedru ielā 1, Staļģenē, sadalīta 12 dzīvokļu īpašumos un ir funkcionāli saistīta ar valsts īpašumā esošu zemes vienību “Bangas” 0,81 ha platībā. Daļa no mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem ir privatizēti likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada noteikumiem Nr.522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” SIA “Geopols.lv” 2019. gada martā izstrādāja un Jelgavas novada pašvaldība 2019. gada 28. augustā saskaņoja Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežu noteikšanas projektu, saskaņā ar kuru mājai ir funkcionāli piesaistīta zemesgabala daļa 0,165 ha platībā, kas daļēji atrodas Lielupes ielas un Niedru ielas sarkano līniju teritorijā.
“Possessor” kā dzīvojamajai mājai funkcionāli piesaistītās zemesgabala daļas tiesiskais valdītājs neplāno nojaukt nevienu uz zemesgabala esošu būvi un nav izteicis un neplāno izteikt mājas dzīvokļu īpašniekiem nekādus lūgumus saistībā ar šķūnīšu atbrīvošanu.”
Savukārt Jelgavas novada Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Enija Kreicberga-Kapša “Likumam un Taisnībai” pavēstīja: “Minētie šķūnīši izvietoti uz privātā īpašumā esošas zemes vienības. Šķūnīši nav reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, pašvaldības rīcībā nav dokumentu par minētās būves būvniecības likumību. Nav informācijas, vai šķūnīšu lietotāji ir noslēguši zemes nomas līgumus ar zemes īpašnieku par teritorijas izmantošanu šķūnīšu uzturēšanai.
Pašvaldības rīcībā ir informācija, ka publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor” ir uzsācis zemes zem daudzdzīvokļu mājas atsavināšanu dzīvokļu īpašniekiem. Pēc zemes reģistrācijas zemesgrāmatā, dzīvokļu īpašnieki varēs šķūnīšus izbūvēt uz sev īpašumā esošās zemes pie daudzdzīvokļu mājas.”
Te jāpiebilst, ka dzīvojamās mājas, kura reiz nonākusi valsts īpašumā un pēc tam nodota privatizācijai, iedzīvotāji pēc būtības nedrīkst palikt bez malkas šķūnīšiem, jo Ministru kabineta noteikumu “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” 3. punkts paredz, ka “funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi”. Bet ar malku kurināmiem dzīvokļiem malka ir “funkcionāli nepieciešama” un tādējādi arī pie mājas jāatrodas “infrastruktūras elementiem”, kur šo malku glabāt.
