Aigars Rostovskis: Eiropas valstīm turpinot dominēt, Eiropa stagnēs un atgādinās muzejam līdzīgu veidojumu
Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē. Kamēr ukraiņi varonīgi turas pretī Krievijas agresoram, Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, prognozē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Šobrīd vērojam Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret Ukrainā notiekošo, un pasaules sadalīšanos divās frontēs - valstīs un to līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju. Līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam, pārliecināts Rostovskis.
Krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, kaut kādā mērā ir noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Jau redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībās šīs valstis ir tuvākas.
Caur attieksmi pret karu Ukrainā - pozitīvi aktīvu vai pasīvu - veidosies arī jaunas biznesa saites un esošās var pasliktināties. Šādos brīžos iespējams saprast, uz ko krīzes situācijā var paļauties un notiek sava veida pārgrupēšanās. Galvenokārt Austrumeiropas valstis Ukrainas situāciju saprot daudz labāk nekā virkne vecās Eiropas valstis, kas par sevi domā vairāk nekā par drošību reģionā kopumā. Kā arī daudzu gadu garumā Eiropā ir izveidojusies atkarība no Krievijas energoresursiem un ir ļoti grūti šo atkarību pārtraukt. Tāpēc notiek izšķiršanās par vērtībām - demokrātija un cilvēktiesības vai atkarība no lētas un pieejamas enerģijas. Uzņēmējiem jābūt modriem un, plānojot darba stratēģijas, jāvēro, kā ģeopolitiskā situācija ietekmē viņu nozari. Aigara Rostovska novērojumi liecina, ka šī neviennozīmīgā attieksme un nepietiekamais atbalsts Ukrainai vērojams tieši politiskā līmenī, kamēr sabiedrība ir vairāk vienota savā atbalstā. Tāpēc tagad noteikti nevajadzētu steigties saraut kontaktus ar sadarbības partneriem tikai konkrētās valsts politiķu nostājas dēļ.
Jaunu valstu sadraudzību veidošanās varētu būt Eiropas pārmaiņu sākums. Tāpat arī Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultāta, lai arī kāds tas būs, sekas izjutīsim visā Eiropā. Taču LTRK prezidents redz, ka valstu pārgrupēšanās un jaunas sadarbības būtu veselīgas, jo vecās Eiropas valstīm turpinot dominēt, Eiropa stagnēs un atgādinās muzejam līdzīgu veidojumu, kas savulaik ir uzkrājis labklājību un tālāk nekur strauji nevirzās, savā ziņā pašatražojās. Tādos apstākļos Austrumeiropas valstu attīstība tiek kavēta. Savukārt jaunas savienības un ekonomiskās pārmaiņas ir iespēja gan Austrumeiropas valstīm, gan Eiropai kopumā attīstīties un pastiprināt savu ietekmi. Turklāt, ja šo valstu ideju un vērtību koalīcijā pastiprināti ienāktu tādas valstis kā Lielbritānija un ASV, ar savas ekonomikas jaudu un garu, Latvijai tas varētu nākt par labu.
