Latviju kā tranzīta valsti izmanto caur Krieviju bēgoši Ukrainas civiliedzīvotāji
Pēdējo nedēļu laikā izkristalizējusies problēma par Latvijas kā tranzīta valsts izmantošanu kara bēgļiem, kuri no Ukrainas austrumu apgabaliem bēg caur Krieviju, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzsvēra deputāte Regīna Ločmele (S).
Kā norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns, šī problēma ir zināma, taču bēgļu plūsma ir mainīga un pašlaik tā ir kļuvusi lielāka. VUGD sadarbojas ar vietējām pašvaldībām un Valsts robežsardzi, lai plūsmu virzītu.
Ar spēka vārdiem Rīgā stāda saulespuķes Ukrainas atbalstam
Koncentrētāks bēgļu apjoms novērojams Rīgas starptautiskajā autoostā, atzīmēja Zitāns.
Bēgļu reģistrēšana notiek, piešķirot īpašu kodu, bet ne statusu - tādējādi šie Ukrainas iedzīvotāji, kuri Latviju izmanto kā tranzītvalsti, nepretendē uz pilnu atbalsta paketi, kas tiek piešķirta bēgļiem, kuri uzturas Latvijā, stāstīja VUGD priekšnieka vietnieks.
Dzīve metro stacijā. Ukraiņi jau vairākus mēnešus tur slēpjas no Krievijas bumbu uzlidojumiem
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 24. februārī, daudzi ukraiņi patvērumu no okupantu bumbām rod metro stacijā.
Ir apzināta situācija ar gultām un matračiem, lai tiem bēgļiem, kuri caur Latviju dodas uz citām valstīm, sniegtu iespēju pārnakšņot, tomēr šie resursi ir ļoti ierobežoti, minēja Zitāns. Ir uzrunāta ASV vēstniecība Latvijā, kas ir gatava daļēji sniegt palīdzību.
Vidēji Latvijā diennaktī ierodas līdz 100 Ukrainas iedzīvotājiem, kuri izmanto Latviju kā tranzītvalsti, un 800 no tiem Latviju jau ir pametuši, Zitāns norādīja.
