Saeimā lems, vai atlaist suņus no ķēdes

Portālā Manabalss.lv parakstu vākšana bija uzsākta jau 2012. gadā, taču sākotnēji ar to īsti neveicās un līdz nepieciešamajiem 10 000 parakstu nedaudz pietrūka. Iniciatīvas autori – Sabiedrības līdzdalības fonds – tolaik prognozēja, ka likums varētu stāties spēkā 2016. gada jūlijā, vienlaikus ar prasību par suņu obligātu reģistrēšanu un čipēšanu.

Tiesības uz pastaigu pusstundu dienā

Kā paraugs šai iniciatīvai aprakstā minēts Austrijas Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā aizliegta jebkāda suņu piesiešana pat uz laiku. Šādi likumi ir arī vairākās citās valstīs.

Kaut gan pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz suņu obligātu atsiešanu vismaz uz 30 minūtēm katru dienu un ķēdei jābūt vismaz trīs metrus garai, ir skaidrs, ka to ievērošanu neviens nekontrolē.

Kontroles iestāžu redzeslokā šādi pārkāpumi nonāk tikai pēc līdzcietīgu aculiecinieku ziņojumiem, tāpēc nereti ir gadījumi, kad suņi ir jau novārdzināti un viņu veselība ir cietusi.

Situācija mainījās, kad šo aicinājumu februāra sākumā pārņēma biedrība "Animal Rights Association" jeb Dzīvnieku tiesību asociācija, un visai īsā laikā, jau 17. februārī, parakstītāju skaits sasniedza 11,5 tūkstošus. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārbaudes 276 paraksti atsijāti kā nederīgi, taču iesniegšanai Saeimā pilnīgi pietika.

Deputāti ir sākotnēji atbalstoši

Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi bija uzaicināts liels ar dzīvnieku turēšanu saistīto organizāciju amatpersonu skaits gan no Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta, gan vairākām sabiedriskajām organizācijām.

Saeimas deputāts, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis, atbalstot šo iniciatīvu, klāsta, ka suņi, kuri ilgu laiku turēti pie ķēdes, pilnībā nespēj socializēties un to var redzēt veterinārās palīdzības sniegšanas laikā, jo šādi dzīvnieki ir visai agresīvi. Neretas ir arī situācijas, kad suņi pie ķēdes sevi satraumē vai pat aiziet bojā.

Tāpat deputāti nonāca pie secinājuma, ka pilsētā un laukos suņu turēšanas principi ir visai atšķirīgi, jo pilsētās dzīvnieki tiek uztverti kā cilvēka draugi, bet laukos pārsvarā no viņiem gaida īpašuma sargāšanu.

Iniciatīvas autoru pārstāve Jeļena Rumjanceva norāda, ka dzīvnieks tomēr ir ģimenes draugs, nevis manta, un turēt suni pie ķēdes signalizācijas vietā nav pareizi.

Kaut arī komisija nolēma šo iniciatīvu nodot izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, tomēr skaidrs, ka vēl gaidāmas spraigas diskusijas. Iniciatīvas autori ir paredzējuši, ka pilsētas suņu brīvlaišana varētu notikt straujāk, bet laukos būtu paredzams pārejas laiks, tomēr šāds likuma grozījums saistīts ar gana lieliem izdevumiem.

Ļoti daudzi suņi sevišķi meklēšanās laikā mēdz doties visai garos un ilgos klejojumos, un jebkurā gadījumā viņu pārvietošanās brīvība būs jāierobežo. To var izdarīt, tikai ierīkojot speciālas turēšanas vietas – voljērus – vai iežogojot visu piemājas teritoriju, bet tas prasīs līdzekļus.

Kāda ir situācija

Pēc Mājas dzīvnieku reģistrā atrodamajiem datiem, šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti aptuveni 181 000 suņu, taču patiesais skaits ir daudz lielāks, jo laukos ne visi bezšķirnes suņu īpašnieki apzinīgi ievēro likuma prasības.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere informē ka pārkāpumu skaits dzīvnieku labturības pārkāpumu jomā ir visi augsts.

“Dienesta pārstāvji paši nestaigā un nepārbauda dzīvnieku turēšanas apstākļus, bet gan reaģē uz saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. 2020. gadā veiktas 1953 pārbaudes, un 348 gadījumos pārkāpumi ir arī konstatēti. Gadu iepriekš notika 735 pārbaudes, un 400 reižu sūdzības izrādījās pamatotas. Atsevišķas statistikas par pārkāpumu būtību nav, bet pārsvarā tie ir saistīti ar vakcinācijas neveikšanu un nereģistrēšanu. Protams, ir arī labturības noteikumu pārkāpšana.”

Izrādās, vajadzības gadījumā ir visai viegli noteikt, vai suņa īpašnieks veic noteikumos paredzētās ikdienas pastaigas – to uzreiz var redzēt pēc dzīvnieka uzvedības, atbrīvojot viņu no ķēdes un uzliekot pastaigas pavadu.

Sarežģīta kontrole

Veterinārārste Lita Konopore uzskata, ka speciāli likuma grozījumi Saeimā nemaz nebūtu nepieciešami, jo to dažu nedēļu laikā varētu atrisināt Zemkopības ministrija, labojot attiecīgos valdības noteikumus.

“Kā veterinārārste es esmu ar abām rokām par, taču jāskatās, vai sabiedrība tam ir gatava – gribu apgalvot, ka lauku apvidos tā noteikti nav. Un tad ir jautājums, vai atbildīgās organizācijas ir gatavas iet un kontrolēt, kas notiek pēc tam. Kā būs, ja pēc soda saņemšanas potenciāli agresīvo suņu īpašnieki izšķirsies par problēmas likvidēšanu, un labi, ja tādā gadījumā viņi tiks nogādāti dzīvnieku patversmē, nevis līdz pazīstamam medniekam vai tuvākajai ūdenstilpei. Šie visi apstākļi ir noteikti jāizvērtē. Arī patversmēm šādus pie ķēdes turētus suņus adopcijai nodot būs diezgan neiespējama misija,” brīdina Konopore.

Ar aizliegumu vien nepietiks

Līdzīgs viedoklis ir arī Valsts meža dienestam, jo klaiņojoši suņi nodara postu arī savvaļas dzīvniekiem. Dienesta pārstāve Vineta Vilcāne saka: “Ņemot vērā, ka klaiņojoši mājdzīvnieki medību platībās apdraud savvaļas dzīvniekus, VMD atbalsta risinājumus, kas ierobežo šādu dzīvnieku brīvu pārvietošanos mežā bez cilvēka klātbūtnes. Savukārt tiesību normas bez atbilstošas uzraudzības ir deklaratīva rakstura un nesasniegtu vēlamo mērķi. Labāks efekts sasniedzams, izglītojot sabiedrību, nevis vienkārši aizliedzot kādas darbības.”

Tiesa gan, savvaļas dzīvnieku bojāejas gadījumos informācija par vainīgajiem netiek apkopota, jo to noteikšanai būtu jāveic DNS testi, kas nav lietderīgi. Tikmēr VMD rīcībā esošie pēdējo gadu dati par savvaļas dzīvnieku uzbrukšanas gadījumiem mājlopiem liecina – no 67 gadījumiem, kad DNS paraugi ievākti, piecos gadījumos vainojami suņi.

Pie ķēdes turēti suņi var būt bīstami

Tikai dažos pēdējos gados vien pieredzēti vairāki gadījumi, kad pie ķēdes turēti vai no tās uz laiku palaisti suņi kļuvuši par plēsoņām.

Piemēram, 2019. gadā Kurzemē no sava suņa uzbrukuma cieta kāda pensijas vecuma kundze, kurai bija pamatīgi saplosītas abas rokas. Ja tuvumā nebūtu citu cilvēku, šis gadījums varēja beigties arī traģiski.

2020. gada augustā Ventspils novada Vārves pagasta zemnieku saimniecībā "Daces" trīs suņi uzbruka aitu ganāmpulkam. Desmit aitas bija nokostas, vēl apmēram tikpat ievainotas. Saimniecības īpašnieks stāstīja, ka visiem trim suņiem ap kaklu bijušas kaklasiksnas, kas liecina, ka pa dienu dzīvnieki, visticamāk, kādā mājā tiek turēti pie ķēdes, bet vakarā palaisti brīvsolī.

No šiem pašiem suņiem cieta arī vairākas citas apkārtējās saimniecības. Aizdomas par to, kam suņi pieder, vietējiem bija, taču pieķert "nozieguma vietā" dzīvniekus tā arī neizdevās.

2012. gadā gandrīz vienlaikus ar iniciatīvas iesniegšanas laiku pieci suņi Šampēterī līdz nāvei saplosīja sētnieci. Arī toreiz bija aizdomas, ka tie nav klejojoši dzīvnieki, bet izmantoti apsardzē un izbēguši no iežogotas teritorijas.