“Ar to ir diemžēl jārēķinās.” Profesors iezīmē negatīvu tendenci, kas gaidāma Ukrainas karā
Jārēķinās, ka gan Ukrainas karā iesaistīto valstu pārstāvji, gan apkārtējo reģionu iedzīvotāji lēnām nogurst no šī konflikta. Ģeopolitikas pētījuma centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka arī Latvijas iedzīvotāju uztverē Ukrainas karš pamazām kļūs par normalitāti.
Runājot par pēdējā laika starptautiskajiem notikumiem saistībā ar Ukrainu, viņš norādīja: “No ikviena konflikta nogurst ne tikai tajā iesaistītās puses, bet arī plašāka pasaule. Ukrainas konflikta kontekstā jārēķinās, ka lēnām veidosies nogurums. Noteikti arī šeit pie mums tas pamazām kļūs par normalitāti. Vēl jo vairāk – citviet. Ar to ir diemžēl jārēķinās.
Pasaule jau arī diemžēl negriežas ap Ukrainu. Mums, protams, ir diezgan eiropeisks skatījums uz šīm lietām. Tas ir normāli. Ģeogrāfijai vienmēr ir ļoti liela nozīme. Daudzviet citur pasaulē iedzīvotāji tik ļoti neuztraucas par to, kas notiek Ukrainā. Droši vien tendence lēnām pastiprināsies.
Ne visas valstis ir Ukrainas pusē
Ja paskatās uz to, kura valsts kurā pusē nostājas, tad redzam, ka Ukrainas pusē stingri stāv lielākoties tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un partnervalstis, Ziemeļamerika (ASV, Kanāda), Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Dienvidkoreja, Taivāna. Turklāt atsevišķas ES un NATO dalībvalstis pauž neviennozīmīgas pozīcijas.
Ir virkne valstu, kas ir neitrālas dažādu iemeslu dēļ. Un ir tādas valstis, kas, protams, vairāk atbalsta Krieviju. Starp atbalstītājām ir Ķīna (tā ir pati svarīgākā). Ir vēl virkne autoritāru valstu ar savām īpatnībām, piemēram, Ziemeļkoreja, Sīrija, Kuba, Mjanma, Baltkrievija.
No neitrālajām valstīm lielākais un savā ziņā pats nepatīkamākais pārsteigums ir Indija. Tā ir pasaules lielākā demokrātija, tā ir valsts ar otru lielāko iedzīvotāju skaitu pasaulē. Tā nav paudusi skaidru pozīciju.
Daudzām valstīm, kas savu pozīciju nav paudušas vai arī ir neitrālas, ir grūtas izvēles, kurā pusē nostāties. Daļai Krievija ir svarīgs ekonomiskās un militārās sadarbības partneris. Ir tādi, kas vienkārši nevēlas nevienā pusē nostāties.
Skaudri skati: aplenktā Ukrainas pilsēta Mariupole 2022. gada martā
Norāda uz Rietumu divkosību
Daudzi attālākos reģionos norāda arī uz Rietumu divkosību kopumā. Pasaulē visu laiku notiek aptuveni 50 bruņoti konflikti. Tiek sagaidīts atbalsts Ukrainai, bet tajā pat laikā arī mums varētu pajautāt, kas notiek Jemenā, Sīrijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Etiopijā, Afganistānā, Mjanmā un daudzās citās vietās. To sarakstu var ilgi turpināt… Tur, protams, Eiropas valstu solidaritāte ir mazāka.”
Andžāns piekrita, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nevarētu atbildēt, vai atbalsta militāros konfliktus iepriekš minētajās valstīs, jo mēs nemaz nezinātu, ka kari notiek. “Tā tas diemžēl ir.”
“Es nekādā veidā negribu būt kritiķis. Mums patīk pasmieties par amerikāņiem, ka viņi nezina, kur atrodas kāda valsts. Tad Latvijas iedzīvotājiem var pajautāt, vai viņi var nosaukt lielāko daļu ASV štatu. ASV ir milzīga, pašpietiekama valsts. Līdzīgi ir ar citām valstīm.
Amerikā pasaules karte izskatās citādāka
Līdz ar to vienmēr skatījums ir atkarīgs no tā, kurā vietā attiecīgā valsts atrodas. Tādā ziņā varam būt tikai priecīgi, ka ir attālas valstis kā ASV, Kanāda, Dienvidkoreja, Japāna, Taivāna, kas principus uztur universāli, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas.”
Profesors norādīja uz kādu interesantu niansi saistībā ar pasaules kartes attēlojumu. Ziemeļamerikā pasaules kartes centrā ir šī pasaules daļa, nevis abas Amerikas atrodas kartes kreisajā pusē, kā mēs esam pieraduši uz pasauli lūkoties Eiropā, tostarp Latvijā.
Līdzīgi ir arī citos reģionos, piemēram, Ķīnā, kur pasaules kartes vidū atrodas viņu pasaules daļa. “Viņiem būs cits skatījums. Tas ir atkarīgs no vietas.”
Sievietes pie Krievijas vēstniecības Rīgā protestē pret okupantu pastrādātajām zvērībām Ukrainā
Rīgā pie Krievijas vēstniecības aizvadīta protesta akcija pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, uz kuru bija sapulcējušās ap 100 ...
Karš Ukrainā kļūs par otrā plāna notikumu
Līdz ar to, emocijas noliekot malā, ir skaidrs, ka pasaules uztverē konflikts Ukrainā pamazām aizies otrajā plānā. Tāpēc arī Latvijā tagad ir jāpieņem lēmumi par attālināšanos no Krievijas. “Iespēju loks lēnām aizvērsies. Sāksies jaunas problēmas.”
Pētnieks atgādināja Gruzijas notikumus 2008.gadā. “Kas tagad vairs domā par Gruziju, kaut gan tur joprojām ir divas okupētas teritorijas: Abhāzija un Dienvidosetija? Līdzīgi ir ar Ukrainu 2014.gadā. Arī pie mums bija diezgan liela, pilnīgi pamatota šūmēšanās. Taču tas pamazām piemirsās. Tā kļuva par normālību.
Drīz konfliktu varētu iesaldēt
Tagad Ukrainas kara gaitu ir grūti prognozēt, bet, visticamāk, Krievijai spēki nav bezgalīgi. Tādā tempā, kāds ir šobrīd, tas varētu būt dažu nedēļu vai mēnešu jautājums. Tad, visticamāk, konflikts varētu iesaldēties vienās vai citās teritorijās.
Krievijā arī sankcijas sāks kost arvien vairāk. Būs grūtāk izturēt. Droši vien Krievija atkal mēģinās konsolidēt to, ko tā ir ieguvusi, kā arī pamazām sašķelt Rietumus un mīkstināt sankcijas. Tur jau Krievijai taka ir iemīta, ņemot vērā iepriekšējo Ukrainas konfliktu. Ar laiku parādīsies balsis arī Rietumos, ka tomēr ir jāmeklē kāds dialogs ar Krieviju,” Andžāns sacīja.
