Ar skatu pāri apvārsnim - saruna ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci

Ar ko šobrīd aizņemtas jūsu domas – ar atziņām, kas gūtas no aizvadītā mācību gada, vai tomēr ar skatu nākotnē?

Par nākamo mācību gadu, protams, ir grūti prognozēt. Šis gads bija vieglāks, salīdzinot ar iepriekšējo, jo bērni mācījās lielākoties klātienē. Protams, gribas stabilitāti.

Vai jums ir izkristalizējies, ko tuvākajos gados visvairāk vajadzētu skolēniem, ko skolotājiem un ko vecākiem?

Visiem vajag mācības bez pandēmiju satricinājumiem. Eiropā bēgļu krīze rada  papildu stresu, gan skolēniem, gan skolotājiem joprojām būs vajadzīgs psihoemocionālais atbalsts. Plānojam turpināt atbalsta pasākumus – gan projektu Pumpurs, gan skolotāju supervīzijas. Nākamgad noslēgsies pirmais trīsgadu cikls ar jaunā satura ieviešanu, būs pirmie padziļinātā līmeņa eksāmeni 12. klašu skolēniem. Atziņa ir, ka vairāk jārunā, jāskaidro. Vakar publicēju viedokli par iespējamo mācību gada pagarināšanu, un jau veļas ārprātīgs vilnis par detaļām, it kā lēmums jau būtu pieņemts.

Tomēr mērķtiecīgi ejat uz to?

Jā. Strādājot ar jauno mācību saturu, dzirdam, ka nepietiek laika visu ieplānoto apgūt padziļināti, sasniegt konkrētus rezultātus, nostiprināt zināšanas. Mācību gada pagarināšana risinātu arī skolotāja ikdienas noslodzi.

Noteikti jūtat spiedienu arī par eksakto mācību priekšmetu statusu – arī tas nav ātri izdarāms, bet ieklausāties?

Man gribētos teikt, ka ieklausos. Nav tā, ka nozarē valdītu krasi atšķirīgas pozīcijas. Uzskatu, ka varam nonākt līdz obligātajam eksāmenam.

Fizikā?

Dabaszinātnēs. Tikai fizikā pavērtu nostāju, ka eksāmenu vajag arī ķīmijā un bioloģijā. Industrija saka – trūkst speciālistu, vajag tūlīt… Taču ir svarīgi, lai visās Latvijas skolās bērniem būtu vienādas iespējas apgūt fiziku. Trūkst mācību materiālu, atbilstoši iekārtotu dabaszinību kabinetu. Domāju, ka 2025./2026. mācību gads ir adekvāts termiņš, kad šo eksāmenu ieviest. Ko es kā cilvēks domāju par eksāmeniem, ir cits jautājums… Man patiktu, ja pamatizglītībā varētu atteikties no eksāmeniem ar nosacījumu, ka būtu iestājeksāmeni vidusskolā. Šobrīd eksāmens ir kā pātaga – visiem šķiet, ka bez tā skolēni nemācīsies. Vajadzētu nonākt līdz tam, ka būtu normāli mācīties visus priekšmetus. Saprotu, ka līdz tam ir ilgs ceļš ejams, bet arī līdz tam mēs nonāksim.

Starptautiskajās dabaszinību, arī informātikas olimpiādēs mūsu skolēni gūst labus rezultātus.

Jā! Runājot, cik maz ir eksakto priekšmetu studentu, nepiemin IT. Es redzu, ka arī inženiertehniskās jomas ir pie dabaszinībām, tāpat ģeogrāfija. Taisnība, mūsu audzēkņiem ir ļoti labi panākumi gan dabaszinātņu, gan matemātikas, gan IT olimpiādēs – tas rāda, ka izglītības sistēma ir laba. Taču svarīgs ir komplekts – ja bērnam trūkst motivācijas, skolotājs nespēj aizraut, vecākiem nav interesanti, kā bērnam skolā iet, skaidrs, ka maksimāli iespējamo rezultātu nebūs.

Gribētos domāt, ka bērns ir zinātkārs un atvērts. Ja viņu aizved uz Cēsu ZINOO vai AHHAA centru Tartu, viņš kāri visu tver. Varbūt šāds burkāns ir piemērotāka stratēģija par pātagu mācību procesa beigās?

Noteikti. Tāpēc vajag foršus mācību materiālus, arī digitālus, jo šodienas jaunietim ar grāmatu vien nepietiek. Skolotājs var stāvēt uz galvas, bet, kamēr bērns praktiski nepamēģinās, motivācija neradīsies. Ar šo gadu sāksim finansēt valsts nozīmes interešu izglītības centrus – arī tie būs palīdzoši. Skola nav tikai konkrēta ēka, tā ir visapkārt. Mākslas vēsturi var mācīt arī muzejā.

Vai ir nolemts, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā būs notikusi 2025. gadā?

Jā, 2025./2026. mācību gadā visi bērni pamatizglītības programmā mācīsies latviešu valodā.

Esat saņēmusi iebildumus?

Ir bijušas sarunas ar mazākumtautību skolu direktoriem – lielu pārsteigumu nav. Veicot tik milzīgas izmaiņas, skaidrs, ka būs arī pret. Sabiedriskajā apspriešanā tika iesniegti gandrīz 5000 dažādu viedokļu, pārsvarā vienveidīgi, var redzēt, ka organizēta kampaņa. Daļai cilvēku līdz ar Krievijas iebrukumu ir atvērušās acis, ka valoda ir sabiedrību vienojoša.

Ļoti daudz ir atkarīgs no mācību iestādes vadības, skolotājiem – jums ir nācies domāt, ka daži nav īstajā vietā?

Tā ir. Būsiet pamanījuši – ik pa brīdim pazib sūdzības, ka “sliktais” Izglītības kvalitātes valsts dienests bijis kādā skolā uz pārbaudi. Mēs ļoti rūpīgi monitorējam situāciju, reaģējam uz katru sūdzību, esam identificējuši izglītības iestādes, un tiek veiktas atbilstošas darbības. Izglītības likumā ir punkts par lojalitāti valstij, un, protams, no iestādes vadītāja ir ļoti daudz atkarīgs, kas notiek skolas vidē.

Ar zinātnes attīstību esam saistīti vairāk nekā domājam – kādu to redzat?

Manā sapnī ir divas daļas, pirmā – joprojām piešķirt papildu finansējumu gan zinātnei, gan augstākajai izglītībai. Otrā – vairāk runāt par zinātni. Kosmoss šķiet kaut kas nesaprotams, bet, piemēram, mūsu iecienītās viedierīces ir radušās, pateicoties kosmosa tehnoloģijām. Domāju, ledus ir sakustējies – gan uzņēmēju iesaiste, gan valsts piešķirtais finansējums varētu dot izrāvienu, lai neapstājamies pie optimālā vidējā līmeņa, bet izšaujam savu Nokia vai Skype.

Esat mamma – gaidāt vasaras brīvlaiku saviem skolēniem vai gribat, lai vēl mazliet pamācās?

Ko darīs lielais bērns, mani vairs nesatrauc, vasarā būs treniņi, atpūta, viņa ir pietiekami liela, lai jēgpilni sevi nodarbinātu. Par puikām – pagājušogad viņiem sākās 1. klase, otrajā semestrī pēc skolas viņi sāka palikt mājās vieni. Novēroju, ka televizors ir ilgāku laiku ieslēgts – tas mani satrauc. Visu vasaru sūtīt uz nometnēm nebūtu ne prātīgi, ne iespējams. Ir jādomā… Būs treniņi, un arī bez vecvecākiem neiztiksim. Protams, būtu vieglāk, ja brīvlaiks būtu īsāks.

Jūs gribētu turpināt iesākto arī pēc vēlēšanām?

Noteikti. Man ministres amatā gribētos piedzīvot 2025. gadu, kad pārejai uz mācībām valsts valodā būsim pieliekuši punktu. Nākamā mācību gada beigās gribētu piedalīties jaunā satura izvērtēšanā. Esmu ielikusi sīpolus zemē, bet nezinu, vai sagaidīšu puķes. Gribētos, lai nozare iegūst stabilitāti. Eksāmens fizikā vai veselības mācības atjaunošana – nedrīkst būt tā, ka tikko iesāktas reformas atmetam un jauns ministrs nāk ar savām iniciatīvām. Tas mani biedē. Mēs darām savu darbu, un pilsoņiem vēlēšanu dienā ir jāizdara savējais.

Novēlējums – krāt sauli, imunitāti un būt pilsoniski aktīviem rudenī?

Tas pats par sevi. Protams, vajag mācīties, bet es skolēniem gribētu novēlēt – būt vienkārši laimīgiem. Kā teicāt – bērns dabiski ir zinātkārs, uzdod jautājumus, grib draudzēties, būt ar citiem, un skolas uzdevums ir to noturēt, lai nezūd spēja komunicēt, vēlme cienīt vienam otru. Ja skola saprot, ka šīs lietas stāv pāri tam, vai bērns ir iemācījies kādu tematu, dzīve ļoti pamainītos. Izveidojam foršu apkārtni, uz darbu nākam ar prieku, jo nav bērnu, kuri negrib mācīties. Tad arī vecākiem iestājas miers, viss labi – mans bērns ir laimīgs, skolotājs foršs, var uzticēties. Nu, man jau patīk pasapņot. (Nosmejas.) Mana lielākā atziņa ministres amatā ir, ka ļoti viegli noslīkt ikdienas sīkumos, bet ir lietas, kas nav izmērāmas, sataustāmas, bet visi zinām, ka to trūkst. Ja ministram nav augstās vīzijas, viņš kādā brīdī konstatē, ka nākotnes jau nav, jo visu laiku tiek risinātas šodienas refleksijas uz pagātnes notikumiem.

Jūs protat to apvārsni saglabāt?

Cenšos. 3. jūnijā būs liela, starptautiska konference Izglītība nākotnei: no vīzijas uz pārmaiņām – pirmais mēģinājums padalīties ar skatu mazliet pāri horizontam.