Latvijā Covid-19 vakcīnu pietiek 200 gadiem, ja vakcinācija turpināsies līdzšinējos tempos
Ja vakcinācija pret kovidu turpināsies līdzšinējos apmēros – teju 200 cilvēku nedēļā, tad Covid-19 vakcīnu mums pietiks tuvākajiem pāris gadsimtiem. Tikmēr Latvija joprojām par miljonu miljoniem turpina iepirkt jaunas vakcīnas, bet vecās dāvina mazattīstības valstīm.
Maija pirmajās trīs nedēļās vakcīnu pret koronavīrusu saņēmuši 540 cilvēki jeb mazāk nekā 200 cilvēku nedēļā: 178, 186 un 176 cilvēku iknedēļu. Tā kā mūsu valstī pašlaik ir 2 087 600 vakcīnu, tad, pieņemot visoptimistiskāko scenāriju, ka ik nedēļu vakcinēsies 200 cilvēku jeb 10 400 gadā, tad Latvijas noliktavās šobrīd iegūlušās vakcīnas pietiks 200 gadiem.
Pa vienām durvīm iekšā, pa otrām - ārā
Tikmēr ar vakcīnām notiek parastam cilvēkam grūti apjaušamas darbības: pa vienām durvīm iekšā, bet pa otrām ārā! Maija sākumā Veselības ministrija paziņoja, ka Latvija Nikaragvai ziedos Covid-19 vakcīnas 16,6 miljonu eiro vērtībā - 849 420 vakcīnas “Comirnaty” devas. Savukārt aprīlī Latvija saņēmusi vēl 198 000 vakcīnu devas pret Covid-19 devas - 187 200 “Pfizer/BioNTech” un 10 800 “Moderna”.
Pēc būtības, kāds ir šo vakcīnu derīguma termiņš un pēc kāda principa Latvija tās izvēlas ziedot mazattīstības valstīm ne Veselības ministrija, ne Nacionālais veselības dienests Jauns.lv neatbildēja. Vien atliek nojaust: Latvijai vakcīnas jāpērk, jo agrāk tā noslēgusi līgumus par to iegādi. Un viss!
Tomēr iemesls priekam, ka nu ar vakcīnām esam nodrošinājušies gadsimtiem uz priekšu, nav, jo vakcīnu termiņš ir ierobežots. Atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem un ražotāja – no pusgada līdz diviem gadiem. Piemēram, “Jassen” vakcīna derīga divus gadus, ja to glabā sasaldētā veidā, bet pusgadu ja “parastā” ledusskapī.
Ziedojumi “uz aklo”
To, ka ne tikai Latvijā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs, vakcīnu skaits ir dramatiski liels, aprīlī kopīgā paziņojumā Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Laienai pauda visu trīs Baltijas valstu premjeri, kuri lūdza Eiropas Komisijai pārskatīt Baltijas valstu noslēgtās vienošanās par vakcīnu iegādi. Vienvārdsakot – atļaujiet vairs nepildīt ar vakcīnu ražotājiem noslēgtos līgumus.
“Mēs ar bažām atzīmējam, ka saskaramies ar jaunu izaicinājumu, proti, vakcīnu pārprodukciju un pārmērīgu izplatīšanu. Vakcīnas tiek piegādātas Baltijas valstīm un citām ES dalībvalstīm, neņemot vērā pieprasījuma samazināšanos. Tas rada spiedienu ne tikai uz loģistikas tīkliem un noliktavām, bet arī uz budžetu,” teikts Baltijas premjeru vēstulē EK prezidentei.
Šobrīd Latvijā vakcināciju saņēmuši mazliet vairāk par 71% iedzīvotāju jeb 1 018 897 cilvēku. Arī Lietuvā ir milzīgs vakcīnu pārpalikums – no 7,6 miljons saņemtajām vakcīnām izlietots tikai 4,5 miljons devu.
Latvijas Veselības ministrija skaidro: “Patlaban saistībā ar Covid-19 pandēmijas viļņa atkāpšanos noteiktos pasaules reģionos novērojams ievērojams vakcīnu pārpalikums, kā rezultātā vakcīnas tiek ziedotas lielos apjomos it īpaši pasaules mazturīgākajām valstīm un valstīm dienvidu puslodē. Vakcīnu portfelis Latvijā ir veidots līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, nodrošinot pietiekamu dažādu ražotāju vakcīnu krājumu, līdz ar to Latvija var sniegt savu ieguldījumu globālajā cīņā ar pandēmiju”.
Bet pēc būtības šāds mūsu ziedojums nav gluži altruistisks. Mums vienkārši paliek pāri – nu tad ņemiet!
Līdz šim Latvija jau ir ziedojusi ap miljonu vakcīnu Tunisijai, Moldovai, Albānijai, Kenijai, Gruzijai, Vjetnamai, Ēģiptei un Beninai, kā arī nodevusi vakcīnas ziedošanai Eiropadomes “Covax” mehānismā. Šis gan nav iemesls tam, lai latvietis apmierinājumā berzētu rokas par savu labo sirdi, jo, piemēram, kenijieši izgāztuvē izmetuši simtiem tūkstošu labvēļu dāvāto vakcīnu devu.
Bieži vien Latvijai tā īpaši arī nav teikšana, kurai valstij mēs ziedosim un kurai nē. Tas tiek risināts kopējā mehānismā Eiropas Savienības līmenī: kā “Covax” teiks, tā būs.
“Covax” mājaslapā teikts: “ES palīdz partnervalstīm visā pasaulē, ziedojot un eksportējot vakcīnas, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu un humāno palīdzību valstīm, kam tas nepieciešams. Rīkojoties kopā saskaņā ar solidaritātes un multilaterālisma (multilaterālisms - tāda tirdzniecība vairāk nekā starp divām valstīm, kur nešķiro, kāda ir preču izcelsmes vieta vai galamērķis – red.)”.
Katram Latvijas pilsonim vismaz četras vakcīnas
Tikmēr vakcīnas Latvijā, ja tā varētu teikt, plūst iekšā ešeloniem vien, un nav dzirdēts, ka kāds par šādu greizu politiku un bezmērķīgiem iepirkumiem būtu saukts pie atbildības.
Latvija šogad pieteikusies 4 735 452 Covid-19 vakcīnas devām, tā pagājušā gada nogalē valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Tas darīts ar prognozi, ka šogad katram vajadzētu saņemt divas balstvakcīnas. Lieki teikt, ka šīs prognozes ir vairāk nekā caur rozā brillēm skatītas.
Un tas izmaksā desmitiem miljonu eiro. Pirms gada Veselības ministrija ziņoja, ka kopumā mūsu valsts pieteikusies 8 677 875 vakcīnu devām mazliet vairāk nekā 141 miljona eiro apmērā (vienas vakcīnas cena, atkarībā no ražotāja, svārstījās no 1,78 līdz 26,21 eiro). Kāds būs gala cipars, pagaidām grūti pateikt, bet skaidrs ir viens, ka vakcīnas vairāk nekā 20 miljonu vērtībā mums nav bijušas vajadzīgas un mēs tās jau esam ziedojuši trešajām valstīm.
Valsts kontroles gada sākumā publiskotais revīzijas ziņojums par vakcīnu iepirkumiem un to izlietojumu vēstīja: Veselības ministrija nav spējusi īstenot Covid-19 vakcīnu iegādes atbilstoši reālajām vajadzībām.
Pētot vakcīnu iegādes salīdzinoši mazā laika nogrieznī, Valsts kontrole ziņoja: “Veselības ministrijas izveidotā vakcīnu krājumu pārvaldība nesniedz pilnīgu informāciju par to atlikumiem, (..) un rada administratīvo slogu”, kā arī “risku reģistrs vairāk vērsts uz situāciju, kurā ir vakcīnu pārpalikums, nevis deficīts”.
Pērn Latvija saņēmusi aptuveni 4,2 miljonus vakcīnu devu. Vienkārši aprēķini liecina: ja Latvijā vakcinējušies mazliet vairāk par miljons cilvēkiem, un, ja optimistiski pieņemam, ka katrs saņēmis trīs devas, tad vairāk kā miljons vakcīnu mums nav bijušas vajadzīgas.
Un šogad atkal jāsaņem apmēram tikpat liels kvantums, kaut gan vakcinācija valstī praktiski ir apstājusies un neviens par dižu vakcinēšanu nākotnē arī nedomā. Speciālistu teiktais – nezinām, kā būs turpmāk un kā būs rudenī, īpašu optimismu tam, ka atkal sastāsies rindas pie vakcinācijas kabinetiem nerada. Un vēl – no 30. jūnijā beigsies finansējums speciāli vakcinācijas veicināšanai un koordinācijai izveidotajai Veselības ministrijas Vakcinācijas nodaļai.
Vakcīnas mēslainē gāž visā pasaulē
Nedienas ar vakcīnu kaudzēm skar ne tikai Latviju, bet visu pasauli. Francijas laikraksts “Le Monde” raksta, ka vairāk nekā 240 miljoniem Covid-19 vakcīnu devas attīstītajā pasaulē ir utilizētas jeb vienkārši runājot – izmestas atkritumos, jo tām bija beidzies derīguma termiņš.
Un tā esot tikai aisberga redzamā daļa, jo šī informācija apkopota tikai par “pirmās pasaules” valstīm, bet ir jau vēl tādas valstis kā Indija, Krievija, Ķīna un daudzas citas. Pie tam tiek iznīcinātas arī tās vakcīnas, kuras bagātās valstis ziedo trūcīgākajām. Lūk, tikai dažas ziņas par vakcīnām, kuras pēdējā laikā parādījušās starptautiskajās ziņu lentēs:
* Botsvānas Veselības un labklājības ministrija iznīcinājusi vairāk nekā 400 000 vakcīnas, kurām beidzies derīguma termiņš, galvenokārt no “Moderna” un “AstraZeneca”.
* Kazahstānas Veselības ministrija norūpējusies par to, kā līdz jūlija beigām izmantot vienu miljonu 100 tūkstošus “Pfizer” ražotās vakcīnas devu, jo beidzas to derīguma termiņš.
* Kanādas Veselības ministrija paziņojusi, ka kopš janvāra beidzies derīguma termiņš 1,5 miljoniem Covid-19 vakcīnu devām, kas glabājas valsts noliktavās.
* Kenijas valdība paziņojusi, ka beidzies derīguma termiņš 840 000 vakcīnām, ko valsts saņēma kā bagāto valstu ziedojumu.
