Pircēji “iekrīt” uz piedāvājumu nopirkt jaunu “iPhone” telefonu par 300 eiro
Diemžēl Latvijas iedzīvotāji joprojām diezgan bieži “iekrīt” dažādos krāpnieku izliktajos slazdos. Šogad izkrāptās naudas apjoms ir vismaz 1,6 miljoni eiro. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis intervijā portālam Jauns.lv akcentēja nepieciešamību pēc kritiskās domāšanas, kas var palīdzēt aizdomīgās situācijās.
Dati liecina, ka Latvijas lielāko banku klientiem šā gada pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 1,6 miljoni eiro. Krāpniecības var iedalīt trīs lielās grupās: telefonkrāpšanas, investīciju krāpšanas un cita veida krāpšanas.
Vairāk nekā puse (aptuveni 860 tūkstošus eiro) naudas izkrāpa tā saucamajās investīciju krāpšanās, kad zvanītāji piedāvā ieguldīt vērstpapīros. Otra lielā krāpšanu grupa ir tā saucamās telefonkrāpšanas, kur zvanītāju biedē, ka no viņa konta tiek pārskaitīta nauda, un, lai maksājumu apturētu, ātri jānosauc savi piekļuves dati.
Kritiskā domāšana aizdomīgās situācijās
Speciālists akcentēja: nonākot aizdomīgās situācijās, cilvēkiem vajadzētu atcerēties par kritisko domāšanu. Lai arī krāpnieki var apgalvot, ka lēmumi jāpieņem steidzīgi, tomēr tā nevajadzētu rīkoties.
Vajadzētu kritiski apsvērt, vai tas tiešām vajadzīgs, uzdot kādus jautājumus, lai noskaidrotu vairāk par krāpnieku aprakstīto situāciju, un rīkoties mierīgi, apdomīgi un racionāli.
Steiga un spriedze – bīstamas pavadones
“Visas krāpšanas shēmas balstās uz to, ka cilvēks pieņem lēmumu ātri steigā un spriedzē.” Tā tas notiek gan investīciju krāpšanās, kur cilvēks ir spriedzē un stresā, ka var nenopelnīt lielu naudu, gan arī telefonkrāpšanās, kur sazvanītais satraucas, ka var zaudēt jau savu iepriekš nopelnīto naudu.
Pelcis atzina, ka nav vienkārši saglabāt vēsu galvu un racionālu prātu, ja cilvēks ir pārliecināts, ka zvana no bankas un viņa nauda ir briesmās, jo viņa kontā it kā ir pamanītas aizdomīgas darbības un šobrīd no tā tiek pārskaitīta nauda Anniņai uz Brazīliju.
Banka neprasa nosaukt piekļuves datus
Protams, cilvēks var ļoti satraukties, dzirdot krāpnieku teikto, ka viņam tūlīt nozags visu naudu, ja steigšus neatklās visus piekļuves datus. Taču vajadzētu atminēties, ka bankas jau gadu desmitiem nenogurstoši atgādina: ja tās zvanīs, tās nekad neprasīs piekļuves datus.
Iespējams, banka var piezvanīt un pajautāt, vai cilvēks veica kādu aizdomīgu maksājumu, taču jāsaprot, ka banka pati var to nobloķēt un apstādināt; tam nevajag klienta iesaisti. Banka nekad nejautās klientam nekādus PIN kodus, karšu datus, bankas pārstāvis atgādināja.
Vai ar jums runā latviski?
Pelcis norādīja, ka jāpievērš uzmanība arī zvanītāju valodai. Parasti bankas saviem klientiem zvana latviešu valodā, ja vien cilvēkam nav izteikti ārzemniecisks vārds, uzvārds un viņš nav norādījis, ka sazinās kādā citā valodā.
Savukārt krāpnieki bieži vien jau sarunas sākumā runā tikai krievu valodā.
Tik liels kauns, ka neziņo par krāpniecību
Ja cilvēkam ir aizdomas par krāpniecības mēģinājumiem vai jau notikušu noziegumu, vajadzētu sazināties ar savu banku un policiju. Pat, ja ir kauns par savu lētticību un muļķību, nevajadzētu vilcināties ar palīdzības meklēšanu.
Speciālisti lēš, ka saistībā ar krāpniecības noziegumiem daļa ir latento nodarījumu, par kuriem cietušie dažādu iemeslu dēļ neziņo. Viens no iemesliem varētu būt cilvēku kauns par savu rīcību.
Iespējams, naudu vēl var atgūt
“Aicinām: ja klients fiksē, ka ir kļuvis par krāpšanas upuri, tad vajadzētu ziņot bankai. Varbūt vēl ir iespējas šo naudu atgūt. Lielākoties šīs iespējas ir pietiekami niecīgas, jo zibmaksājumi šobrīd ceļo pa Eiropu gaismas ātrumā un tiem izsekot ātri līdzi ir grūti, bet tajā pašā laikā tas nav neiespējami.
Ja krāpšana ir notikusi tikko, tad, iespējams, maksājumu vēl var apturēt, atcelt, līdz ar to, protams, vajadzētu par to ziņot bankai un policijai. Krāpšana ir noziegums, un gribētos, lai tam ir sekas. Vajadzētu tā būt.”
Uzdodiet jautājumus zvanītājam
Galvenais, nonākot aizdomīgās situācijās, ir kritiskā domāšana un veselīga jautājumu uzdošana. “Runājot par investīcijām, jāatceras, ka tās nav slikta lieta. Bet uzdodiet jautājumus zvanītājam, piemēram, kāpēc zvanāt man, kāpēc piedāvājums ir tik lēts, vai un kur jūs esat reģistrēti, kur es varu iegūt informāciju.
Manuprāt, tās būtu pašsaprotamas lietas, ko kritiski domājošam cilvēkam vajadzētu jautāt, lai spētu novērtēt, ko pēc tam saņems atpakaļ, nevis vienkārši akli uzticēties. Tas attiecas ne tikai uz investīciju un telefonkrāpšanām.”
Cer nopirkt jauno “iPhone” par 300 eiro
Tas attiecas arī uz iepirkšanos internetā. Redzams, ka daļa no krāpniecībām ir saistīta ar dažādu preču iegādi internetā.
“Varbūt cilvēki pietiekami nekritiski un neapdomīgi izturas pret šo lietu. Elementārs piemērs: es meklētu sev jaunu telefonu, piemēram, “iPhone 13” interneta veikalos. Ja veikalā A tas maksā 300 eiro, bet veikalā B tas maksā 500 eiro, tad, pirms pirkt lētāko, vajadzētu kritiski padomāt un paanalizēt informāciju, kāpēc nezināmajā veikalā telefons ir tik lēts. Kā tad šis veikals pēkšņi var sniegt tādu informāciju?
Varbūt vajag pameklēt atsauksmes, kas tas ir par veikalu. Varbūt tas ir tikko izveidots? Varbūt par to jau ir sliktas atsauksmes saistībā ar krāpšanām?
Naudu samaksāja, bet preci nesaņēma
Bet diemžēl arī šādas situācijas mēs regulāri dienu no dienas redzam,” Pelcis teica un atzina, ka šādos gadījumos bieži vien ir tā, ka cilvēks samaksā naudu par telefonu, bet to nesaņem. “Bieži vien ir tā, ka cilvēks atpakaļ nesaņem neko.”
Salīdzinoši nesen tika fiksēta apjomīga krāpšanās, kad daudz cilvēku iepirkās kādā it kā Latvijas interneta veikalā, bet neviens nesaņēma nekādas preces. “Stāsts bija klasiskais: prece ir lētāka, veikals ir tikko izveidots, par to nav nekādas informācijas, trūkst datu par piegādēm un mājas lapa ir diezgan briesmīga,” speciālists aprakstīja situāciju, kurā ļaundari apkrāpa daudz pircēju. Viņš aicināja cilvēkus būt kritiskiem informācijas izvērtēšanā.
Krāpnieki pilnveido savas shēmas
Rezumējumā Pelcis norādīja, ka digitālie paradumi attīstās un arī krāpnieki pilnveido savas shēmas, kā iegūt mūsu finanšu līdzekļus, tāpēc “Mastercard” kopā ar Finanšu nozares asociāciju organizē informatīvo kampaņu #viedpircējs.
Tās mērķis ir uzsvērt, cik svarīgi ir iepirkties tiešsaistē gudri un droši, atpazīt uzticamus tiešsaistes veikalus un izvēlēties drošus maksājumu veidus, pasargājot sevi no iespējamiem krāpšanas riskiem. “Un šeit ir runa ne tikai par digitālo vidi, bet arī telefonkrāpniecību un dažādiem viltus brokeriem un ieguldījumiem.”
