Baznīcā slēgtām laulībām var nebūt juridiska spēka. Kuri mācītāji drīkst laulāt arī valsts priekšā?

Jautājums par to, cik ne tikai garīgi, bet arī juridiski ir stipras garīdznieku noslēgtās laulības aktualizējās pēc nesen notikušā televīzijas šova „Precos ar svešinieku”, kurā nepazīstamus cilvēkus laulāja mācītājs Valters Korālis. Viņa veiktām laulībām gan nav nekādu juridisku seku, jo Korālis ir, kā pats sevi dēvē, ir brīvmācītājs, kas nav nevienas Latvijas konfesijas, kuras var veikt arī civilstāvokļa aktu reģistrācijas funkcijas, garīdznieks. Līdz ar to viņa vadītā laulību ceremonija ir tikai garīgs akts, bez juridiskām sekām.

Tomēr ir jaunlaulātie un daudzi viņu radi un draugi, kuri uzskata, ka baznīcā noslēgtās laulības automātiski tiek reģistrētas arī civilstāvokļa aktu reģistrā un dievnamā gredzenus mijušajiem vairs uz Dzimtsarakstu nodaļu nav jāiet.

Lielais kāzu nesmukums: pēc laulībām paslepus sareģistrējas kaimiņpilsētā

Tomēr tā ne vienmēr ir. Jaunais pāris var arī nokļūt pie sasistas siles un iekulties pamatīgā nesmukumā. Lūk, ko Kasjauns.lv pastāstīja kāda nesen sievas godā iekļuvusi jauniete:

„Es ar savu puisi aizgāju pie mūsu pilsētas mācītāja un lūdzām viņu mūs salaulāt. To viņš arī izdarīja. Kāzu ceremonija bija cēla, kopā ar radiem un draugiem nosvinējām varenas kāzas. Domājām – nu dzīve ir sakārtota un varam sākt normāla laulātā pāra dzīvi!

Tomēr pēc trīs mēnešiem, kad bija jākārto dokumenti pašvaldībā, noskaidrojās šokējoša vēsts, ka mūsu laulība nekur oficiāli nav reģistrēta. Izrādās, ka mūsu mācītājs nebija tiesīgs slēgt laulību arī valsts priekšā, tikai – Dieva priekšā. Bet viņš to mums nepaskaidroja. Mēs jau arī laikam mazliet vainīgi - savā eiforijā mēs viņu neiztaujājām par visām juridiskām niansēm, jo domājām, ka viss notiek ne tikai Dieva, bet arī valsts priekšā.

Tā kā grandiozas kāzas radu un draugu pulkā jau bija nosvinētas, visi domāja, ka esam oficiāli sareģistrēti, bija tā kā stulbi kāzas rīkot par jaunu. Tā nu mēs klusām un paslepus no visiem laulību noslēdzas kaimiņu pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, lai vietējie neuzzinātu, kādā nesmukumā mēs esam iedzīvojušies. Tagad nu grūti pateikt, kad ir mūsu īstais kāzu datums – tad kad bijām baznīcā, vai tad, kad paslepus sareģistrējamies kaimiņpilsētā.”

Civillikums nosaka, ka laulības reģistrē Dzimtsarakstu nodaļa, klātesot jaunlaulātajiem un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Tomēr laulības var noslēgt arī garīdznieki, ja viņiem attiecīgā konfesija ir devusi tādas tiesības. Šajā gadījumā jaunlaulātajiem nav jādodas uz Dzimtsarakstu nodaļu, jo visas juridiskās formalitātes nokārto pats mācītājs.

Ne tikai Dieva, bet arī valsts priekšā Latvijā laulības var noslēgt vairāki simti garīdznieku, kuri pieder Latvijas evaņģēliski luteriskai, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, Septītās dienas adventistu baznīcai, kā arī Mozus ticīgo (judaistu) konfesijai. Līdz ar to vairākas Latvijā darbojošās baznīcas un to garīdznieki nevar noslēgt laulības, to vidū, piemēram, var minēt anglikāņus, Ārpuslatvijas luterāņu baznīcu un draudzi „Jaunā paaudze”.

Par to, kuriem garīdzniekiem ir dotas tiesības arī juridiski noslēgt laulības var pārliecināties Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Jāņem vērā, ka ne visiem garīdzniekiem ir tiesības laulāt visā Latvijā. Daudzi to var veikt tikai savās draudzēs. Tomēr katoļu un luterāņu mācītājiem laulāt pārsvarā ir atļauts jebkurā Latvijas draudzē. Savukārt 53 pareizticīgo garīdznieki, kuri drīkst laulāt, to drīkst darīt tikai savā draudzē. Piemēram, Latvijas pareizticīgo baznīcas vadītājs – metropolīts Aleksandrs drīkst laulāt tikai Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē. Arī vecticībnieku garīdznieki var laulāt tikai savās draudzēs.

Latvijas Metodistu baznīcas biroja vadītājs Rihards Germans Kasjauns.lv skaidro: „Atļauja laulāt ir visiem metodistu mācītājiem, kuri ir nozīmēti kalpošanā (nozīmējums tiek piešķirts uz viena gada termiņu, sākot no aptuveni septembra, pēc gadskārtējās baznīcas konferences, kas parasti notiek augusta beigās). Atšķirība ir tikai tajā, ka ordinētie mācītāji drīkst laulāt visās draudzēs, bet vietējās draudzes gani jeb lokālmācītāji drīkst laulāt tikai savā draudzē.”