Labklājības ministrs Eglītis par pensiju indeksāciju, inflāciju, jaundzimušā pūriņu un bērnu atdošanu Amerikai
Laikā, kad inflācija kāpj debesīs, pensionāri skaita katru centu, jaunie vecāki ir norūpējušies par savu atvašu audzināšanu, mūsu valdību satricina “koalīcijas nemieri”. Ne tikai Latvijā, arī visā pasaulē spriež, ko darīt ar Krievijas arestētajiem īpašumiem un kā palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Šie jautājumi ir arī Latvijas labklājības ministra Gata Eglīša dienaskārtībā.
Viņš tikko atgriezies no komandējuma Amerikā, kur spriedis gan par globālajiem drošības jautājumiem, gan par no Latvijas uz ASV adoptētu bērnu likteni. Arī pašu mājās netrūkst problēmu: kā atbalstīt ne tikai ukraiņu bēgļus, bet arī palīdzēt jaunajām ģimenēm un cilvēkiem ar dažāda rakstura problēmām; par cik procentiem indeksēt pensijas; pēc kādiem kritērijiem noteikt trūcīgā statusu. Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem vaicājām labklājības ministram Gatim Eglītim (Jaunā konservatīvā partija).
Latvijas bērnus vairs neadoptēs uz Ameriku
Kādas bija Amerikā galvenās apskatāmās tēmas? Ziņoja, ka jums prioritāri bija apspriest problēmu, kas saistās ar Latvijas bāreņu adopciju uz ASV. Jau gadu gadiem Latvijā par šo problēmu runā – nevajag latviešu bērnus nodot adopcijai uz Ameriku…
Saeima pagājušā gada nogalē pieņēma lēmumu, kas “de facto” no šā gada 1. jūlija aizliedz adopciju uz Ameriku. Līdz šim katru gadu apmēram 90% no Latvijas bērniem, kas tika adoptēti uz ārzemēm, nonāca ASV. Tie bija ap 90 bērnu katru gadu. Deputātu viedoklis bija, ka šādu praksi nevajadzētu turpināt, kamēr Amerika nav izpildījusi noteiktus kritērijus attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību, kas nostiprinātas starptautiskajās konvencijās, lai Latvijas valsts iestādes varētu rūpīgi sekot līdzi šo bērnu liktenim pēc tam, kad viņi nonākuši Amerikā. Kamēr Amerika to nav izdarījusi, spēkā ir Saeimas lēmums, ka no 1. jūlija mēs savus bērnus vairs nedosim adopcijā uz Ameriku.
Kādas bija amerikāņu galvenās problēmas?
Problēma tāda, ka tur nav iespējams mūsu iestādēm pārliecināties par tālāko šo adoptēto bērnu gaitu, kā viņiem klājas ģimenē, vai nenotiek pāradopcijas procesi. Tā ir tā galvenā problēma.
Krievijas pensionāri un Jūrmalas sanatorijas
Jums Amerikā bija arī sarunas par izaicinājumiem, kas saistās ar Ukrainu.
ASV bijām kopā ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, un viens no mūsu vizītes mērķiem bija Latvijas drošība. Vairākkārt uzsvērām, ka mums Latvijā lielā skaitā nepieciešami Amerikas karavīri uz pastāvīgu, ilgu palikšanu.
Attiecībā uz Ukrainu vēl viens jautājums bija šie sankcionētie, arestētie īpašumi – kāda ir starptautiskā pieeja, ko valsts domā darīt ar visiem tiem īpašumiem un aktīviem, kas ir arestēti, lai pierādītu to īpašnieku attiecīgo vainu vai iesaisti Kremļa politikā, un tad attiecīgi tos īpašumus konfiscētu un atdotu, piemēram, Ukrainas rekonstrukcijas vajadzībām.
Jūrmalā tagad ir apturēta Baltkrievijas sanatorijas “Belorussija” un Krievijas sanatorijas “Jantarnij bereg” darbība. Vai šīm sanatorijām ir kaut kāda saistība arī ar mūsu Labklājības ministriju?
Mums ar tām nav nekāda sakara. Te drīzāk ir jāvienojas valdībai, kā apsaimniekot un ko darīt ar šiem īpašumiem, kas tagad ir “iesaldēti” jeb “arestēti”.
Jautājums ir arī par Krievijas pensionāriem, kuri saņem pensijas no Krievijas. Viņiem it kā būšot problēmas tās saņemt, un tad nu viņi papildinās Latvijas trūkumcietēju pulku.
Viņi pensijas no Krievijas saņem reizi trijos mēnešos. Labā ziņa ir tā, ka maija vidū viņi ir saņēmuši šogad jau otro maksājumu.
Ukrainas bēgļu tālākais liktenis
Kad Latvijā iebrauca pirmie Ukrainas bēgļi, viņiem piešķīra bezmaksas palīdzību un izmitināšanu uz 90 dienām. Diemžēl karš ir ieildzis un šis trīs mēnešu posms pirmajiem pie mums iebraukušajiem bēgļiem beidzas. Kā būs tālāk?
Vispirms man ir prieks, ka deputāti Saeimā atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu, ka piešķirts atbalsts Latvijas mājsaimniecībām, kuras uzņem Ukrainas bēgļus. Tas tagad pagarinās uz trim mēnešiem. Tiem, kuri uzņem Ukrainas bēgļus, sākot no 1. maija pienākas trīs mēnešu pabalsts. Bet tas neatrisina visu problēmu, jo liela daļa bēgļu dzīvo tūristu mītnēs. Domāju, ka tuvākajās dienās atradīsim arī risinājumu tiem, kuriem beidzas šis 90 dienu termiņš. Man liekas, ka tur vienkārši varētu automātiski pagarināt iespēju palikt viesu namos vēl uz kādu laiku.
Būtībā jāsaprot, ka ukraiņi karo arī par mums pret Krievijas agresiju. Cilvēki bēg no kara, un mūsu morāls, ētisks pienākums ir viņiem palīdzēt.
Pensiju pieaugums būs līdz šim vēsturē lielākais
Šoreiz pensiju indeksācija būs nevis, kā ierasts, oktobrī, bet jau septembrī. Cik tā būs liela?
Visticamāk, indeksācijas koeficients būs vēl nebijis augsts, jo inflācija diemžēl ir ļoti liela. Domāju – virs desmit procentiem. Pensijām būs būtisks pieaugums, bet tāpēc, ka arī dzīves dārdzības pieaugums bijis būtisks. Šonedēļ šie Pensiju likuma grozījumi nonāks valdībā, un pēc tam jau tas būs Saeimas jautājums. Lēmums būs līdz Jāņiem.
Tagad ir visi satricinājumi saistībā gan ar apkuri, gan pārtikas cenām. Tāpēc jautājums – kā turpmāk tiks noteikts maznodrošinātas un trūcīgas personas statuss?
No 1. janvāra mainīsies ienākumu slieksnis, lai piešķirtu maznodrošinātā un trūcīgā statusu. Turpmāk katru gadu no 1. janvāra tas automātiski tiks aktualizēts, šis slieksnis tiks piesaistīts vidējiem ienākumiem ekonomikā.
Populisms vai realitāte: darbs un inflācija
Eiropas Komisijā nesen nāca klajā ar ziņojumu, ka Latvijā šogad prognozētais inflācijas apmērs būs deviņi procenti. Bet, izvērtējot izdevumus cilvēkam, kas tērē tikai ikdienas primārajām vajadzībām, jo vairāk nevar atļauties, jāsecina, ka inflācija ir lielāka. Maize kļuvusi divas reizes dārgāka, apkure – arī... Cik pamatoti ir šie inflācijas mērījumi?
Nu tāds ir standarts. Visās Eiropas valstīs būtībā inflācijas līmeni mēra līdzīgi, nav tā, ka katrs no mums var to izdomāt. Protams, dažādās preču grupās pieaugums būs atšķirīgs. Mēs zinām, ka dažiem pārtikas produktiem bijis 50% pieaugums, bet citiem – varbūt tikai pieci procenti. Tāpēc vidēja inflācija rāda vidējo inflāciju valstī.
Labklājības ministrijas pārziņā ir arī darbs un nodarbinātība. Esat teicis, ka Latvijā darbu atrast nav grūti. Tā tiešām ir, darba piedāvājumi, ja tā varētu teikt, ir “tonnām”. Bet šajā ziņā izvairāmies runāt par to, kāda samaksa ir par šo darbu. Ja saņemu 500 eiro, bet par dzīvokli man jāmaksā 400 eiro, tad tas ir mazs mierinājums un darba sparu mazina. Apgalvojumu, ka darbs ir, šajā ziņā varētu uzskatīt arī par populismu.
Tāpēc arī Labklājības ministrija uzskata, ka samērā strauji ir jāceļ minimālā alga. Ja mums viss izdosies, tad nākamgad tā būs vismaz 600 eiro apmērā. Bet kopumā domāju, ka katrs cilvēks pats ir atbildīgs par savu likteni un iespējām. Mans uzskats: ja cilvēks ir gatavs smagi strādāt un pilnveidoties, tad arī būs iespēja nopelnīt cienīgu algu. Vienmēr, protams, būs izņēmumi. Īpaši valsts sektorā, kur ir fiksētas algas, kur bieži vien cilvēki strādā par neadekvāti zemu atalgojumu. Bet privātajā sektorā tomēr novērtē cilvēka prasmes, zināšanas, un mana pārliecība ir tāda – ja cilvēks dod pienesumu un ir gatavs smagi strādāt, tad arī viņa darbs tiks novērtēts ar daudz augstāku atalgojumu nekā minimālais.
Lielā paka jaundzimušajiem un “grūto” pusaudžu audzināšana
Ko vēl gribat uzsvērt par Labklājības ministrijas aktualitātēm, kas ir svarīgi?
Ir daudz virzienu, kuros strādājam. Viens ļoti būtisks ir saistībā ar cilvēkiem, kuriem ir funkcionāla un garīga rakstura traucējumi, cilvēkiem ar invaliditāti. Mans mērķis ir panākt, ka lielākā daļa no viņiem atgriežas vai ieiet darba tirgū. Drīzumā Nodarbinātības valsts aģentūras paspārnē tiks izveidots atsevišķs centrs, kas būs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ar invaliditāti, kur viņi varēs satikties.
Tad mums ģimeņu jautājumos ir vairāki virzieni. Viens ir bērnu no gada līdz pusotram gadam pieskatīšana. No valsts puses būtu jāsniedz valsts līdzfinansēts auklīšu pakalpojums, jo, kā zinām, bērnudārzu, pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojums ir tikai no pusotra gada vecuma, un, ja vecāki, kuri grib atgriezties darbā pēc tam, kad bērns sasniedzis gada vecumu, tad viņiem ir jautājums, ko darīt pusgada laikā ar mazo? Šajā sakarā gribam veidot šādu jaunu pakalpojumu.
No nākamā gada būs jaundzimušā pūriņš. Jaunajam bērniņam no valsts puses būs bezmaksas “lielā paka”, kurā būs dažādas pirmās nepieciešamības mantas.
Vēl viens ļoti svarīgs virziens ir, ko darīt ar bez vecāku apgādības palikušajiem pusaudžiem, kuriem varbūt ir uzvedības vai atkarības problēmas. Šajā sakarā ministrija gribētu veidot specializētās audžuģimenes, kurām valsts labi samaksātu, lai viņas ģimenē ņemtu šos pusaudžus no bērnu namiem, un ne tikai. Tā šos pusaudžus vismaz piecus-septiņus gadus ģimeniskā vidē audzinās un ievadīs lielajā dzīvē.
