Lai bēglim sava griķu paciņa nebūtu jāglabā zem gultas. Kas jāņem vērā, uzņemot savās mājās ukraiņus?

Kas ir svarīgākais, kas Latvijas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā, uzņemot savās mājās Ukrainas bēgļus? “Manuprāt, vissvarīgākā lieta ir saprast savu gatavību, pirms izteikt piedāvājumu.

Tā nebūs nedēļa vai divas

Katrā ziņā ir jādomā par to, ka mēs cilvēku neuzņemam uz nedēļu. Mēs cilvēku uzņemam uz mazliet ilgāku laiku. Uz laiku, kas viņam atļauj nostabilizēties, sakārtot visu, kas saistīts ar birokrātiju, respektīvi, uzturēšanās atļaujas, dažādus palīdzības veidus, kas pieejami attiecīgajā pašvaldībā u.tml. Tas noteikti nav ne nedēļas, ne divu nedēļu jautājums.

Ņemot vērā, ka šie cilvēki nāk no kara šausmām plosītas valsts, negaidītas pārmaiņas vai tas, ka dzīvokļa īpašnieks varētu pārdomāt, var ļoti atspēlēties uz viņu psiholoģisko stāvokli.”

Nebūtu vēlams pārdomāt pusceļā

Tāpēc ir ieteikums rūpīgi pārdomāt, vai es esmu gatavs uzņemt cilvēku, kuru nepazīstu, savās mājās uz ilgāku laiku. “Pārdomāšana pusceļā ir kaut kas nevēlams katrā ziņā.”

Ja mēs domājam par bēgļu uzņemšanu savās mājās, bet tad apzināmies, ka realitātē tam ir šķēršļi, labāk to saprast pirms uzņemšanas, nevis tad, kad bēgļi jau ir apmetušies mūsu mājās, iekārtojušies un pieraduši pie vides. Tad nebūtu labi, ja viņus atkal “izmestu no laivas”.

“Nestabilitāte šo cilvēku dzīvēs jau ir ikdiena, un pajumte ir viena no tām lietām, kas var ļaut cilvēkiem sajust kaut kādu stabilu pamatu zem kājām, ko mums vispār kā cilvēkiem kopumā vajag ikdienā, lai justos droši un spētu parūpēties par sevi un apkārtējiem.”

Atrast sev piemērotāko palīdzības veidu

Cilvēkiem nevajadzētu ļoti pārdzīvot, ja viņi saprot, ka tomēr nevar bēgļus uzņemt savās mājās. Tad var meklēt citas palīdzības iespējas, kas mums ir piemērotas un saskaņā ar mūsu dzīvi, nevis uzņemt bēgļus mājās un mocīties.

“Noteikti nevajag mocīties. Visiem nav jādara viens un tas pats. Ir vairākas iespējas, kā ieguldīties. Ir brīvprātīgo darbs, ir iespējams ziedot gan Ukrainas atbalstam, gan ukraiņu Latvijā atbalstam.”

Vai varu uzņemt cilvēku ar sunīti?

Domājot, vai varam uzņemt bēgļus savās mājās, noteikti jāapsver, cik cilvēki tie varētu būt, vai tie varētu būt arī bērni (piemēram, zem 2 gadu vecuma, kas varētu radīt lielāku troksni), kādas ir mūsu mājas, vai tās vispār ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai senioriem? Piemēram, ne kurš katrs seniors var uzkāpt līdz dzīvoklim sestajā stāvā, ja mājā nav lifta.

Tāpat jāpadomā, vai esam gatavi uzņemt bēgļus, kuri ieradušies Latvijā ar mājdzīvniekiem. Biedrība sastopas ar bēgļiem, kuri atbraukuši ar saviem mīļdzīvniekiem un noteikti nav gatavi no viņiem atvadīties, jo tie ir viņu ģimenes locekļi un savā ziņā nodrošina stabilitāti dzīvē.

Jau šodien vai rīt

Strupiša arī akcentēja, ka, piesakot savu mājvietu bēgļu uzņemšanai, var gadīties, ka ukraiņus var nākties uzņemt jau rītdien. “Var gadīties, ka tas notiek arī šodien. Dzīvi nevar paredzēt, un arī šo cilvēku ierašanos Latvijā un viņu vajadzības nevar paredzēt. Līdz ar to bieži vien ir situācijas, kad mēs iepriekš nezinām, kam, kādam cilvēkam, ar cik bērniem un ar cik suņiem, kādā vecumā, kādā spēju līmenī vajadzēs dzīvesvietu.

Tas attiecīgi nozīmē, ka ļoti grūti paredzēt to, ka cilvēks var vienkārši ierasties šodien Latvijā, Rīgā, sazināties ar atbildīgajām iestādēm. Tās, saprotot, ka nepieciešama brīvprātīgo palīdzība šajā jautājumā, sāk zvanīt brīvprātīgajiem. Lielākoties stāsts ir tieši par šodienu, nevis pēc divām vai trīs dienām u.tml.

Skaidrs, ka cilvēkiem ir pašiem savas dzīves, tomēr es ieteiktu atminēties, ka šis ir viens neparedzamais moments, ka ir ļoti grūti iedot handikapu šādā situācijā.” Tiesa, reizēm tas ir iespējams.

Divus - jā, bet ne vairāk

Domājot par bēgļu uzņemšanu, vajadzētu apsvērt, cik daudz cilvēku mēs varam savā mājvietā uzņemt un vai būtu iespējams, ka pēc laika mūsu uzņemtajiem viesiem pievienojas vairāki radi vai draugi.

“Ir jārēķinās arī ar savām vajadzībām, robežām, tāpēc pārdomu periods, pirms piedāvāt savu mājokli, ir ļoti būtisks. Tas pēc tam kalpo kā jūsu nospraustās robežas. Ja esat pārdomājuši visu situāciju, skaidrs, ka elastīgums var eksistēt, un tas ir katra paša lēmums. Bet ir absolūti normāli stāstīt cilvēkiem, ka šis ir tas, par ko mēs esam vienojušies, un es šajā brīdī šo vienošanos nevaru mainīt.”

Skaidri izstāstīt par noteikumiem

Uzņemošajām ģimenēm būtu labi pacensties radīt sajūtu, ka bēgļi, pirmo reizi ierodoties viņu mājās, ir gaidīti. Sākumā vajadzētu ierādīt visas vietas un lietas, kas viesiem būs būtiskas, piemēram, kur atrodas viņu telpa, labierīcības un virtuve.

“Kad iepazīstinām ar šīm vietām, var izskaidrot noteikumus, kurus mēs ģimenē esam pieņēmuši kā pašsaprotamus, bet svešam cilvēkam tā var nelikties. Piemēram, ja kāds no rīta ļoti agri ceļas un viņam noteikti ir vajadzīga dušas telpa, tad citi ģimenes locekļi zina, ka tajā laikā dušas telpu izmantot nedrīkst un ar to ir jārēķinās.”

Ir normāli, ka mājokļa saimnieki skaidri runā par noteikumiem, bet, protams, to vajadzētu darīt atbilstošā tonī un negatavojoties tam, ka kāds kaut ko pārkāps. “Bet katrā ziņā noteikti izskaidrojam, kas ir tas, ko mēs sagaidām, kas ir mūsu ikdienas rutīna, kurā mēs visi dzīvojam. Ar to noteikti ir jāiepazīstina maksimāli ātri, protams.”

Pēc iepazīšanās un nelielas atpūtas, bet laicīgi

Vienlaikus nevajadzētu klupt virsū viesim, tiklīdz viņš sper kāju pāri mūsu mājokļa slieksnim. Labāk par noteikumiem aprunāties tad, kad viņš ir nolicis mantas, atvilcis elpu, padzēris tēju un esat nedaudz iepazinušies.

“Tad pastāstīt par rutīnām ir ļoti vajadzīgs, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi, kur gan jūs pats jutīsieties slikti, gan cilvēks, ko esat uzņēmis.” Nevajadzētu sagaidīt brīdi, kad viesis no rīta ieiet dušā un mazgājas trīs stundas. Labāk jau iepriekš norunāt, ka rīta dušai vajadzētu būt ātrai, lai visi mājokļa iemītnieki paspēj laicīgi nomazgāties.

Biedrības valdes locekle norādīja, ka ar viesiem vajadzētu pārrunāt arī dažādus drošības jautājumus. Ir jāsaprot, ka bēgļi noteikti ies ārpus mājas, jo viņiem vajadzēs kārtot dažādus dokumentus un saņemt pakalpojumus un palīdzību.

Vai un kur var satikties ar draugiem

“Ir būtiski izstāstīt cilvēkam, kā viņš var tikt ārā no mājas un vai jums ir kaut kādi ierobežojumi.” Piemēram, ko būtu ieteicams viesim darīt, ja viņam Latvijā jau ir draugi un viņi grib kopā pavadīt laiku. Jāizrunājas, kā rīkoties, ja nāk mājās vēlāk vakarā, kad mājas saimnieki jau guļ.

Mums vajadzētu piefiksēt svarīgākos savas ikdienas rutīnas punktus un pārrunāt tos ar viesiem. Piemēram, arī to, ka mums ir mazi bērni un mēs iebilstam, ka pie mums mājoklī notiek lielas draugu tikšanās. Varam lūgt ukraiņus to respektēt.

“Ir jāsaprot savas robežas. Piemēram, ja jums ir mazs dzīvoklītis, jūs, visticamāk, vispār negribēsiet, lai tur ir vēl kāds bez tiem cilvēkiem, ko jūs esat uzņēmis savā ģimenē. Tad var aicināt pastāstīt, kādas ir tuvējās kafejnīcas un parki, kur viņi var satikties ar citiem cilvēkiem. Pie reizes šādā veidā var iepazīstināt ar apkārtni.

Neko nedrīkst vai visu drīkst

Tādā veidā jūs nodrošināt, ka gan jūsu labsajūta tiek respektēta, gan arī cilvēks nejutīsies neziņā par to, ko viņš var vai nevar. Ne vienmēr ir viegli pajautāt. Varbūt cilvēks pieņem, ka vispār neko nedrīkst vai gluži otrādi: visu drīkst.” Tāpēc ir ļoti labi, ja sākumā šos būtiskos jautājumus pārrunā.

Vajadzētu runāt arī par drošības jautājumiem, piemēram, ka mājokļa atslēgas neliekam zem tepiķīša un nepakarinām uz āķīša, kā arī nerakstām signalizācijas kodu uz lapiņas, jo to var pazaudēt.

Jāatceras, ka tās lietas, kas katram savās mājās liekas pašsaprotamas, ne vienmēr būs pašsaprotamas cilvēkam, kas pie jums viesojas. Līdz ar to, uzņemot Ukrainas kara bēgļus, būtu svarīgi jau sākumā pārrunāt svarīgākos jautājumus, lai nerodas nekādi aizvainojumi un pārpratumi. Tādā veidā mēs turpmāko kopdzīvi padarām patīkamu gan sev, gan bēgļiem.

“Mēs visi esam cilvēki, mēs nevaram aizmirst pilnībā par savu labsajūtu. Manuprāt, vienošanās par to, lai nepārkāptu viens otra robežas, ir ļoti būtiska, lai viss visiem būtu kārtībā,” Strupiša teica.

Lai nebūtu griķi jāglabā zem gultas

Viņa piebilda, ka būtu lietderīgi pārrunāt arī virtuves izmantošanu: vai esat ar mieru dalīties savos pārtikas produktos vai labāk gribētu, lai cilvēks iepērk atsevišķus produktus. Noteikti vajadzētu ierādīt kādu plauktiņu savos skapīšos un ledusskapī, kur viesis varētu glabāt savu pārtiku, lai viņam nebūtu jātur, piemēram, griķu paciņa zem savas gultas.

Būtu labi iepazīstināt ar mazās sadzīves tehnikas atrašanās vietām un lietošanu. Arī tad, ja ir specifiska gāzes plīts, kurai ir interesants ieslēgšanas veids, to vajadzētu parādīt viesim.

Ir pieņemami, ja mēs sarunājam, ka katrs gatavojam un ēdam atsevišķi. Pilnu darba dienu strādājošam dzīvokļa saimniekam nav noteikti jāskrien mājās pusdienas laikā un jāgatavo viesiem maltītes. Nav tā, ka šādas rīcības trūkumu uzreiz uzskatītu par viesmīlības trūkumu.

Varbūt iepatīkas gatavot kopā

“Būtu labi vienoties par ēšanas grafikiem un saprast, ar ko visi jūtas komfortabli, piemēram, vai vakariņojam kopā. Ir ģimenes, kur katrs ēd savā stūrītī un vispār nekādas kopīgas ēšanas nenotiek, un katrs arī gatavo sev, ko viņš grib. Tas arī ir normāli. Vienkārši vajag to noteikti sarunāt un ļaut cilvēkam pielāgoties.” Svarīgi, lai ērti būtu gan viesiem, gan mājas saimniekiem.

Vienlaikus varbūt nevajag sevi un viesus uzreiz ierobežot ar striktām robežām par atsevišķu ēšanu, jo iespējams, ka domas un vēlmes laika gaitā mainās. Lai gan iepriekš jūsu ģimenē katrs mēdza ēst savā laikā un vietā, var gadīties, ka ar kādu ukraiņu saimnieci jums rodas vēlēšanās gatavot maltītes kopā.

“Nevajag sevi ierobežot. Ja jūs jūtaties ar to komfortabli, tad noteikti atstājiet vietu kaut kādām izmaiņām rutīnā, ko varat pēc tam kopīgi nolemt!” biedrības pārstāve aicināja. 

Šeit var iepazīties ar informatīvu materiālu par to, kā labāk uzņem savās mājās Ukrainas kara bēgļus.