Anniņa no Brazīlijas it kā saņem naudu no Latvijas iedzīvotāju kontiem

“Neraugoties uz to, ka cipari joprojām ir lieli, aina [ar krāpšanām] šobrīd ir labāka, nekā tā bija pagājušajā gadā. Pērn kopējie zaudējumi bija aptuveni 11 miljoni eiro,” viņš teica.

“Šobrīd situācija ir nedaudz labāka. Uzreiz jāsaka, ka ļoti dažādi faktori tam spēlē par labu. Diemžēl viens no tiem ir karš Ukrainā.”

Piedāvā investēt “Apple” akcijās

Pelcis akcentēja, ka krāpniecības var iedalīt trīs lielās grupās: telefonkrāpšanas, investīciju krāpšanas un cita veida krāpšanas. Ceturkšņa laikā vairāk nekā puse naudas (aptuveni 860 tūkstoši eiro) izkrāpta tā saucamajās investīciju krāpšanās.

“Savā būtībā tas ir diezgan brutāls piedāvājums banku klientam, jebkurai personai, lai viņa investētu kaut kāda veida vērtspapīros. Tas notiek aptuveni tā: randomizēti (pēc nejaušības principa) tiek piezvanīts kādai personai, un tad krāpnieki sāk diezgan agresīvu stāstu, jautājot, vai ir dzirdēts par “Apple”, “Microsoft” vai citām zināmām akcijām.”

Krāpnieki min tādus uzņēmumu nosaukumus un aktuālus notikumus, kas tajā brīdī pasaulē ir svarīgi un saistīti ar globāliem procesiem. “Viņi ļoti, ļoti seko līdzi, kas pasaulē vispār notiek.”

Tagad, šodien, ātri un tūlīt

Ja sazvanītais iedzīvotājs atbild apstiprinoši, ka zina par “Apple” vai citām sarunas sākumā minētajām akcijām, krāpnieks pārliecinoši stāsta, ka tūlīt tirgū nokļūs uzņēmuma jaunie produkti: “Jūs saprotat, ka tajā brīdī uzreiz būs akciju cenu kāpums. Jums ir vienreizēja iespēja tagad, šodien, ātri un tūlīt ieguldīt, lai jau parīt saņemtu lielas naudas summas.”

Lai gan tas izklausās banāli un vienkārši, tomēr daļa cilvēku notic šādiem krāpnieku apgalvojumiem. Līdzīga shēma tiek pielietota daudzos gadījumos. Tad ir jautājums tikai par krāpnieku pārliecināšanas spēju un sazvanītā cilvēka spēju izmantot savu kritisko domāšanu, lai novērtētu, vai tā ir patiesība.

No jūsu konta tiek pārskaitīta nauda Anniņai uz Brazīliju

Otra lielā krāpšanu grupa ir tā saucamās telefonkrāpšanas. To shēma ir līdzīga kā investīciju krāpšanās, bet stāsts ir cits: “Tur vairs nav investīciju vai pakalpojumu pārdošanas, kā arī nav alkatības momenta un vēlmes nopelnīt izmantošanas. Telefonkrāpšanā ir bailes.

Tur stāsti ir tādi: “Jums zvana no bankas drošības dienesta, Valsts policijas, centrālās bankas vai citām iestādēm. Jūsu kontā ir pamanītas aizdomīgas darbības. Šobrīd no jūsu konta tiek pārskaitīta nauda Anniņai uz Brazīliju. Vai jūs to veicāt? Neveicāt? Tad jums ātri jānosauc savi piekļuves dati, lai mēs varētu apturēt šo maksājumu.”

Diemžēl notic un nosauc savus piekļuves datus

Protams, cilvēks notic un nosauc savus piekļuves datus. Kamēr viņš šos datus sauc, tikmēr krāpnieks tos vada datorā un veic maksājumu. Viņš to pamato ar paša cilvēka vajadzību aizsargāt savus naudas līdzekļus.”

Investīciju krāpniecības gadījumos noziedznieki darbojas ar cilvēku alkatību un vēlmi ātri un viegli nopelnīt, neko nedarot, bet telefonkrāpniecībās parādās cilvēka bailes, stress, spriedze, ka viņš tūlīt pazaudēs savu naudu.

Liekas, ka tiešām zvana no bankas

Cilvēki mēdz domāt: ja zvana no bankas, tad viņiem jādara viss, ko zvanītājs prasa, lai varētu pasargāt savu naudu. “Tehnoloģijas var būt gan labas, gan sliktas, atkarībā, kā tās izmanto. Sliktā un nepatīkamā ziņa ir tā, ka diemžēl tehniski krāpniekiem ir iespējams viltot telefona numurus un piezvanīt vai atsūtīt īsziņu, izliekoties par banku. 

Tas nozīmē: ja man būtu saglabāts “SEB bankas” telefona numurs, man atsūtītajā īsziņā vai saņemtajā zvanā parādītos, ka tas ir no bankas. Cilvēks domā: kāpēc man neticēt, ja uzrādās, ka zvana no bankas?” Pelcis raksturoja telefona numuru viltošanu.

Izkrāpj pat pusmiljonu eiro

Krāpšanas notiek ar dažādām summām. Gan par dažiem desmitiem eiro, gan simtiem un tūkstošiem eiro. “Tās ir ļoti dažādas summas. Tās ir atkarīgas no tā, kādas finansiālās iespējas ir cilvēkiem. Ir gan simti, gan desmiti tūkstoši eiro. Jāsaka, ka diemžēl ir gadījumi pat par lielākām summām: vismaz tuvu pie pusmiljona eiro.

Arī tur stāsti ir ārkārtīgi bēdīgi, jo bieži vien investīciju krāpnieki ir tendēti ilgtermiņā izkrāpt naudu. Telefonkrāpšana parasti notiek vienā reizē: sazinājās, paņēma, cik varēja, un viss.

Bet ar investīciju krāpšanām bieži vien viņi to dara ilgtermiņā, piemēram, izveido viltotas mājas lapas, kas izskatās kā biržās (tur grafiki kustas, var redzēt savus ieguldījumus), rādot tās cilvēkiem.”

Ņem ātros kredītus, lai turpinātu it kā investēt 

Ļoti slikti, ja ļaudis, domājot, ka viņiem ar ieguldījumiem viss iet ārkārtīgi labi, viņi veiksmīgi iegulda un laimīgi pelna, sāk izmantot dažādus ātros kredītus, lai turpinātu it kā investīcijas. “Tad tās summas izaug vēl lielākas.”

Krāpnieki iegulda daudz laika un darba, lai pierunātu cilvēkus it kā investēt naudu. “Kad cilvēks ir gatavs runāt, tad viņi var veltīt ārkārtīgi daudz laika attiecību veidošanai. Tas ir ienesīgs bizness,” speciālists teica.

It kā neesam lētticīgi, bet realitātē…

Runājot par cilvēku lētticību un uzticēšanos krāpniekiem, Pelcis norādīja uz Finanšu nozares asociācijas veikto aptauju, kuras dati liecina: mēs kā sabiedrība uzskatām, ka esam ļoti zinoši digitālās drošības jautājumos.

“Bet diemžēl jāatzīst, ka brīžos, kad nonākam līdz stresa situācijām vai lēmumu pieņemšanai, zināšanas reizēm mēdz pazust. Dažkārt tas pat nav racionāli izskaidrojams.”

Arī Valsts policija iepriekš secinājusi, ka individuāli cilvēki saprot krāpšanas shēmu būtību un riskus, bet tajā brīdī, kad nonāk līdz reālai situācijai, bailes, ka naudu varētu pazaudēt, vai alkatība, ka naudu varētu nenopelnīt, ņem pārsvaru pār kritisko domāšanu.

Apkrāpj ne tikai seniorus

Apkrāpto cilvēku lokā ir gan jauni, gan veci ļaudis, gan sievietes, gan vīrieši. “Mēs nevaram uzzīmēt vienkāršu apkrāpto cilvēku profilu. Tur ir nosacīti gan visi sabiedrības slāņi, gan izglītības līmeņi. Tur ir pensionāri, uzņēmēji, grāmatveži, juristi, pasniedzēji, visa veida cilvēki.” 

Nevar teikt, ka apkrāpto vidū ir tikai seniori, kas neko nesaprot no finansēm un digitālās pasaules. “Nē, pilnīgi noteikti nē. Seniori pilnīgi noteikti nav dominējošā grupa. Vecuma kategorija 50-70 gadi ir viena no grupām, bet 30-50 gadus veci cilvēki veido izteiktāku grupu. Tajā vecumā ir gan finanšu līdzekļi, gan to izmantošanas pratība.” Vismaz teorētiskā līmenī. 

Karš Ukrainā mazinājis krāpniecību skaitu

Finanšu nozares asociācijas pārstāvis norādīja, ka vairums krāpnieku varētu būt saistīti ar starptautiskiem grupējumiem. “Sektorā esam novērojuši, ka telefonsarunas noteikti bija krievu valodā, tikai ārkārtīgi retos gadījumos – latviski. Tiešām, uz rokas pirkstiem saskaitāmos gadījumos.”

Viņš atzina, ka šogad izkrāpto naudas summu apjoms ir nedaudz mazinājies, salīdzinot ar pagājušo gadu, saistībā ar karu Ukrainā. “Bija ļoti acīmredzams, ka pērn izteikti daudz krāpnieku nāca no Ukrainas.” To varēja pamanīt gan pēc viņu krievu valodas akcenta, gan pašu krāpnieku minētajām dažādām niansēm un detaļām. Arī Ukrainas izmeklētāji atzinuši, ka valstī iepriekš darbojās daudz krāpnieku.