Šlesers un Gobzems pazaudējuši zirgu, uz kura jāt tālāk

Runājot par Šlesera un Gobzema partijām un marta reitingiem, kas parāda, ka to popularitāte ir mazinājusies, viņa norādīja, ka bīstamās situācijās cilvēki vēlas saglabāt tradicionālo kārtību un baidās riskēt.

Reitingi var arī mainīties

Bet, ja situācija Ukrainā atkal nomierināsies, cilvēki par to aizmirsīs un Latvijā (līdzīgi kā Francijā prezidenta vēlēšanu procesā) parādīsies izteiktākas runas par inflāciju, cenu pieaugumu, gāzes (ne)pieejamību un citām lietām, kas mūs skar privāti un rada mums neērtības, tad iespējams, ka populistiskie politiskie spēki, kas martā zaudējuši savu popularitāti, varētu ar šīm tēmām savu popularitāti pakāpeniski vismaz daļā sabiedrības audzēt.

Līdz ar to nevar apgalvot, ka martā pieredzētie partiju reitingi kļūs par tendenci un turpināsies līdz vēlēšanām. Reitingi noteikti var mainīties.

Pazaudējuši zirgu, uz kā jāt tālāk

Politoloģe atgādināja, ka opozicionāri orientēto populistisko partiju mērķis ir nostāties pret pastāvošo varas eliti un darīt, teikt kaut ko pretēju tai. “Bet Ukrainas kara kontekstā neko pretēju teikt jau nebija iespējams, jo tad vienīgā iespēja bija kļūt par Krievijā pastāvošā režīma atbalstītāju. Tas viņus padarītu par marginālu spēku, kas vienkārši tiek izslēgts no jebkādas politiskās dienas kārtības.”

Līdz ar to var teikt, ka viņiem tika “atņemta” iespēja nostāties opozīcijā par svarīgākajiem jautājumiem. “Viņiem vairs nebija zirga, uz kā jāt. Nebija tēmu, kurās viņi varētu nostāties opozicionārā pozīcijā un teikt: “Mēs piedāvājam pilnīgi citādāk, mēs redzam pilnīgi citādāk.””

Cilvēki pat samulsa no Šlesera paziņojuma

Šlesera pozīcija pirms tam bija tāda, ka Krievija mums ir ļoti labs kaimiņš, mums ar to ir jāsadarbojas un nav pareizi censties to ierobežot, iegrožot. “Pat viņš bija spiests Ukrainas notikumu kontekstā nākt ar paziņojumu, ka tomēr viņš arī ir nonācis pie slēdziena, ka šāda sadarbība nebūs iespējama,” Metla-Rozentāle teica.

Līdz ar to Šlesera vadītajai partijai martā var redzēt diezgan būtisku popularitātes kritumu, salīdzinot ar februāri. Kāpēc? “Es domāju, ka zināmā mērā tas ir saistīts ar šo paziņojumu. Iespējams, ka daļa elektorāta, kas nav “Saskaņas” elektorāts, bet kas atbalstīja tēzi par sadarbību ar Krieviju, ka mums ir labas kaimiņattiecības utt., iespējams, pat samulsa no Šlesera kunga paziņojuma.

Tad viņi īsti nesaprot, kāpēc viņiem vispār turēties pie šī jaunā spēka, jo ko tad viņš sola citādāku vai darīs citādāku nekā esošie politiskie spēki?” Tādi jautājumi varētu rasties, skatoties no vēlētāju loģikas viedokļa. Vēlētājiem vairs nav iemesla, kāpēc identificēties ar Šlesera politisko spēku.

Vairs nebija, par ko runāt

“Ukrainas situācija noņēma iespēju būt opozīcijā,” viņa sacīja un piebilda, ka līdz ar karu Covid-19 pandēmijas un vakcinācijas jautājumi tajā brīdī aizgāja ļoti tālā plāksnē. Šlesera komandai vairs nebija īsti, par ko runāt.

Protams, ja būtu ierastā dienas kārtība un nebūtu kara, viņi varētu runāt par to, ka valdības politiķi izvēlas vienu ekonomisko kursu, bet viņi piedāvā citu ekonomisko kursu. “Bet šajā brīdī ir skaidrs, ka visa pasaule ir vienojusies vienā skatījumā uz ļoti daudziem jautājumiem un nav īsti iespēju citādam piedāvājumam.”

Cilvēku uzmanība ir piesaistīta tikai karam

Var teikt: ja Šlesera un Gobzema partijas grib sasniegt labākus reitingus, viņiem ir jāizdomā jaunas tēmas, par ko runāt, jo citādi viņi nevar piesaistīt vēlētāju uzmanību. Taču jāatceras, ka brīdī, kad ir ļoti liela un traģiska aktualitāte, kāda patlaban ir Ukrainas situācija, tad cilvēku domas, prāts un uzmanība ir piesaistīta tai.

Pirmajās kara nedēļās cilvēkiem varēja teikt jebko citu, piemēram, ka gāzes cena pieaugs trīskārt vai kāps degvielas cenas, bet iedzīvotāju prāts bija aizņemts ar šo vienu šokējošo aktualitāti. Tā mūs aizskāra gan emocionāli, gan radīja bažas par Latvijas fizisko apdraudējumu.

Pagaidām nav vērts tērēt resursus

“Tagad nākt ar kaut kādu maziņu tēmiņu, piemēram, parunāsim par kaut ko, kas jūsu dzīvē nav kārtībā, izklausītos nedaudz nenopietni,” politoloģe teica.

Kamēr ģeopolitiskā situācija saglabājas šāda, tas ir ļoti nepateicīgs laiks mazajām, jaunajām un populistiskajām partijām. Saistībā ar to šīs partijas ir nogājušas maliņā, jo ir skaidrs, ka nav vērts tērēt resursus un mēģināt pievērst sev uzmanību, ja cilvēku prāti ir nodarbināti ar kaut ko citu un viņi nav gatavi pārorientēties.