Kas notiek ar īpašumu, ja tam nav mantinieku

Žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Vilis no Saldus novada raksta: “Nesen nomira mans kaimiņš, kurš bija palicis viens kā pirksts. Ilgus pēdējos gadus nekad neesmu manījis, ka pie viņa kāds brauktu ciemos. Tagad māja stāv tukša, bet es labprāt gribētu iegādāties tos pāris hektārus viņa zemes, kas robežojas ar manējo. Kas tad tagad ar to īpašumu notiks, un kur man vērsties, ja man ir tāda interese?”

Kā tas iespējams

Ja cilvēks ir nomiris, neatstājot nevienu mantinieku, un neviens mantojuma saņemšanu nav kārtojis, tas kļūst par bezmantinieka mantu.

Par bezsaimnieka mantu tā var kļūt arī situācijā, kad īpašnieku nav iespējams noskaidrot – tā var notikt laukos, kur joprojām atrodami bijušo kolhozu vai padomju saimniecību īpašumi, kuri likumīgā veidā nav privatizēti un ierakstīti zemesgrāmatā.

Par bezīpašnieka mantu var kļūt arī īpašums, kurš mantiniekiem nav vajadzīgs – tas var būt gan grūtas apsaimniekošanas dēļ, gan arī situācijā, kad tam ir kredītsaistības, kuras mantinieki nevēlas uzņemties.

Ir arī gadījumi, kad mantinieki pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs un ir pārliecināti, ka vairs neatgriezīsies, bet mantojums nav tik vērtīgs, lai uzņemtos liekas klapatas. Mantojums var būt arī kustamais īpašums, piemēram, automašīna. Pēc statistikas, atteikšanās no mantojuma notiek līdz 10% gadījumu.

Klusēšana nozīmē piekrišanu

Pēc Civillikuma normām, notāram (parasti to darīs īpašuma izvietojumam tuvākā amatpersona) ir jāuzsāk mantojuma lieta un mantiniekiem manta jāpieņem viena gada laikā. Notāra pienākums ir izsludināt mantojuma atklāšanos un publicēt sludinājumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, norādot, kāds ir pieteikšanās termiņš.

Te gan jāatzīmē, ka mantojuma lietu var uzsākt arī citas ieinteresētās puses. Tie var būt gan mirušās personas kreditori, pašvaldība, kura kādu laiku nav saņēmusi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, vai nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, kuram iekrājies parāds par komunālajiem maksājumiem.

Jāatceras arī, ka gadījumā, ja mantinieki ir zināmi, notārs viņiem  var nosūtīt uzaicinājumu izteikt savu gribu attiecībā uz mantojumu. Ja viņi šo aicinājumu ignorē un mantojumam nepiesakās, likumdošana paredz, ka šādā gadījumā mantojums ir pieņemts, vai viņi to vēlas vai nē. Ja nav vēlēšanās mantojumu pieņemt, tas obligāti jāpaziņo notāram.

Parādu piedziņā priekšroka valstij

Tad, kad pagājis likumā noteiktais termiņš un mantojumam neviens nav pieteicies vai potenciālie mantotāji no tā likumīgā veidā atteikušies, notārs sastāda aktu par mantojuma lietas slēgšanu, līdz ar ko top arī paziņojums, ka tā kļūst piekritīga valstij.

Tālākais mantas liktenis atkarīgs no tā, vai uz to attiecas kādi kreditoru pieprasījumi. Ja tādi ir, tad valstij jāuzņemas atbildība par viņu interešu ievērošanu, un tādā gadījumā manta nonāks pie tiesu izpildītāja, kurš vispirms var piedāvāt kreditoriem vienoties par mantas pārņemšanu.

Ja vienošanos neizdodas panākt, tad manta nonāk izsolē un iegūtā nauda starp kreditoriem tiem sadalīta, ņemot vērā viņu statusu. Jebkurai valsts institūcijai, kura iekasē budžeta maksājumus, būs priekšroka kā nodrošinātajam kreditoram, bet pārējiem tādā gadījumā būs jāsamierinās ar atlikumu.

Ja šādu kreditoru nav, tad valstī ir īpašs iestāžu saraksts, kurām ir jānosūta informācija par atklāto bezsaimnieka mantu atkarībā no tās veida. Ja tas būs nekustamais īpašums, šī informācija nonāks Zemesgrāmatā, ja mežs – Valsts meža dienestam. Ja valstij šī manta ir noderīga un tai nenāk līdzi kādas īpašas apsaimniekošanas nianses, attiecīgās iestādes to var izlemt paturēt valsts īpašumā. Visos citos gadījumos tā tiks pārdota kādā no valsts centralizētajām izsolēm.

Likumā gaidāmas izmaiņas

5. aprīlī Ministru kabinetā atbalstīti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civillikumā, kas paredz pilnveidot bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus.

Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts noteiks, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, kļūst par bezīpašnieka lietu.

Valdības noteiktos gadījumos bezmantinieku manta un bezīpašnieka lieta var arī piekrist pašvaldībai, kā arī mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru pretenzijas vērtēs zvērināts tiesu izpildītājs.

Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta pārstāve Evija Rimšāne informē, ka ar šiem grozījumiem paredzēts mazināt riskus, kas attiecas uz valstij piekrītošu nekustamo īpašumu ilgstošu neapsaimniekošanu un iespējamām papildu izmaksām valstij vai pašvaldībai.

Likumprojekts piedāvā, ka noteiktos gadījumos pašvaldības uzreiz varētu pārņemt nekustamos īpašumus, kas kļuvuši par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu.

Lai jaunais regulējums netiktu izmantots negodprātīgi, visiem kreditoriem būs jāiesniedz detalizēta informācija par sava pieteiktā prasījuma pamatotību zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš vērtēs pretenzijas pamatotību un par tādām atzītās segs no mantojuma masas. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā pēc izskatīšanās Saeimā trijos lasījumos.