Karš pret Ukrainu turpinās pat skolā Rīgā...

Vairākiem ukraiņu bērniem skolās, kur dominē krievu valoda, nācies sastapties ar klasesbiedru nelabvēlīgu, pat agresīvu attieksmi, un Kas Jauns Avīzei arī zināms konkrēts gadījums, kad Rīgā 7. klases meitene bija spiesta mainīt skolu.

Oficiāli tikai trīs incidenti

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas pārstāvis Raimonds Grants atzīst: “Līdz šim bijuši tikai trīs gadījumi no 104 skolām, kas saistīti ar Ukrainas bērnu iejušanos skolās. Tie visi ir veiksmīgi atrisināti. Vienā gadījumā skolniece pārgāja mācīties uz citu skolu, jo izjuta neveselīgu mikroklimatu no saviem vienaudžiem. Jaunajā skolā meitene ir iejutusies labi. Ir skolas, kur mācās daudz ukraiņu bērnu, un tādas, kur mazāk.”

Apkopojot informāciju, secināts, ka nevar runāt par sistemātiskām situācijām vai tendenci, kas liecinātu par mobingu pret ukraiņu bērniem. “Drīzāk ir stāsti par veiksmīgu bērnu integrēšanu Rīgas skolu ikdienā,” saka Grants.

Klases līdere atbalsta Putinu

Kas Jauns Avīzei izdevās aprunāties ar Gundegu, kura savā ģimenē uzņēmusi ukraiņu sievieti un viņas meitu, kurai krievu skolas apmeklēšana beidzās ar vizītēm pie psihologa. Mobings piedzīvots vienā no krieviskākajiem Rīgas rajoniem, taču, respektējot pašu cietušo vēlēšanos, konkrēto skolu neminēsim.

Gundega stāsta: “Pirmajā dienā, kad meitene ieradās skolā, skolotāji bija visnotaļ pretimnākoši, un arī klasesbiedru attieksme neko ļaunu nevēstīja. Tomēr jau pirmajā dienā konkrētās klases neformālā līdere katrā izdevīgā gadījumā sāka meklēt iespēju meitenei pietuvoties, lai pateiktu – ja za Putina (es atbalstu Putinu). Viņa kopā ar draudzeni arī visai mērķtiecīgi sāka pret ukrainieti noskaņot pārējos klases skolēnus.”

Krievijas himna tualetē

Sākumā meitene mājās par to nerunāja, jo pēc stresa pilnām dienām Ukrainā bija diezgan klusa. Tikmēr vajāšana turpinājās, tā notika pat skolas tualetē. “Sagaidot, kad meitene ieies kabīnē, skolasbiedrenes, stāvot turpat blakus, savos mobilajos telefonos atskaņoja Krievijas himnu. Rezultātā meitene pārgāja uz latviešu skolu,” teic Gundega.

Visai šokējoša atklāsme bijusi arī kādā citā jautājumā. Gundega turpina: “Šī  ģimene ir īstie ukraiņi, un meitene krievu valodu ne pārāk labi saprot. Liels bija pārsteigums, ka skolā, kur lielai daļai mācību būtu jānotiek valsts valodā, komunikācija klasēs bija pārsvarā krieviski. Mācību grāmatas, protams, ir latviešu valodā, bet skolotāji ar bērniem pārsvarā runājuši krieviski, izskaidrojot tikai priekšmetu specifisko terminoloģiju.”

Rīko seminārus

Tikmēr Grants satraukumam neredz pamatu: “Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skolu personālam ir organizējis vairākus seminārus, tostarp atbalsta personālam – skolu psihologiem, sociālajiem pedagogiem, arī skolu vadības komandai – par darbu jaunajos apstākļos, kad skolās ienāk ukraiņu bērni.”

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa informē: “Par problēmām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu mācībām Latvijas skolās un bērnu savstarpējām attiecībām, Izglītības kvalitātes valsts dienests saņēmis divas sūdzības. Vienā gadījumā anonīma sūdzība saņemta par Ķengaraga vidusskolu, kuru šobrīd izskata Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Otrajā gadījumā dienests veica pārbaudi, pārrunāja situāciju ar izglītības iestādes vadītāju un veica bērnu anketēšanu.”

Joprojām izjūt bailes

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā līdz šim nav saņemta neviena konkrēta sūdzība saistībā ar nepilngadīgajiem bēgļiem no Ukrainas.

Inspekcijas pārstāvis Taivo Trams norāda: “Kontekstā ar karu ir notikušas aptuveni 20 konsultācijas ar ukraiņiem un viņu bērniem, kuri izteikuši bailes par karu, par pazīstamajiem Ukrainā, arī par došanos prom no Latvijas, jo karš ir mazinājis drošības sajūtu. Atsevišķos gadījumos tie ir bijuši arī zvani skolas kontekstā – par kara situācijas atspoguļošanu bērniem.”

Tiesa gan, nevar izslēgt arī varbūtību, ka atsevišķos gadījumos ukraiņu bēgļi izvēlas par notikušo skaļi nerunāt.