Kiršteins: mums ir bailes atzīt, ka esam savā valstī uzbūvējuši "mazo Krieviju"
Eksistenciāli valsts drošība tika atrisināta, iestājoties NATO, bet karš Ukrainā parādīja, ka integrācijas politika šo 32 gadu laikā ir pilnībā izgāzusies, savu viedokli TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” pauž 13. Saeimas deputāts (NA) Aleksandrs Kiršteins, kurš arī ir balsojis par Latvijas neatkarību 1990. gada 4. maijā.
“Ja jums blakus ir 140 miljonu [iedzīvotāju liela] imperiālistiska valsts, kurā 80% atbalsta Putinu, tad mums ir bailes atzīties, ka mēs esam uzbūvējuši otru valsti savā teritorijā – mazo Krieviju, kas ir pilnībā pašpietiekama,” uzskata politiķis, norādot, ka šo iedzīvotāju skaits ir līdzīgs tam, kas izveidojies Piedņestrā, Moldovā, kur arī iedzīvotājiem ir sava kultūra, skola un svētki, kas atšķiras no pamatnācijas tradicionālajām svinībām.
“Jāizstrādā pilnīgi jauna koncepcija, jo mums ir bijis bailes pateikt, neviens Valsts prezidents, neviens Ministru prezidents nav pateicis, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kuras galvaspilsētā pamatnācija ir mazāka par 50%,” norāda Kiršteins.
“Es to nenosauktu par apzinātu kļūdu, bet nemākulību. Nav jau īsti tādas pieredzes, kā rīkoties tādā situācijā, kādā nonāk valsts pēc atbrīvošanas un tās teritorijā atrodas liela kopiena no blakus esošas agresīvas valsts,” uzskata publicists Andrejs Panteļējevs norādot, ka uz papīra plāns var izskatīties labi, bet brīdī, kad jāpieņem lēmums, var sākties “žagošanās”, “es uzskatu, ka mūsu kļūda bija tāda zināma labticība pret Latvijā dzīvojošo krievu vairākumu.”
Pilnu sarunu ar Kiršteinu un Panteļējevu skaties šovakar TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” plkst. 22:00.
