Eksperti: liels pārbaudījums būs Krievijai iesaldēto miljardiem eiro novirzīšana Ukrainas atjaunošanai

Iepriekš presē izskanējis, ka Kijeva varētu izmantot aptuveni 300 miljardus dolāru Krievijas Centrālās bankas rezervēs, kas iesaldētas Rietumu sankciju rezultātā, kā arī līdzekļus, kas atsavināti oligarhiem, kuri ir prezidenta Vladimira Putina sabiedrotie.

Aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube ir noskaņots optimistiski un uzskata, ka Ukraina turpinās saņemt nopietnu atbalstu no rietumu pasaules. Turklāt šajā atbalstā plašāk arī iesaistītos tās atsevišķās valstis, kuras gribētu "atpirkt sev sirdsapziņu" par to, ka ne viss iepriekš izdarīts Ukrainas atbalstam.

"Vienīgais, kas darītu uzmanīgu, ir uzdevums "deputinizācijas" laikā atņemt miljardiem eiro lielos Krievijai iesaldētos līdzekļus un izmantot tos Ukrainas atjaunošanai. Tas būtu pārbaudes akmens rietumiem. Patlaban šie līdzekļi nav konfiscēti un tas būs ļoti nopietns starptautisks lēmums," norādīja Graube.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis diskusijā brīdināja, ka, stāvoklim Ukrainai stabilizējoties, neizbēgami "parādīsies balsis", kas aicinās atgriezties situācijā pirms 24.februāra.

"Protams, pamazām Eiropā nostiprinās redzējums, ka Krievija ir agresīva un imperiālistiska valsts. Tāpēc bija svarīgi, ka Ukraina izplatīja foto un video par Krievijas zvērībām Bučā," piebilda Balodis.

Politikas zinātnes doktors un pētnieks Mārtiņš Hiršs savukārt brīdināja, ka kara "iesaldēšana" nāks par labu Krievijai, jo šāds stāvoklis ļaus veikt apgādi un nomainīt karavīrus, turklāt Krievija ilgtermiņā ir ieinteresēta padziļināt Ukrainas ciešanas, lai arī pati sankciju dēļ smagi cieš. Jau patlaban daudzas Ukrainas teritorijas ir sagrautas, eksporta ceļi neeksistē un pieeja Melnajai jūrai faktiski slēgta.

Hiršs piekrita, ka Krievijai iesaldēto līdzekļu nākotne ir smags jautājums. Ja līdzekļi tiks konfiscēti, tad, piemēram, Ķīna varētu apdomāties, vai nav pamata savus līdzekļus izņemt no rietumu bankām.

Zemessardzes komandieris Egils Leščinskis norādīja, ka no humanitārā viedokļa, protams, būtu labi, lai karā neciestu iedzīvotāji, taču, ja notiks apstāšanās un Krievijai būs iespēja paturēt iekarotās teritorijas, tad Rietumu bizness sāks pamazām uzņemt vadošo toni. Tā rezultātā sāks plūst nauda Krievijas ekonomikā un, saņemot "jaunas asinis", Krievija sāks skatīties uz nākamajiem mērķiem.

"Svarīgi ir novest Krievijas režīmu tiktāl, lai viņi nespētu darboties iepriekšējā veidā," uzsvēra Leščinskis.