Ārlietu komisijā neatbalsta Latvijas un Krievijas vienošanos par apbedījumiem apturēšanu
Saeimas Ārlietu komisija šodien balsojumā neatbalstīja priekšlikumu apturēt Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas teritorijā.
Šodien komisijā turpināja vērtēt Latvijas un Krievijas divpusējos līgumus, tostarp vienošanos par apbedījumu statusu.
Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta eksperts Andris Kalniņš deputātiem norādīja, ka sadarbība vienošanās ietvaros ir notikusi.
Pamatojoties uz to, Krievijas teritorijā likuma darbības laikā ir uzstādītas deviņas piemiņas zīmes represētajiem Latvijas pilsoņiem un karagūstekņiem dažādās vietās Krievijā.
Pēc Kalniņa paustā, pārtraukums sadarbībā starp valstīm bija pēc 2014.gada, tomēr pēc 2016.gada sadarbība atjaunojās.
Viņš norādīja, ka AM un Brāļu kapu komitejai ir divi jauni projekti par divu jaunu piemiņas zīmju uzstādīšanu Komunarkā un Sozimā.
Viņš norādīja, ka AM ar Ārlietu ministrijas (ĀM) starpniecību Krievijas pusei iesniegtas Komunarkas projekta skices, bet patlaban nekādas atbildes nav un, iespējams, tuvākajā laikā arī nebūs.
Ņemot vērā, ka sadarbība notiek un Krievijas teritorijā ir piemiņas zīmes Latvijas pilsoņiem, AM ieskatā, vienošanos nevajadzētu izbeigt, nedz arī apturēt.
AM Militāri publisko attiecību departamenta eksperts atzīmēja, ka nākotnē šī sadarbība varētu atjaunoties. Viņš arīdzan uzsvēra, ka, veicot ekshumācijas darbus Krievijas teritorijā - Volhovā, Krievijas pusē atrodas vairāk nekā 140 ekshumētu Latvijas leģionāru, kurus Vācija nav identificējusi, tādējādi mirstīgās atliekas nevar pārvest uz Latviju.
ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) deputātiem pavēstīja, ka saskaņā ar aptuvenām aplēsēm Krievijā atrodas vairāk nekā 100 apbedījuma vietas, uz kurām varētu attiecināt šo vienošanos.
Visaptverošs saraksts joprojām nav izstrādāts un apstiprināts, lai gan vienošanās to paredz. Tas ir Krievijas pienākums.
"Tā ir tikai viena no problēmsituācijām šī līguma izpratnē. Krievijas puse aizvadīto gadu laikā kavē piemiņas zīmju uzstādīšanu un arī vandālisma seku novēršanu Latvijas apbedījuma vietās Krievijā.
Krievijas Ārlietu ministrija parasti aizbildinās, ka tā nevarot ietekmēt vietējo pašvaldību lēmumus par Latvijas piemiņas zīmju uzstādīšanu vai atjaunošanu pēc vandālisma aktiem, tādējādi nonākot pretrunā ar apbedījumu līguma vienošanos, jo tas ir pienākums nacionālā līmenī to nodrošināt," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Runājot par Komunarku, viņa atzīmēja, ka 4.aprīlī no Krievijas tika saņemta informācija, ka Latvijas iniciatīva par piemiņas zīmes uzstādīšanu tiek apturēta saistībā ar pret Krieviju vērstajiem paziņojumiem, paužot arī neapmierinātību ar Latvijas attieksmi pret 9.maija atzīmēšanu valstī.
ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka piemiņas zīmju izveidošanai Sozimā un Vjatlagā piekrišanu nedod apgabala vadība. Krievija norāda, ka tā nespēj ietekmēt apgabala vadību.
Tāpat kopš 2018.gada tiek risināts jautājums par piemiņas zīmes izveidi Tomskas apgabala Kolpaševā mirušajiem Latvijas iedzīvotājiem. Arī tur Krievijai ir "kādi birokrātiski nepārvarami šķēršļi".
Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka 2016.gadā Vologdas apgabala Čerepovecas pilsētas kapsētā atkārtoti tika nozagts uzstādītais piemineklis latviešu karagūstekņiem.
2020.gada vasarā tika saņemta Krievijas nota, ka par šo ir ierosināta krimināllieta un Krievija par saviem līdzekļiem atjaunos pieminekli tā sākotnējā izskatā, kas nav izdarīts, jo to kavē vietējā administrācija.
ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka Latvijā dabā ir atzīmētas 346 Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru kapsētas un kapavietas, kā arī 142 Pirmajā pasaules karā kritušo Krievijas armijas karavīru apbedījumi.
Kopumā tiek lēsts, ka Latvijā ir krituši un apbedīti 154 000 Krievijas karavīri Otrajā pasaules karā un ap 80 000 Krievijas karavīru Pirmajā pasaules karā.
Viņa uzsvēra, ka līgums ir mehānisms, kas kontrolē, kādā veidā var uzstādīt piemiņas zīmes, proti, tas ļauj Latvijas pusei kontrolēt un likumīgi ierobežot kādas, iespējams, patvaļīgas vēlmes no Krievijas vai vēstniecības puses uzstādīt jaunas zīmes.
"Domājot par šī līguma apturēšanu vai pārtraukšanu, rūpīgi jāizvērtē tas, ka tādā gadījumā tiktu zaudēts kontroles mehānisms Krievijas labiekārtošanas darbu aktivitātēm Latvijā.
Iepriekšējos gados esam ar to saskārušies un kopīgi ar pašvaldībām esam spējuši to risināt. Tad, kad Krievijai nav bijusi nauda savu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, tā ir vēlējusies tērēt būtiskus līdzekļus pompozu piemiņas vietu veidošanai. Līgums ir devis kontroles mehānismu," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
