Politoloģe: vai Zaļo un Zemnieku savienība mums gatavo pārsteigumu Saeimas vēlēšanām?
Lai gan patlaban Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) darbojas opozīcijā, pēdējā laikā tai pieaudzis reitings un martā tā kļuvusi par otru populārāko partiju. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka ZZS rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu izvēlēties tie cilvēki, kurus īsti neapmierina tagadējās valdības darbs, bet kuri nevēlas lielus pārsteigumus.
Komentējot ZZS reitingus, kas martā ir pieauguši, salīdzinot ar februāri, viņa norādīja, ka šajā kara situācijā cilvēki grib pārbaudītas vērtības, taču varbūt viņi vēlas pie varas redzēt citus politiķus, nevis tos, kas patlaban ir vadībā. Iedzīvotājos var būt kaut kādi aizspriedumi, aizvainojumi un sajūtas, ka esošās varas partijas kaut ko nav izdarījušas tā, kā vajadzēja.
“Tad ZZS ir pārbaudītā alternatīva, no kuras zini, ko sagaidīt. No kāda jauna politiskā spēka vienmēr ir risks, un šajā situācijā, iespējams, cilvēks nav [gatavs riskēt].” Arī teorija māca, ka krīžu laikā cilvēki ir mazāk gatavi riskēt.
Vairāk cilvēku plāno iet uz vēlēšanām
Aptaujas liecina, ka pēdējā laikā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas apgalvo, ka dosies uz vēlēšanām. Lai gan viņi vēl nav izšķīrušies, par ko balsos, bet ir nolēmuši iet vēlēt. Protams, jācer, ka viņi tiešām arī aizies nobalsot.
Politoloģe skaidroja, ka pieaugošais cilvēku skaits, kuri plāno piedalīties vēlēšanās, saistīts ar Ukrainas karu. “Cilvēki saprata, ka valsts ir nepieciešama, lai viņi justos pasargāti. Ir labi, ka mums ir valsts, kas iestājusies NATO, ir labi, ka mēs esam Eiropas Savienībā, un labi, ka ir daudz citu lietu. Ir labi, ka mums pasaka, ko vajag sakrāmēt 72 stundu [krīzes] somā. Ir kaut kāda pārvaldes sistēma, kas mums palīdz izdzīvot šādos kritiskos apstākļos.”
Cilvēki varētu būt sapratuši, ka mēs gluži nevaram dzīvot bez politiķiem, viņi nav pareizs apgalvojums, ka viņi vispār nav vajadzīgi un tikai lieki tērē resursus. Radās sajūta, ka ir jomas, kurās iedzīvotāji paši autonomi eksistēt nevar. Līdz ar to vairāk cilvēku nolēma, ka tomēr ies balsot.
Ja tagadējās valdības veikums īsti neiet pie sirds
Tā nolemjot, iedzīvotāji var nolemt vēlēt par tiem politiķiem, kas nesen jau ir bijuši pie varas vai par kādu citu pārbaudītu vērtību, piemēram, ZZS. Patlaban politiskais spēks darbojas opozīcijā un ik pa laikam izsaka dažādus pozīciju kritizējošus apgalvojumus, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra darbu.
Iespējams, ka cilvēkiem, kuriem esošā Ministru kabineta politiķu veikums īsti neiet pie sirds, var izvēlēties drošu alternatīvu – ZZS. Ļaudis zina, kā viņi darbojās iepriekš, ko no viņiem var sagaidīt, ka nav gaidāmi lieli pārsteigumi. “Tā ir paredzamība.”
Iedzīvotāji novērtē stabilitāti
Līdzīgu iemeslu dēļ aug ne tikai ZZS, bet arī “Jaunās vienotības” (JV) reitings. Tur redzam stabilitāti, paredzamību, drošību. Ārlietu ministrs jau ilgus gadus darbojas šajā postenī un pielicis roku pie tā, ka šobrīd esam drošībā. “Tieši tāpat tas attiecas uz ZZS kā uz pārbaudītu un paredzamu vērtību.”
Daļa cilvēku arī novērtē, ka JV pārstāv premjers, kurš rada stabilitātes un drošības sajūtu. Ukrainas kara sākumā premjera rīcība bija mierīga, bet vienlaikus konsekventa, skaidra. Nebija redzams apjukums un panika no valdošo politiķu puses, bet gan ļoti sistemātisku un līdzsvarotu rīcību. Tas ļāva iedzīvotājiem kaut cik saglabāt emocionālo stabilitāti.
Gandrīz trešdaļa nav izlēmusi, par ko balsot
Runājot par tiem cilvēkiem, kuri vēl nav izlēmuši, par ko balsot, var prognozēt, ka priekšvēlēšanu cīņas būs diezgan interesantas. Jāņem vērā, ka vienā blokā ir vairākas līdzīga tipa partijas. Piemēram, JV konkurē ar apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) un "Progresīviem".
Gaidāma cīņa arī starp Nacionālo apvienību (NA) un "Konservatīviem". Tāpat konkurēs “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība.
ZZS pozīcija – vismazāk apdraudēta
“Līdzīgo partiju bloki ir pietiekami daudz, un tāpēc es domāju, ka tādā ziņā stabilākā pozīcijā ir ZZS, kura ir skaidri kā opozīcijas spēks.” Viņi vienmēr sevi pozicionējuši kā centrisku partiju. Tā var iekļaut sevī ļoti dažādu elektorātu: gan ļoti konservatīvus, gan nacionālus, gan gados jaunākus un liberālāk orientētus cilvēkus.
“Viņu pozīcija šajā brīdī varbūt ir vismazāk apdraudēta. Bet pārējiem politiskajiem spēkiem vēl būs, par ko pacīnīties.”
Jārēķinās arī ar salīdzinoši jaunajām populistiskajām partijām, ko vada Ainārs Šlesers un Aldis Gobzems. Viņi šajos projektos ir investējuši pietiekami daudz savus resursus (ne tikai finansiālos), tāpēc diez vai atmetīs ar roku, bet mēģinās pacīnīties par varu. Arī nesen Rīgas domē notikušais saistībā ar AP liecina par priekšvēlēšanu cīņas sākumu.
ZZS ierindojas otrajā vietā
Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka "Saskaņa" mēneša laikā Latvijas partiju popularitātes reitingā no pirmās vietas ierindojoties ceturtajā, liecina pētījumu aģentūras SKDS aptaujas dati, par kuriem vēstīja Latvijas Televīzija.
Atsaucoties uz šo aptauju, LETA ziņoja, ka augstākais reitings martā ir partijai JV, kura apsteigusi "Saskaņu", kas martā ierindojas ceturtajā pozīcijā. Otrs augstākais reitings ir ZZS, bet trešais – NA.
Piektajā vietā reitingos ierindojusies partiju apvienība AP, tālāk seko "Progresīvie", Latvijas Krievu savienība, "Konservatīvie". Pēc tam "Latvija pirmajā vietā", Latvijas Reģionu apvienība, "Stabilitātei", partija "Katram un katrai", "Republika", bet aptauju noslēdz "Par cilvēcīgu Latviju".
29% aptaujāto norādījuši, ka nezina, par ko balsot. Savukārt 13% norādīja, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies.
