Šogad Lieldienu olu spīdums un stiprums atšķiras no iepriekšējiem gadiem. To ietekmē sāls deficīts!
Tie, kuri ievēro visus smalkumus Lieldienu olu vārīšanā un krāsošanā, vadoties pēc vecmāmiņu recepšu bloknotiem un labo padomu izdevumiem, šajās dienās ir norūpējušies ne pa jokam, jo daudzviet veikalu plauktos ir izbeigusies rupjā sāls. Ja ēdienu gatavošanā rupjo sāli var aizstāt ar jodēto sāli vai kādu garšvielu maisījumu, tad Lieldienu olu gatavošanā pēc tā nu nekādīgi neiztikt. Protams, ja ievērojat visas tradīcijas un labos padomus.
Olu vārītājus un krāsotājos teju vai izmisumā var iedzīt avīžu virsraksti šajās dienās, kas atsaucas uz kara Ukrainā izraisīto sāls pirkšanas ažiotāžu: “Sāls plaukti daudzviet joprojām tukši; kad būs pieejams rupjais sāls?” (“Bauskas Dzīve”), “Pārmērīga sāls lietošana ir kaitīga veselībai” (“Kurzemnieks”), “Kopš kara sākuma pieprasījums pēc sāls audzis 40 reižu” (“Neatkarīgā Rīta Avīze”) un tādā garā joprojām.
Sāls aptrūkstas pat premjera Kariņa piemājas veikalā
Tas arī saprotams, jo līdz šim Latvijā sāli galvenokārt importēja no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Tagad kara dēļ šī plūsma apstājusies un daudzi neizprotamā veidā netic, ka pēc kāda laika mūsu veikalu plauktos, piemēram, Baltkrievijas sāli aizstāts tāds pats no Polijas vai Pakistānas. Tad nu panikas cēlāji savus kambarus piebāž ar sāls maisiem, daudzus jo daudzus atstājot bešā.
Krišjāņa Kariņa apsveikums 2020. gada Lieldienās:
Un tad vēl Lieldienu gaidīšanas laikā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā gari plaši diskutēja par to, ka pārmērīgs nātrija, kuru uzņemam ar sāli, patēriņš uzturā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un līdz ar to rada arī lielu slogu veselības aprūpei.
Nomierināties aicina arī premjers Krišjānis Kariņš, kurš intervijā laikrakstam “Kurzemnieks” vēsā mierā teica, ka sāls deficīta nav, drīz pievedīs jaunas kravas, kas aizstās Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas sāli. Viņš pat nesaskatīja traģēdiju, ka sāls nebija nopērkams piemājas veikaliņā: “Es pat brīnos ko mēs visi ar to sapirkto sāli darīsim – tā vēl sacietēs, ieies mitrums. Arī pats piedzīvoju, ka manā piemājas veikalā vienu dienu sāls beidzās. (..) Pasaulē jau nav sāls deficīta, bet ir nepieciešams pārorientēšanās laiks, lai pirktu no citurienes”.
Valdības vadītājs, kurš pirms pāris gadiem Lieldienās visus aicināja rādīt viens otram savas Lieldienu olas, it kā nemaz neapzinājās, ka šoreiz atkal Lieldienu svētku laikā pāršāvis pāri strīpai. Jo, ko dod tas, ja pēc pāris nedēļām mūsu veikalu plaukti lūzīs no sāls pakām. To taču vajag tūlīt un tagad, pie tam ne jau mazu šķipsniņu!
Lieldienu olu varenums un rupjā sāls
Šajās Lieldienās pēc olu krāšņuma un stipruma varēsim nojaust, kuram pagrabā noslēpti sāls maisi: jo izturīgākas un smukākas olas, jo vairāk sāls!
Pārtikas eksperti un pavāru domas par sāls lietošanu Lieldienu olu tapināšanā dalās. Tikai viens gan ir skaidrs, ka bez rupjās sāls šajā procesā neiztikt. Lūk, tikai daži ieteikumi no senām receptūrām un tradīciju grāmatām:
* saimnieces vārāmajam ūdenim pievieno sāli, lai olu čaumalas kļūtu stiprākas un olas neplaisātu;
* daudzi pavāri olu vārāmajam ūdenim pievieno sāli garšas dēļ. Neliels daudzums sāls caur cieto čaumalu nonāk olā un maina olas baltuma garšu;
* krāsojot olas jāpieliek labi daudz sāls (vismaz kādas divas ēdamkarotes), lai būtu košākas krāsas;
* olas jāievieto aukstā sālsūdenī, tad tās neplaisās. Sāls palielina ūdens blīvumu, kas sašaurina apvalku. Pat ja ir mikroplaisājumi, olbaltumvielas neizplūst;
* tējkarote sāls un ēdamkarote etiķa nepieciešams dabiskai Lieldienu olu krāsai.
Padomi atšķiras, bet tajos visos neatņemama sastāvdaļa ir rupjā sāls. Tā vajadzīga gan krāšņumam un stiprumam, gan garšai – kā nu kuram labpatīk. Piemēram, veikalu tīkls “Elvi” Jauns.lv tikko piesūtīja vēl vienu atgādinājumu:
“Lai olas izvārītos tieši tādas, kā iecerēts, ir vērts atcerēties dažas nianses - olas jāliek verdošā ūdenī, vārīšanās ūdenim pievieno nedaudz sāls un olu katliņā liec uzmanīgi, nevis iemet”.
