Jūrmala atsakās uzņemt ukraiņu bēgļus, kaut gan ir vietas viņu izmitināšanai. Kāpēc?

Laikā, kad bēgļu plūsma it nebūt nav aprimusi un sagaidāmi vēl daudzi tūkstoši no kara mūkošo, kuriem brīžiem ar lielām grūtībām tiek meklētas pagaidu mājvietas, Rakstnieku māja ar pašvaldības “svētību” stāvot tukša. Jauns.lv skaidro, kādēļ Jūrmala atteikusies no Latvijas rakstnieku saimes palīdzības piedāvājuma.

Vienkārši un nesatricināmi: Ukrainas bēgļus vairs neuzņemam!

Arno Jundze “Facebook” raksta, ka viņš ir šokā un viņam kauns par to, kā “strādā mūsu valstī”:

“Februārī, kad karš vēl nebija sācies Rakstnieku savienība saņēma Ekonomikas ministrijas veidotu no Jūrmalas domes pārsūtītu aptauju ar aicinājumu piedāvāt telpas ukraiņu bēgļiem. 22. februārī pieteicām Dubultu rakstnieku māju. Tajā komfortabli varētu izvietot kādus 20 bēgļus. Priekšrocība ir tā, ka Dubultos ir arī divistabu numuri, kas ir īpaši labi mammām ar bērniem.

Sākās karš. Zvanīja Jūrmalas amatpersonas, interesējās par bēgļu izvietošanu. Veicām ēkas paātrinātu pirmssezonas ģenerāltīrīšanu, pieslēdzām tukšajai mājai centrālapkuri, lai ēka būtu silta un gatava uzņemt bēgļus. Marta sākumā pie mums viesojās pārbaudes.

Pēc tam iestājās jocīga pauze. Tad 18. martā (piektdien pulksten 15.42, pievērsiet uzmanību laikam un dienai) pienāca uzaicinājums piedalīties Jūrmalas Labklājības pārvaldes cenu aptaujā “Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšana Ukrainas civiliedzīvotājiem”. Dokumenti bija jāiesniedz līdz 21. martam (pievērsiet atkal uzmanību - nākamā pirmdiena, un viss notiek gandrīz mēnesi pēc kara sākuma).

Protams, ka iesniedzām dokumentus. Mums teica – atbilde būs drīz. Laiks ritēja. Jūrmalas amatpersonas plašsaziņas līdzekļos latviešu un krievu valodā tikmēr sniedza informāciju, ka Jūrmalā gandrīz vairs neesot vietu, kur bēgļus likt. Skatījāmies uz tukšo Dubultu rakstnieku ēku, brīnījāmies, turpinājām sildīt ēku un gaidīt.

Pienāca 7. aprīlis. Izstāstīju par jocīgo gaidīšanu televīzijā. Nākamajā rītā e-pastā saņēmām atbildi no Jūrmalas Labklājības pārvaldes:

“Jūrmalas Labklājības pārvalde Jūrmalas domes vārdā informē, ka Jūrmalas valstspilsēta vairs neuzņem Ukrainas bēgļus, līdz ar to bēgļu izmitināšanas pakalpojums iepirkuma procedūras rezultātā jūsu viesnīcā netiks izmantots. Lūdzam jūsu viesnīcā turpināt uzņemt pilsētas viesus”.

Es saprastu, ja teiktu: nav līdzekļu; jūs neatbilstat tehniski; nederat vēl kaut kā - pieklājīgi atšūtu. Bet te vienkārši un nesatricināmi: “Jūrmalas valstspilsēta vairs neuzņem Ukrainas bēgļus”. Būtu vēl pierakstījuši – valstspilsēta ir  devusies krievu kuģa virzienā!

Godātie deputāti, ko tas, lūdzu, nozīmē?

Precizēšu: esam gatavi atvērt Dubultu rakstnieku māju ukraiņu bēgļiem. Tomēr LRS nav resursu, lai uzturētu bēgļus par saviem līdzekļiem. Ja mēs to darīsim, vasaras beigās bankrotēsim”.

Kūrortpilsētas pašvaldība: esam uzņēmuši vairāk bēgļu nekā “pienākas”

Jūrmalas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte Jauns.lv pauda pašvaldības viedokli:

“Šobrīd Jūrmalas pašvaldībā kopumā ir reģistrēti gandrīz 850 Ukrainas kara bēgļu, Jūrmala ir viena no pašvaldībām, kur uzņemts lielākais bēgļu skaits. Lielākā daļa no Ukrainas iebraukušo cilvēku Jūrmalas pašvaldībā uzturas pie draugiem, paziņām, radiniekiem, kā arī privāto brīvprātīgo palīdzības sniedzēju piedāvātajās mītnēs, savukārt daļa cilvēku paši spēj sev nodrošināt dzīvesvietu, īrējot mājokli. Pašvaldībā izmitināšanas pakalpojumu šobrīd saņem 125 personas.

Ukrainas kara bēgļiem pašvaldībā tiek nodrošināti visi valsts noteiktie pabalsti un pakalpojumi, tostarp sociālie pakalpojumi, izglītības iespējas un  iespēju robežās – darba iespējas, bet Jūrmalā deklarētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem – visi pašvaldības sniegtie pakalpojumi līdzvērtīgā apmērā, kādus saņem jūrmalnieki.

Bēgļu uzņemšana Jūrmalā – vietas ir, plānu nav:

Lai novērstu situāciju, kad atsevišķām pašvaldībām tiek uzlikts nesamērīgs slogs, salīdzinot ar citām Latvijas pašvaldībām, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Ministru kabineta noteikumos ir noteikts proporcionalitātes princips bēgļu uzņemšanai pašvaldībā attiecībā pret pašvaldības iedzīvotāju skaitu. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti apmēram 20 000 Ukrainas bēgļu un saskaņā ar valdības noteikto proporcionalitātes principu Jūrmalai šobrīd būtu bijis jāuzņem 567 kara bēgļi (šobrīd uzņemti gandrīz 850 bēgļi).

Ņemot vērā lielo Ukrainas bēgļu skaitu Jūrmalā, pašvaldības primārais mērķis šobrīd ir nodrošināt pamata pakalpojumus visiem tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri jau ir ieradušies Jūrmalā un katru dienu turpina ierasties, apmetoties pie paziņām, brīvprātīgo palīdzības sniedzēju piedāvātajās mītnēs, vai īrējot mājokli. Līdz ar to pašvaldības izveidotajā darba grupā tika pieņemts lēmums šobrīd neslēgt līgumus ar jauniem pakalpojumu sniedzējiem par kara bēgļu izmitināšanu privātās iestādēs.
  

Situācija strauji mainās ik dienas, pašvaldības darba grupa seko līdzi valdības lēmumiem un kopējai situācijai Latvijā, atbilstoši situācijai pieņemot lēmumus”.

Skarbā matemātika un cilvēku likteņi

Jundze LTV raidījumā “Panorāma” norādīja: “Man ir tāda iekšējā sajūta, ka tur tā kā strīdas pašvaldības ar valdību. Un tur, manuprāt, kaut kāds riņķa dancis. Kurš ko un kurš par ko. Un visas tās lietas viens no otra tā kā futbola bumbu spārda. Otra versija ir sociālajos tīklos: ka Jūrmala vienkārši baidās uzņemt tos viesus. Jūrmalā ir pietiekami liela krievu miljonāru ietekme. Mums arī apkārt ir tie smalkie nami sabūvēti, kas ir Dubultos pie Aspazijas pieminekļa”.

Savukārt Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes Administratīvās nodaļas vadītājs Oļegs Ļaksa pauda: “Šobrīd Jūrmalas pašvaldībā ir reģistrēts liels Ukrainas iedzīvotāju skaits. Vairāk nekā 800 cilvēki, tostarp bērni. Atbilstoši valstī noteiktajam proporcionalitātes principam bēgļu uzņemšanai attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, Latvijā šādu bēgļu skaitu varētu uzņemt, ja bēgļu gaitās Latvijā būtu ieradušies 30 tūkstoši cilvēku”.