Pamestais „Liepājas metalurgs” šodien: spēcīgi un sirreāli
Jau vairāk nekā piecus gadus pēc bankrota darbu ir pārtraucis slavenais, kādreiz Latvijas smagās rūpniecības flagmanis – „Liepājas metalurgs”: lielās ...
Sirreāli skati: kā tagad izskatās visu pamestajā "Liepājas metalurgā". FOTO
Jau vairāk nekā piecus gadus pēc bankrota darbu ir pārtraucis slavenais, kādreiz Latvijas smagās rūpniecības flagmanis – „Liepājas metalurgs”. Lielās martena krāsnis izdzisušas, un milzīgajos cehos valda kapa klusums. Liepājas pašvaldība savā „Facebook” kontā publicējusi fotogaleriju, kurā var redzēt, kā tagad izskatās milzīgajā rūpnīcā. Skati tik tiešām iespaidīgi!
Pašreiz „Liepājas metalurga” teritorija pārvēršas par jaunu uzņēmumu vietu, kurā vairs nebūs vietas tik lielai metalurģijas varenībai.
Pašvaldība raksta: „Teritorija, kas piedzīvojusi spozmi un postu, šobrīd ir uz savas renesanses sliekšņa, no pamestas padomju laiku zonas pamazām kļūstot par mūsdienīgu un zaļi domājošu uzņēmumu vietu.” Jauns.lv piedāvā ielūkoties šajās aizraujošajās „Liepājas metalurga” aizkulisēs, kas publicētas Liepājas pašvaldības „Facebook” konta galerijā.
Par „Liepājas metalurga” dibināšanas dienu uzskata 1882. gada 28. septembri, kad Jaunliepājā sāka celt pudlingošanas, dzelzsvelmēšanas, stiepļu un naglu rūpnīcu „Böker u. Co”. Rūpnīcas celšanu tolaik strauji augošajā ostas pilsētā noteica dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni atklāšana 1874. gadā.
Pēc Pirmā pasaules kara rūpnīca tupināja darboties kā Liepājas drāšu fabrika, un tas bija otrais lielākais pilsētas uzņēmums, kurā ražoja gan dzelzceļa sliedes, gan arī naglas, stiepli, vīles, dakšas, lāpstas un citas plaša patēriņa preces.
Kad Lielās depresijas laikā rūpnīca bankrotēja, 1933. gada augustā tā par vienu miljonu latu pārgāja Liepājas Kara ostas darbnīcas īpašumā. Otrā pasaules kara laikā Kurzemes cietokšņa kauju laikā 1944. gada rudenī padomju aviācija sabombardēja rūpnīcu, un tās darbība tika apturēta. 1945. gadā to pārdēvēja par „Sarkano metalurgu”.
No 1960. gada „Liepājas metalurgs” specializējās tērauda armatūras ražošanā, 1965. gada decembrī darbu sāka martena cehs ar trīs martena krāsnīm, kurā 1970. gadā sāka darboties tērauda nepārtrauktās liešanas iekārta.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā rūpnīca pārorientēja produkcijas noietu pasaules tērauda tirgū. 1997. gadā „Liepājas metalurgu” nodeva privatizācijai, tās jaunie īpašnieki 2006. gadā uzbūvēja sagatavju nepārtrauktās liešanas iekārtu, 2011. gadā — elektroloka tēraudkausēšanas krāsni.
Pasaules finanšu krīzes iespaidā 2013. gadā „Liepājas metalurgs” nonāca finanšu grūtībās un pārtrauca ražošanu.
Bankrotējošo uzņēmumu iegādājās Ukrainas kompānija „KVV Group”, 2015. gadā rūpnīca atsāka darbu ar nosaukumu „KVV Liepājas metalurgs”, izmantojot bijušajiem īpašniekiem piederošās ražošanas telpas un iekārtas. 2016. gada septembrī „KVV Liepājas metalurgs” tika pasludināts par maksātnespējīgu. 2018. gada janvārī pēc neveiksmīgas investora piesaistes tika paziņots, ka visa „Liepājas metalurgam” piederošā manta tiks pārdota pa daļām.
"Liepājas metalurgs" atkal strādā
Baltijā lielākā metalurģijas rūpnīcā AS "KVV Liepājas metalurgs" atsākta ražošana.
Draudīgs melns dūmu stabs virs „Liepājas metalurgs”
