Kas 9. maijā pošas rīkot pasākumus Uzvaras parkā?

Jauns.lv noskaidroja, ka starp tiem, kuri mēģinājuši domē saskaņot pasākumus 9. maijā, bijušas gan privātpersonas, gan biedrības.

Tā, piemēram, Uzvaras parkā pie pieminekļa bijis pieteikts tradicionālais Uzvaras dienu svinību publiskais pasākums, ko organizē biedrība 9.maijs.lv, un kuru plaši atbalsta arī daļa politisko partiju, tostarp “Latvijas krievu savienība”.

Skaidrs gan, ka Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums šobrīd liedz šādu pasākumu rīkot pēc būtības.

Līdz ar to atļauja no pašvaldības netika izsniegta.

Pasākumus pieteikuši pretēju uzskatu pārstāvji

Rīgas domē Jauns.lv informēja, ka vēl minētajā vietā saskaņā ar likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem normām ir pieteiktas trīs sapulces, no kurām divās plānots godināt Otrā pasaules kara laikā cīņā pret nacistisko Vāciju kritušos.

Šo pieteikumu iesniedzēji ir privātpersonas, un RD to vārdus neatklāj.

Savukārt vienā no pieteiktajiem pasākumiem plānots nosodīt Putina Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Tā pieteicējs ir biedrība “Tautas labklājībai.lv".

Šī biedrība Covid-19 pandēmijas laikā atkārtoti rīkoja atsevišķus pasākumus, kuros tika kritizēti Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi, sejas aizsargmasku lietošanas noteikumi un vakcinācija.

Biedrības ietvaros darbojas aktīvisti Andris Orols un Igors Šiškins.

Šiškins zināms kā viens no iesaistītajiem tā dēvētā “Uzvaras pieminekļa” spridzināšanā, kas notika 1997. gadā, naktī no 5. uz 6. jūniju.

Andris Orols Covid-19 pandēmijas smagākajos mēnešos aktīvi izteicās pret Ministru kabineta ieviestajiem ierobežojumiem.

RD informē, ka minētie pieteikumi šobrīd atrodas izskatīšanas stadijā – pašvaldība lūgusi tiesībsargājošo struktūru vērtējumu un ieteikumus, lai spētu pieņemt lēmumu.

9. maijs turpmāk – Ukrainas upuru piemiņas diena

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu", kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9. maiju.

Tāpat noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022. gada 9. maijā un 10. maijā.

Šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai.

Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauja publiska pasākuma rīkošanai šogad 9. maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumus, ja sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst minētās piemiņas dienas raksturam.

Likums spēku zaudēs šogad, 11. maijā.

Likuma autori arī atgādina, ka 9. maijā bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju.

Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Pirms pandēmijas šajā dienā katru gadu tika rīkots publisks pasākums pie Uzvaras parkā esošā pieminekļa Rīgā, kā arī citās Latvijas pilsētās.

Tikmēr pirmdien RD paziņoja, ka pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to norobežojusi.