Latgalē glābj slīkstošas govis, Gulbenē atmetina durvis un Ventā pa kluso ķeksē salakas: kriminālā province

Savukārt bļitkotāji vairs nestaigā pa ledu, bet savu lomu cenšas izvilkt no krasta. Ir arī tādi, kuri pēc kārotām zivtelēm tiecas ar nelegālām ķeselēm. Tādus nesen, apsekojot Ventu, notvēruši Valsts vides dienesta inspektori. Savukārt Vidzemes policistiem izdevies notvert kādu iereibušu autobraucēju, kurš ar savu “bembi” Līgatnes pagastā no likumsargiem muka ar 178 kilometriem stundā lielu ātrumu.

Bet Kuldīgas kārtības sargi sākuši ķerstīt slinkos autobraucējus, kuri, pārkāpjot satiksmes noteikumus, braukalē pa pilsētas promenādi – Liepājas ielu. Toties Gulbenes operatīvajiem dienestiem nācies spēkoties ar dzīvoklī iesprūdušu brašuli, kurš no mājokļa bija iecerējis izkļūt ar metināmā aparāta palīdzību.

Ugunsdzēsēji Bērzgales pagastā glābj slīkstošas govis

Trešdien, 6. aprīlī, īsi pirms vienpadsmitiem rītā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma palīgā saucienu no Rēzeknes novada Bērzgales pagasta. Tur ezera ledū aptuveni 50 metrus no krasta bija ielūzusi govs.

VUGD informē: “Notikuma vietā konstatēts, ka vēl citā vietā aiz niedrēm atradās otra govs, kas arī bija ielūzusi ledū. Rēzeknes ugunsdzēsēji glābēji nogādāja govis krastā un nodeva saimniekam.”

Glābšanas operācija ilga aptuveni stundu un noslēdzās pulksten 12.12. “Facebook” šī ziņa tika komentēta arī ar ironiskiem ierakstiem:

Beatrise Jakobsone: “Govs atklāj peldsezonu!” 

Igors Vasiļjevs: “Izskatās ka tā ir tradīcija katru pavasari izpeldināt govis ezerā. Pagājušajā gadā līdzīga situācija bija.”

Ventā tvarsta malu zvejniekus

Valsts vides dienests informē, ka pagājušā mēneša beigās tam izdevies notvert bariņu maluzvejnieku:

“Ventas upē aizvadītajā nedēļā Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes inspektori sadarbībā ar sabiedriskajiem vides inspektoriem veicot reidus konstatēja desmit pārkāpumus.
 
Zivju ieguvē pārkāpēji izmantoja neatļautu metodi - smelšanu ar zivju uzķeramo tīkliņu. Saskaņā ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem, iegūt salakas ar tīkliņu kā ēsmas zivis ir aizliegts. Par ēsmas zivīm atļauts iegūt tās zivju sugas, izņemot asarus, kurām Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu 16. punktā nav noteikts skaita vai svara ierobežojums. Salakas upēs ir atļauts ķert tikai ar makšķeri.

Daži pārkāpēji līdz inspektoru ierašanās brīdim bija jau paspējuši atbrīvoties no iegūtajām zivīm, dažiem lomā bija palikušas vien 2-10 salakas. Taču konstatēti arī lielāki lomi – 2 kg, 3 kg, 8 kg un 8,12 kg. 

Par salaku ieguvi neatļautā veidā un ar neatļautiem rīkiem paredzēts administratīvais sods - brīdinājums vai naudas sods no 15 līdz 350 eiro, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi pieckāršā apmērā (5 eiro par katru nelikumīgi iegūtu kilogramu salaku).

Gulbenē nevis aizmetina, bet atmetina durvis

Gulbenes laikraksts “Dzirkstele” raksta, ka ceturtdien, 7. aprīļa rītā kāds ļoti neadekvāts vīrietis pamatīgi satrauca kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotājus. Viņš ar metināmo aparātu gribējis nevis aizmetināt, bet gan atmetināt dzīvokļa durvis. Lai situāciju atrisinātu, uz notikuma vietu tika izsaukti vairāki operatīvie dienesti.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Bukša “Dzirkstelei” pastāstīja, ka ceturtdien pulksten 9.47 saņemta informācija, ka Gulbenē kāda persona uzvedas neadekvāti un mēģina dedzināt durvis. Notikuma vietā ieradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Gulbenes novada pašvaldības policija.

Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards stāsta, ka pašvaldības policija jau pirms pulksten 8.00 saņēmusi informāciju no kaimiņiem, kuri sūdzējās, ka kāds zāģē durvis. “Mēs sākām strādāt pulksten 8.00,” sacīja M.Didrihsons-Linards. Kad pašvaldības policija devās uz konkrēto daudzdzīvokļu namu, ugunsdzēsēji glābēji tur jau strādāja.

VUGD Gulbenes daļas komandieris Arturs Birznieks stāsta, ka cilvēks netika ārā no dzīvokļa un izdomāja, ka durvis varētu atvērt ar metināmā aparāta palīdzību: “Griežot durvis, to krāsa un kartons sāka kūpēt, un veidojās sadūmojums. Notikuma vietā jau konstatējām, ka durvis bija degušas viena kvadrātmetra platībā, un cilvēks bija no sava mājokļa izkļuvis.” Par laimi speciālajā durvju atvēršanas operācijā neviens necieta.

Atstāj auto uz gājēju ielas, lai dotos paēst

Kuldīgas pašvaldības policija, tuvojoties tūrisma sezonai, noraizējusies par pilsētas viesu drošību pilsētas galvenajā promenādē – Liepājas ielā. Tā ir gājēju iela, bet izrādās, ka daudzi autovadītāji noteikumiem spļauj virsū un stūrē virsū cilvēkiem, kuri devušies kājām vai nu romantiskā pastaigā vai savās ikdienas gaitās pa it kā drošo gājēju zonu. Pašvaldība informē:

“Liepājas iela Kuldīgā ir gājēju un velosipēdistu iela. Autovadītāji pa to pārvietoties var ļoti retos gadījumos.

Domes saistošie noteikumi paredz, ka automašīnas, kuru pilna masa nepārsniedz piecas tonnas un kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, darba dienās drīkst pārvietoties pa Liepājas ielu (līdz 15 minūtēm), ja pēc tam transportlīdzeklis tuvākajā izbraukšanas iespējā nogriežas uz citu ielu. Taču noteikumi paredz, ka tas atļauts tikai tādos gadījumos, kad preces nav iespējams piegādāt pa citiem ceļiem, sētas ieeju.

Piemēram, ir fiksēti gadījumi, kad, piegādājot preci, šoferis izvēlas maršrutu pa Liepājas ielu, lai gan ir iespēja piebraukt objektam no sētas puses, vai pa citiem ceļiem; vai arī piegādā preces brīvdienās, kad tas nav atļauts. Tāpat vairākkārt bijuši gadījumi, kad krustojumā pie “Staburadzes” autovadītājs izbrauc pa Liepājas ielu, atstāj spēkratu uz tās un dodas paēst. 

Kuldīgas novada pašvaldības policija jau nodevusi vairākus videomateriālus Valsts policijai, kas tālāk katru gadījumu izvērtē individuāli, nolemjot, cik lielu sodu autovadītājam piešķirt. Stingrā kārtība ir noteikta, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, kad velosipēdisti vai gājēji pārvietojas pa Liepājas ielu, kas siltajā sezonā ir ļoti noslogota.”

Tāpat pašvaldībnieki, garantējot anonimitāti, aicina iedzīvotājus ziņot par satiksmes noteikumu pārkāpējiem.

No policijas bēg ar 178 km/h lielu ātrumu

Vidzemes puses policistiem pēdējā laikā aizvien biežāk nākas aizturēt pārāk ātri traucošos autovadītājus. Pagājušajā nedēļā viņi Smiltenes novada Gaujienas pagastā notvēra šoferi, kurš ar savu opelīti traucās ar 175 kilometru stundā lielu ātrumu, atļauto 90 km/h vietā, bet šonedēļ bija lielāks “ķēriens”. Pie tam vadītājs ne tikai pārsniedza ātrumu, bet arī bija iereibis. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde informē:

“Naktī uz 4.aprīli Cēsu novadā kāds „BMW” automašīnas vadītājs ievērojami pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus. Nepakļaujoties policijas norādījumiem apturēt transportlīdzekli, persona uzsāka bēgšanu, kuras laikā palielināja savu braukšanas ātrumu līdz pat 178 km/h. Likuma pārkāpējs ar savu rīcību guva sodu par atļautā ātruma pārkāpšanu, nepakļaušanos policijas likumīgajām prasībām, kā arī par braukšanu bez jebkāda veida transportlīdzekļa tiesībām, esot alkohola apreibumā.
 
4. aprīlī pulksten 01.03 Līgatnes pagastā, autoceļa posmā Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža, policija pamanīja „BMW” autovadītāju, kurš neapdzīvotā vietā pārkāpa atļauto braukšanas ātrumu. Spēkrata vadītājs turpināja savu kustību, ignorējot policijas norādījumus apturēt transportlīdzekli, kā arī apzināti palielināja braukšanas ātrumu līdz pat 178 km/h vietā, kur atļautais ātrums ir 90 km/h. Tāpat, iebraucot apdzīvotā vietā, tika fiksēts, ka „BMW” vadītājs traucies ar ātrumu 151 km/h.
 
Pēc „BMW” apturēšanas un veiktās autovadītāja pārbaudes, tika noskaidrots, ka persona vadījusi transportlīdzekli bez jebkāda veida transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Veicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpā, vīrietim tika konstatēts 0,33 promiļu reibums. Par šādu rīcību uzsākts kriminālprocess.

Par notikušo policija uzsākusi arī administratīvo procesu gan par nepakļaušanos policijas prasībām apturēt transportlīdzekli, gan par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā un ārpus tās.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ārpus apdzīvotas vietas par vairāk kā 60 km/h, vadītājam tika noteikts 480 eiro sods un sešu mēnešu tiesību aizliegums, bet par ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā vīrietim pienākas 680 eiro liels sods un tiesību aizliegums uz vienu gadu. Savukārt par nepakļaušanos policijas prasībai apturēt transportlīdzekli personai var tikt piemērots naudas sods no 1200 līdz 2000 eiro un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību liegums uz pieciem gadiem.”