“Viņa vairs nebija spējīga funkcionēt.” Pusaudze tik ļoti sēro par karā pazudušo draudzeni, ka nespēj ne ēst, ne gulēt
Karš Ukrainā un ar to saistītā starptautiskā situācija uztrauc arī Latvijas bērnus un jauniešus. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta referente Ieva Bašinska intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka bērni saistībā ar karu piedzīvo dažādas spēcīgas emocijas, piemēram, dusmas un sēras.
Kara sākumā Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 speciālisti saņēma zvanus, kuros vecāki atzina, ka trūkst pieredzes, kā runāt par karu ar bērniem, ko vajadzētu teikt un ko labāk neteikt. Bērni un pusaudži kara notikumiem seko līdzi sociālajos tīklos, kā rezultātā var rasties dažādi jautājumi par notiekošo.
Vecākiem vajadzētu ar bērniem runāt par drošības sajūtu, piemēram, to, ka šobrīd mēs atrodamies drošībā un ka Latvijā nav tiešu kara draudu.
Kara bērni: pašas spēcīgākās fotogrāfijas no Krievijas agresijas Ukrainā
Zēns dusmojas uz vecākiem, ka viņi ignorē karu
Nesen zvanīja kāds 12 gadus vecs puika, kurš sapratis, ka citu Latvijas bērnu ģimenes kaut kādā veidā gatavojas iespējamam apdraudējumam, piemēram, iekārto pagrabu vai sarūpē 72 stundu krīzes somu. “Bērns bija ļoti sašutis, ka viņa ģimene tobrīd to visu ignorēja. Viņam tādēļ bija parādījusies lielāka trauksme, jo viņam bija svarīgi pašam sagatavoties.”
Zēns mēģinājis runāt ar vecākiem, bet viņi, iespējams, izjūtot bailes, šoku, noliegumu par kara situāciju, neesot bijuši atsaucīgi, un tas puikā raisījis sašutumu.
Pats sakrāmēja somu
VBTAI speciāliste kopā ar zēnu izdomāja, ka šīs situācijas risinājums varētu būt tāds, ka viņš pats sakrāmēja savu krīzes somu, ieliekot tajā sev vissvarīgākās lietas, piemēram, dažus apģērba gabalus un mīļāko grāmatu.
“Patiesībā nav svarīgi, ko viņš tajā somā ieliek. Tajā brīdī viņam bija svarīgi, lai kāds kopā ar viņu somu saliek un piemeklē saturu, ko viņš tajā ieliks. Ar somas salikšanu viņam psiholoģiski bija radīta drošības sajūta,” Bašinska raksturoja notikušo.
Lai gan risinājums bija ļoti vienkāršs, tas reāli palīdzēja konkrētajam puisim. “Tas zēnam palīdzēja sajust drošības izjūtu, ka viņš ir sagatavojies.”
Kara dēļ meitenei strauji pasliktinās mentālā veselība
Tāpat nesen uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni zvanīja kāda 14 gadus veca ukrainiete, kura jau ilgus gadus dzīvo Latvijā. Viņas labākā draudzene dzīvo Ukrainā. Meitenei, uzzinot par karu Ukrainā, strauji pasliktinājās mentālā veselība. Viņai pazuda kontakts ar Ukrainā dzīvojošo labāko draudzeni.
Viņa piedzīvoja spēcīgu zaudējuma sajūtu, sēras. “Ir grūti iedomāties, kas bērnam tajā momentā var būt par domām: vai draudzene ir dzīva, vai viņa ir mirusi, vai viņa ir zem drupām vai zem kādas mājas.”
Nebija spēcīga ikdienā funkcionēt
Saistībā ar pārdzīvojumiem meitenei bija traucēts miegs un ēstgribas zudums. “Viņai bija visas krīzes pazīmes gan emocionāli, gan fiziski, gan uzvedībā. Krīzes dēļ meitenei strauji pasliktinājās ikdienas funkcionēšana.”
Sadarbībā ar speciālistu tika nolemts, ka šobrīd, kamēr emocijas ir tik intensīvas, viņa nedodas uz skolu. Kopā ar vecākiem viņi informēja izglītības iestādi, ka meitene patlaban nav spējīga mācīties, aicinot nākt pretī ar nelieliem attālināti pildāmiem uzdevumiem.
Tika panākta vienošanās, ka meitene tiks vesta uz Bērnu slimnīcu, lai tur saņemtu plašāku palīdzību. “Meitenei bija spēcīgas panikas lēkmes un histēriska raudāšana. Šādās situācijās bērni var arī sev kaitēt, var sevi vainot, ka viņi nav paspējuši atvadīties no šī cilvēka, nezinot, kas reāli ir atgadījies. Tā bija smagāka situācija, kad pusaudzei bija nepieciešama stacionēšana un uzraudzīšana.”
Krīzes situācijā svarīga ir katra mazā darbība
Runājot ar pusaudžiem, kas zvana saistībā ar karu, speciālisti mēdz runāt arī par viņu resursiem un atbalsta sistēmu. “Ko tu vari šobrīd darīt, lai justos labāk? Kurš tevi šobrīd var atbalstīt? Kas tev šobrīd būtu svarīgi?
Pārrunā kaut vai ļoti minimālas un sasniedzamas lietas: piecelties no rīta, aiziet pastaigāties. Krīzes situācijā spējas rīkoties var būt ļoti pazeminātas, protams, atkarībā no ģimenes, vides, vērtībām. Situācijas ir ļoti atšķirīgas, bet arī ļoti līdzīgas patiesībā,” Bašinska teica.
Dusmas un sašutums
Zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni, cilvēki, tostarp ukraiņi, saistībā ar karu bieži vien pauduši šoku, noliegumu, dusmas, sašutumu. “Dusmas ir normāla un dabiska reakcija šajā situācijā. Mēs varam šobrīd dusmoties,” viņa teica un piebilda, ka mēģina zvanītājiem iemācīt vai atgādināt vienkāršas dusmu izlādes metodes.
Tas iespējams pastaigā, aprunājoties ar kādu sev tuvu cilvēku vai sitot pa spilvenu. Var meklēt dažādus radošus dusmu izreaģēšanas veidus. “Vajadzētu mēģināt, lai dusmas tiek izreaģētas ārā, un, dusmu sajūtai pārejot, var sajust atvieglojumu un mieru.”
Skumjas un depresija
Zvanītāji dalās arī ar skumju un depresijas sajūtu. “Sākumā ir šoks, noliegums, dusmas, un, protams, katram cilvēkam tas var aizņemt mazāk vai vairāk laika. Šobrīd ir normāli justies skumji un tā, ka visu laiku gribas gulēt.
Tāpat var just, ka ir zudusi interese veikt ikdienas intereses, piemēra, satikt draugus. Var būt izmainītas arī fizioloģiskās vajadzības, piemēram, pazūd ēstgriba, ir traucēts miegs, jūtams enerģijas zudums.
Panika un histērija var sākties pēc tam
No zvanītājiem dzirdams, ka ukraiņu ģimenes sākotnēji var izjust lielu spriedzi, bet, nonākot salīdzinoši drošā vidē un apmierinot savas pamata vajadzības, viņiem var sākties panika, histērija.
“Emocijas bija tik ļoti noturētas. Patiesībā cilvēks akūtā krīzes situācijā ir spējīgs ļoti adaptēties un funkcionēt, piemēram, plānot ceļu uz drošo vidi, risināt radušās grūtības, rūpēties par bērniem, taču, sasniedzot drošo vidi, var neatcerēties dienas notikumus un emocionāli sabrukt. Cilvēki var pēkšņi sākt ļoti ilgi raudāt un krist histērijā.”
“Emocijas tiek laistas vaļā. Tā ir nepieciešama fāze.” Jūtot, ka zvanītāji vai viņu bērni nonākuši šajā fāzē, kopīgiem spēkiem tiek meklēts risinājums, tostarp apzinot iespējas arī klātienes konsultācijām pie citiem speciālistiem.
Var zvanīt un rakstīt
Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālistu konsultācijas saistībā ar karu izmantojuši ne tikai bērni, bet arī vecāki un skolotāji, jautājot, kā labāk palīdzēt un rīkoties konkrētā situācijā.
Ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālistiem var sazināties par tālruni 116111. Tas ir bezmaksas un anonīms tālrunis, un darbinieki strādā katru dienu visu diennakti.
Tāpat ir iespējams sazināties čatā un caur e-pasta vēstulēm, apmeklējot mājaslapu, www.uzticibastalrunis.lv. Čata darbalaiks ir darbadienās no pulksten 12 līdz 20.
