VIDEO: Rīgā norit komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts gājiens
Šodien, komunistiskā genocīda upuru dienā, noritēja biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" (LPRA) rīkots atceres gājiens no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli.
Pieminot 73. gadskārtu kopš 1949. gada 25. marta PSRS komunistiskā režīma represijām pret Latvijas pilsoņiem, LPRA organizēja atceres pasākumu ar svinīgās Goda sardzes maiņu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa plkst.13.
Pirms tam, plkst.12.30, no Okupācijas muzeja sākās pasākuma dalībnieku gājiens, kuram bija iespējams pievienoties arī pie Laimas pulksteņa plkst.12.50.
Rīgā norit komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts gājiens
Šodien, komunistiskā genocīda upuru dienā, noritēja biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" (LPRA) rīkots atceres gājiens no Okupācijas muzeja uz Brīvības ...
Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Tāpat par pasākumu tika informēti Saeimas deputāti, Ministru prezidents, valdības ministri, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoti spēku pārstāvji un ārvalstu diplomāti, no kuriem daudzi ieradās.
Pirms gājiena plkst.11 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notika dievkalpojums, kuru vadīja mācītājs Guntis Kalme.
Levits: komunisma noziegumi netika starptautiski tiesāti
Komunisma noziegumi nedz Eiropā, nedz bijušajā Padomju savienībā netika starptautiski tiesāti tā, kā savulaik tiesāja nacisma noziegumus, kas darīja iespējamu totalitārisma atdzimšanu Krievijā un Vladimira Putina režīma noziedzīgo karu pret Ukrainu, norāda Valsts prezidents Egils Levits videouzrunā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā.
Viņš norāda, ka 1949.gada 25.martā padomju okupācijas vara uz Sibīriju izsūtīja 42 000 Latvijas cilvēku - lielos zemniekus un nacionālos partizānus, viņu ģimenes. Gandrīz 95% bija latvieši, sekoja krievi, poļi un baltkrievi.
Tā bija lielākā Latvijas iedzīvotāju deportācija vēsturē. Valsts pirmā amatpersona atzīmēja, ka 11 000 no izsūtītajiem bija bērnu.
"Tas bija komunistiskā režīma genocīds. Kādus mērķus svešā vara centās sasniegt? Iznīcināt mūsu tautas kodolu - zemniekus - un tā iedragāt atbalstu bruņotajai pretošanās kustībai mežos. Panākt, lai palikušie piespiedu kārtā iestājas kolhozos. Ar teroru visaptveroši pārveidot Latvijas zemi un sabiedrību, pakļaut to PSRS interesēm un ideoloģijai," pauda prezidents.
Viņš uzsvēra, ka neatkarīgajā Latvijas valstī 25.marts ir piemiņas diena, mūsu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, kas tiks pieminēta vienmēr, atceroties to tautas daļu, kuru svešā vara pakļāva represijām un beztiesiskumam. Levits akcentēja, ka tas bija noziegums pret cilvēci, kuram nav noilguma.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pagājušā gadsimta 90.gados Latvijā par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci tika notiesāts Alfons Noviks, augsta ranga čekists, kurš parakstīja Maskavā izplānoto 25.marta akciju.
Prezidenta ieskatā, saukt pie atbildības nozieguma veicējus un līdzdalībniekus ir ļoti svarīgi. Ja tas vairs nav iespējams, ir jātiesā noziedzīgais režīms un ideoloģija, lai nav tā, ka totalitāra un prettiesiska vara tiek nosodīta tikai vārdos.
"Nozieguma konstatēšanā un izvērtēšanā svarīgas ir liecības. Tādas mēs Latvijā sākam vākt no ukraiņu bēgļiem. Mūsu pašu pilsoņu liecības par pārdzīvoto padomju deportācijās kopš 80.gadu beigām tiek glabātas un pētītas muzejos, arhīvos un citās atmiņu krātuvēs. Mūsu uzdevums ir kopt vēsturisko atmiņu sasaistē ar šodienu un nākotni," norādīja prezidents.
