Kādas problēmas var radīt aizsargjoslas tavā īpašumā

Arvien vairāk zemju un ēku privātīpašniekiem jāsaskaras ar aizsargjoslu izraisītām problēmām, jo tās dažādu valstisku apsvērumu dēļ pēdējo gadu laikā ir izpletušās. Rezultātā no tām atkarīgi kļūst cilvēki, kuru īpašumi to būvniecības laikā uz aizsargjoslām nemaz neatradās. Aizsargjoslu likums uzliek par pienākumu ievērot visai daudz saimnieciskās darbības ierobežojumu.

No valsts ceļiem 100 metru

Pēc Aizsargjoslu likuma definīcijas, aizsargjoslas ir “noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējas iedarbības, nodrošinot to ekspluatāciju un drošību, vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Aizsargjoslu veidu ir ļoti daudz, vairāki desmiti, un tās ir gan ap dažādiem industriālajiem, gan dabas objektiem. Tādas ir arī pie autoceļiem, kur to platums atkarīgs no ceļa veida. Pilsētās un ciemos aizsargjoslas ir noteiktas un iezīmētas topogrāfiskajos plānos kā tā saucamā sarkanā līnija, kas nosaka izbūvētas vai projektējamas ielas robežu, un tur neapstāv konkrēts, metros noteikts lielums.

Lauku apvidos aizsargjoslu platums uz katru pusi no ceļa vidējās ass līnijas ir:

* valsts galvenajiem autoceļiem – 100 metru;

* valsts reģionālajiem autoceļiem – 60 metru;

* valsts vietējiem un pašvaldību ceļiem – 30 metru.

Virkne aizliegumu

Aizsargjoslās ir noteikti gan vispārīgie, gan konkrētajam aizsargjoslas veidam paredzētie ierobežojumi. Lai nodrošinātu ceļu pārredzamību un satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem ir aizliegts:

* 30 metru joslā no valsts autoceļa ass uz katru pusi cirst kokus, ja nav saņemts Latvijas valsts ceļu rakstveida saskaņojums;

* ceļu zemes nodalījuma joslā ieaudzēt mežu, kā arī izvietot kokmateriālu krautuves, ja nav saņemts autoceļa īpašnieka rakstveida saskaņojums kokmateriālu izvietošanai;

* bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves, grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos.

Vispārīgajos noteikumos ir paredzēts, kādā kārtībā aizsargjoslas īpašnieks un lietotājs saskaņo savas darbības un savlaicīgi par tām brīdina viens otru, kā arī kompensē konkrētu darbību dēļ radītos zaudējumus.

Var, protams, gadīties, ka vairākas aizsargjoslas savstarpēji pārklājas – piemēram, autoceļam un elektrības līnijai, un tādā gadījumā būs jāievēro abos gadījumos noteiktie ierobežojumi.

Var pieprasīt sienu pret troksni

Visticamāk, Mārtiņa gadījumā, kur pati māja atrodas aizsargjoslā un ceļš tai ir ļoti tuvu, plānus par apzaļumošanu ar lieliem kokiem nebūs iespējams īstenot. Ja tas ir valsts nozīmes ceļš ar dzīvu satiksmi, ir iespēja ar ceļa īpašnieku sākt pārrunas par skaņas izolējošas sienas būvi uz īpašnieka rēķina. Jebkurā gadījumā par saviem plāniem būtu jākonsultējas ar ceļa uzturētāju un jāmēģina vienoties par abpusēji pieņemamu kompromisu.

Pašu ēku šāda atrašanās aizsargjoslā nekādi neapdraud, un remonta darbu veikšana ēkas sākotnējās platības robežās to neietekmē. Ja plānota kāda piebūve vai zemes līmeņa pacelšana vairāk par pusmetru, tas gan jāsaskaņo.

Mazāks nodoklis

Māja gan var būt apdraudēta, ja tiek veikti plānoti ceļa rekonstrukcijas un paplašināšanas darbi, taču tādā gadījumā īpašums tiks atpirkts. Ja īpašnieks tādā situācijā pārdot atsakās, tad ar īpašu Saeimas lēmumu īpašumu var atsavināt, un piedāvātā kompensācija tiks balstīta uz kadastrālo vērtību un nebūs liela.

Tomēr aizsargjosla sagādā ne tikai neērtības – tā uzskatāma par īpašuma pilnvērtīgas izmantošanas apgrūtinājumu, kas tiek  fiksēts zemesgrāmatā. Atkarībā no šādu apgrūtinājumu lieluma vai daudzuma var būtiski samazināties zemes nodokļa lielums. Īpaši izdevīgi tas ir lielo lauku īpašniekiem zemniekiem gar valsts nozīmes autoceļiem – aizsargjosla ir visai plata, bet nekādu būtisku ierobežojumu lauksaimniecībai nav.